Jauns “varonis” Baltā nama un Krievijas skandālā 0
Elegantais miljonārs un vēl nesen politiski neaizskaramais ASV prezidenta Donalda Trampa padomnieks (un znots) Džareds Kušners, kura labvēlība varēja atvieglot personisku piekļuvi prezidentam, kļuvis par vēl vienu aizdomās turamo Trampa administrācijas darbinieku aizkulišu sakaros ar Krieviju.
Apšauba Kušnera politisko izdzīvošanu
Ilgāku laiku šķietami stāvējušam pāri Krievijas sakaru skandāla izraisītajām jukām Baltajā namā, tagad arī Kušneram nākas aizstāvēt savu statusu kā vienam no prezidentam pietuvinātākajiem padomniekiem un pārliecināt visus, ka viņam nav nodoma atkāpties. Viņa sabiedrotie atzīmē, ka Kušners nav ticis apsūdzēts nevienā pārkāpumā, taču kolēģi šaubās par viņa politisko izdzīvošanu, atzīmē izdevums “Politico”. Neoficiāli daži Baltā nama darbinieki izteikušies, ka Kušnera straujā karjera un kļūšana par vecāko padomnieku nav tik daudz saistīta ar viņa spējām, bet gan radniecību ar prezidentu. Kušnera advokāts Džeimijs Goreliks paziņojis, ka viņa klients pats izteicis gatavību liecināt Kongresa izmeklēšanas komitejā visu, kas viņam zināms par tikšanos ar Krievijas pārstāvjiem. Uzslavas, ko Kušners cerēja saņemt par veiksmīgi sarīkoto prezidenta vizīti Tuvajos Austrumos, aizēnoja laikraksta “The Washington Post” ziņojums, ka prezidentūru maiņas laikā viņš ar Krievijas vēstnieku ASV Sergeju Kisļaku apspriedis iespēju izveidot slepenu sakaru kanālu. Kušners nav arī uzrādījis agrāk veiktās tālruņa sarunas ar Krievijas amatpersonām, kā to nosaka ASV likums. Slepenais sakaru kanāls netika izveidots, taču ziņa par to ierindojusi Kušneru starp Trampa kampaņas padomniekiem, kuru sakarus ar Krievijas amatpersonām 2016. gada prezidenta vēlēšanu rezultātu ietekmēšanā izmeklē Federālais izmeklēšanas birojs (FIB). Drošībnieku īpašu interesi izraisījis fakts, ka
Kušners sarunā ar Kisļaku 2016. gada decembrī teicis, ka slepenais sakaru kanāls starp Trampa komandu un Maskavu varētu izmantot Krievijas vēstniecības kodēto komunikācijas iekārtu, lai tai nespētu piekļūt ASV izlūkdienests, kas tobrīd vēl bija pakļauts prezidenta Obamas administrācijai. Trampa komandas rīcība liecina, ka tā vairāk uzticējās Putina autokrātiskajam režīmam nekā ASV nacionālajam izlūkdienestam, atzīmē žurnāls “The Economist”.
Prezidenta znots ar īpašu statusu
Analītiķi atzīmē, ka līdz šim Kušners baudījis prezidenta īpašu uzticību un var piekļūt valsts galvam jebkurā brīdī, tāpēc “pirmā znota” iekļaušana aizdomās turamo sarakstā vairotu spriedzi Baltajā namā. “Neviens nezina, kas notiks tālāk. Prezidents turpina strādāt Ovālajā kabinetā, tāpēc visi cenšas rīkoties ierastā kārtībā,” neoficiāli izteicies kāds Baltā nama darbinieks. Prezidents sev ierastā stilā paziņojis, ka informācija par Kušnera sarunām ar Krievijas vēstnieku esot “viltus ziņa”. Aizdomu ēna pār Trampa ģimenes locekli pietuvina Krievijas sakaru skandālu pašam prezidentam. Trampa Eiropas vizītes pēdējā dienā G7 apspriedē Taorminā ASV televīzijas kanālu ziņās biežāk vīdēja Kušnera, nevis prezidenta seja, apskatniekiem apspriežot Kušnera lomu aizkulišu kontaktos ar Krievijas amatpersonām. Prezidenta nacionālās drošības padomnieks ģenerālis Herberts Makmāsters, kurš tiek uzskatīts par patstāvīgi domājošu un drosmīgu vīru, pagaidām aprobežojies ar paziņojumu, ka “mums ir aizkulišu sakaru kanāli ar daudzām valstīm, kas dod iespēju sazināties diskrēti, tāpēc man nav bažu”. Atgriezies no ārzemju brauciena, sava padomnieka (un znota) aizstāvībai prezidents piesaistījis iekšzemes drošības ministru ģenerāli Džonu Keliju. Prezidenta ekonomikas padomnieks un tuvs Kušnera sabiedrotais Gerijs Kons atteicies komentēt “Džareda situāciju”. Demokrātu partijas politiķi uzskata, ka šajos apstākļos Džaredam Kušneram vismaz līdz FIB sāktās izmeklēšanas beigām būtu jāliedz augstākā līmeņa pielaide darbam ar slepeno informāciju, jo pieteikumā pielaides saņemšanai viņš nebija norādījis slepeno tikšanos ar Krievijas vēstnieku. Demokrātu senatori grib pievienot likumprojektam par sankcijām pret Irānu arī pielikumu par papildu sankcijām pret Krieviju.
Multimiljonārs Džareds Kušners
Džareds Kušners dzimis 1981. gadā Livingstonā Ņūdžersijas štatā. Viņa vecvecāki pa tēva līniju izdzīvojuši holokaustā un ieradušies Amerikā 1949. gadā. Izglītojies Ņujorkas universitātē un Hārvarda universitātē, kur ieguvis diplomu tieslietās un biznesa vadībā. Ejot tēva pēdās, darbojies ar nekustamiem īpašumiem, kā arī mediju jomā. 2009. gadā apprecējies ar pašreizējā ASV prezidenta Donalda Trampa meitu Ivanku Trampu. Viņu ģimenē ir divi dēli un meita. Pēc Trampa uzvaras prezidenta vēlēšanās iecelts par prezidenta padomnieku, kā arī Amerikas Inovāciju biroja direktoru. Pēc Federālā arhīva datiem, Kušnera un viņa sievas īpašumu vērtība 2017. gadā bija vismaz 740 miljoni dolāru. Trampa vēlēšanu kampaņā Kušners veidoja tās digitālo sadaļu tīmeklī un sociālajos tīklos, piesaistot talantus no Silīcija ielejas un izveidojot simt cilvēku komandu.
