Mobilā versija
+5.7°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
23. aprīlis, 2012
Drukāt

Jauns autortiesību nolīgums

process-of-writing-news-6-1-reporter-in-profile-at-computer1

Mans mazdēls nopietni aizrāvies ar datoriem, nolēmis pēc vidusskolas studēt informāciju tehnoloģijas RTU. Nesen bija atbraucis ciemos, stāstīja par kaut kādu nesaprotamu ACTA līgumu, ko Latvija tagad parakstīs un kas pārvilkšot svītru visu datorlietotāju iespējām.

Lūdzu, pastāstiet par šo līgumu – kas tas tāds un kāpēc mums vajadzīgs? Vai tik tās atkal nav kārtējās obligāti izpildāmās norādes no Eiropas ierēdņiem? 
Valdis Jegorovs Jelgavas novadā

 

 

Vajadzīgs vai lieks?

Kas tad ir Viltošanas novēršanas tirdzniecības nolīgums jeb ACTA, par ko pēdējā laikā dzirdēts tik daudz dažādu baumu un briesmu stāstu? Vai tiešām šis dokuments aizliegs mums brīvi lasīt visu, kas atrodams internetā, un klausīties mūziku vietās, kur ir vairāk nekā viens cilvēks? Skaidrojumu lūdzām autortiesību ekspertam Latvijā, zvērinātam advokātam Mārcim Krūmiņam.

– Vienkāršoti sakot, ACTA ir jauns starptautisks līgums starp dažādām valstīm, kas apņēmušās ciešāk sadarboties intelektuālā īpašuma aizsardzībā, – viņš saka. – Tas skar visus intelektuālā īpašuma aspektus, kas gan praktiski Latvijā dažādos tiesību aktos jau ir aizsargāti. Tātad nekādus jaunus jautājumus vai nepatīkamus pārsteigumus šajā ziņā līgums nevarētu radīt.

Vai mums tas ir vajadzīgs? Lielākās bažas esot nevis par to, kas ierakstīts līgumā, bet gan par to, kā tas īstenosies dzīvē, jo citu valstu autortiesību īpašnieki jau esot labāk aizsargāti nekā mūsējie. Ja ārzemnieki vēršas tiesībsargājošajās institūcijās, bet izrādās, ka viņi ir kļūdījušies, tad neesot reāli piedzīt zaudējumus, kas radīti Latvijas pārstāvjiem. Saistībās ar Eiropas Savienības dalībvalstīm vēl varam kaut ko panākt, bet ar tām, ar kurām mums nav līguma par tiesiskās palīdzības sniegšanu, parasti paliekam zaudētājos…

 

Līdz šim autortiesību lietās vienmēr bija svarīgi komerciālie mērķi, turpretim tagad šajā līgumā ir ierakstīts, ka par personu uzskatāma gan juridiska, gan fiziska persona. Tas nozīmē, ka pavisam vienkārši iespējama situācija: jūs kaut ko nokopējat uz sava datora no svešas mājas lapas internetā, tur norādīts, ka aizliegts to darīt, bet neesat izlasījis šo aizliegumu, un par to var sodīt!

 

ACTA nolīgumā ir teikts, ka katra valsts pati īsteno šo dokumentu. Tātad neviens te nenāks un nepārbaudīs, kā līgums pie mums darbojas, izņemot, protams, ieinteresētos tiesību īpašniekus. Pašlaik nav skaidrs, cik plašas būs tiesību sargājošo institūciju pilnvaras, kādus dokumentus un informāciju ņems vērā, veicot līgumā minētās darbības.

Būtiskākā atšķirība – tagad neviens speciāli neinteresējas, kas tev ir datorā, kurš pieslēgts pie interneta, un to nekontrolē no ārpuses, bet pēc ACTA nolīguma ratificēšanas (pagaidām esam to tikai parakstījuši!) būs citādi.

 

Aiz slepenības plīvura

Nav arī skaidrs, kāda bija Latvijas pozīcija sarunās pirms līguma parakstīšanas. Kādā diskusijā Rīgas Ekonomikas augstskolā Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs Juris Pūce pat esot apgalvojis, ka šis jautājums esot klasificēts jeb, latviskāk izsakoties, slepens. No Ekonomikas ministrijas nupat gan saņēmām precizējumu, ka 2010. gada aprīļa sarunu teksts bijis pieejams publiski, tāpēc par slepenu to nevarot nosaukt.

 

Nolīguma gala versija gan angļu, gan latviešu valodā ir pieejama arī Ministru kabineta un Ekonomikas ministrijas mājas lapā. Turklāt esot organizētas četras konferences par ACTA , kurās varējuši piedalīties visi interesenti, tostarp dažādu nozaru pārstāvji, nevalstiskās organizācijas un mediji.

 

Latvija principā ir atbalstījusi ACTA sarunas, taču detalizēti apsvērumi par noteiktiem nolīguma aspektiem ir minēti Latvijas nacionālajās pozīcijās un instrukcijās, kas saskaņā ar Informācijas atklātības likuma 5. panta (ierobežotas pieejamības informācija) otrās daļas 6. un 7. punktu un 8.1panta (informācija dienesta vajadzībām) pirmo daļu ir klasificētas kā ierobežotas pieejamības informācija un nav izpaužama, jo izstrādāta, balstoties uz dokumentiem, kuriem piešķirts ES klasificētās informācijas statuss. Taču saskaņā ar normatīvajiem aktiem sarunu rezultātam ir jābūt publiski pieejamam, un par to ikviens joprojām esot tiesīgs brīvi paust savu viedokli.

Ekonomikas ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Evita Urpena precizē, ka likumprojekts ir saskaņots ar visām intelektuālā īpašuma tiesību īstenošanā līdzatbildīgajām ministrijām. Pēc saskaņošanas likumprojekts izskatīts 2011. gada 13. decembra Ministru kabineta sēdē. Lēmums par nolīguma parakstīšanu LR valdības vārdā, pilnvarojot LR vēstnieku Japānā, arī pieņemts šajā MK sēdē.

 

Neatbildēti jautājumi

Kamēr Saeima līgumu vēl nav ratificējusi, varam par to diskutēt. Vai tiešām mums nepieciešams vēl arī šāds pastiprināts kontroles mehānisms? Nav skaidri arī citi būtiski jautājumi, piemēram, kurš būs atbildīgs par to, ka informācija no datora nokopēta – vai tas, kurš ir radījis šo iespēju, vai tas, kurš kopējis? Kas varēs iesniegt šo pieteikumu autortiesību pārkāpumam? Saprotams būtu, ja to darītu tiesību īpašnieks, bet nolīgums paredz, ka te iesaistīsies tiesību aizstāvības asociācijas vai organizācijas. Un kas tad būs atbildīgs, ja tās kļūdīsies?

Tādu neatbildētu jautājumu ir daudz. Jā, varam šo līgumu arī neratificēt, bet tad Eiropas Savienības ierēdņiem nāksies ilgi un detalizēti skaidrot, kāpēc to neesam izdarījuši, secina M. Krūmiņš. Vai mūsu iebildumi viņiem šķitīs pietiekami argumentēti un pamatoti?

 

Vienota Intelektuālā īpašuma padome Latvijā it kā ir izveidota, bet nereti sanākot, ka katra ministrija šajos jautājumos tomēr velk deķīti uz savu pusi… Tāpēc pašiem uz vietas par to visu vispirms vajadzētu detalizēti izrunāties un tad vienoties.

 

– Pirms pāris gadiem es Kopenhāgenas lidostā nopirku mūzikas disku. Samaksāju, man izsniedza čeku, bet, atbraucis mājās, konstatēju, ka disks ir viltots. Ja kāds, piemēram, man mājās to ieraudzītu, bet čeku es nebūtu saglabājis, mani varētu sodīt, jo es taču izmantoju nelegālu disku. Arī jautājums, kā jauno nolīgumu piemērosim.

Priecātos, ja no ACTA līguma būtu labums gan autoriem, gan blakustiesību īpašniekiem, kā arī preču ražotājiem, bet pagaidām vēl ir grūti spriest, vai un kā tas notiks praksē, – piebilst Mārcis Krūmiņš.

 

Uzziņa

• ACTA nolīgumu izstrādāja Japāna 2007. gadā. Tas paredz izveidot visaptverošus starptautiskus noteikumus pret viltotu un pirātisku preču tirgošanu.

• Līgums nosaka savstarpēji atzīt patentus, kontrolēt viltotu preču pārvietošanu, noteikt kriminālatbildību par intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumiem.

• Šo nolīgumu jau parakstījušās Eiropas Savienības dalībvalstis, Austrālija, Kanāda, Japāna, Korejas Republika, Meksika, Maroka, Jaunzēlande, Singapūra, Šveice, ASV.

 

 

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+