Jelgavas novads pēc teritoriālās reformas ir viens no lielākajiem novadiem Latvijā – ar 13 pagastu teritoriju, apmēram 25 000 iedzīvotāju, Zemgales līdzenumiem raksturīgo specifiku – lauksaimniecību un vienu no tām pašvaldībām, kurā neietilpst pilsēta. Kā attīstās izteikti lauku teritoriju pašvaldība un cik lielā mērā tā ietekmē katra pagasta izaugsmi, jautājām Jelgavas novada domes priekšsēdētājam Ziedonim Caunem. 


Lasītākie

Skabejeva ārdās: Krievijas propagandisti sašutuši par Trampa rīcību saistībā ar Ukrainu 5

Numeroloģija un skaitļu maģija: kā jūsu tālruņa numurs ietekmē jūsu likteni un kad to mainīt? 27

Krievijā valda histērija: izbojāta Putina inaugurācija 178

Lasīt citas ziņas

– Publiskajā telpā vēl nesen tika uzjundīts jautājums par Valgundes sporta halles būvniecību kā par būvi meža vidū. Vai tā tiešām ir nepieciešamība, un kādā stadijā pašlaik ir projekts?

– Augusta beigās tika noslēgts līgums ar būvniekiem par Valgundes sporta zāles celtniecību. Iepretim jautājumiem, kāpēc 200 skolēniem vajag sporta zāli, varu apgalvot, ka vajag ne tikai esošajiem bērniem. Apkārtnē veidojas jauni privātmāju rajoni, tātad arī bērnu skaits pieaugs. Kopš izveidots novads, esam uzcēluši jau divas sporta halles un Valgundē top trešā. Es biju viens no pirmajiem pagasta vadītājiem, kurš jau 2000. gadā piesaistīja naudu un uzcēla sporta halli pie Vircavas vidusskolas. Sporta zāles peļņu nenes, tomēr tā ir iespēja jauniešiem aktīvi pavadīt brīvo laiku, nevis aiz bezdarbības pīpēt un dzert aliņus.

TV24

“Rīgas namu pārvaldnieks” atzīmē divus būtiskus faktorus, kas traucē uzsākt ēkas renovāciju

Krimināls

VIDEO. Pateicoties iedzīvotājam, policija aptur kravas automašīnas vadītāju 3,16 promiļu reibumā

Mūžībā devies bijušais Saeimas priekšsēdētājs Alfreds Čepānis

Runājot par Valgundes sporta halli – tas ir Latvijā unikāls projekts, zālei būs neliels siltumenerģijas patēriņš. Pusi no izmaksām sedz KPFI (Klimata pārmaiņu finanšu instruments). Mūsu centieni ir sakārtot infrastruktūru tā, lai cilvēki šeit gribētu dzīvot. Tas, kas ir mūsu trumpis un ieguvums, ir pilsētas un Rīgas tuvums, tātad lielākā daļa darba ņēmēju dodas uz darbu citā administratīvajā teritorijā, bet mums ir jāveido vide, lai cilvēkiem šeit būtu prieks dzīvot, atpūsties, laist skolā bērnus. Tad viņi būs gatavi braukt uz darbu un pavadīt kādu laiku ceļā, toties atgriezties savā kvalitatīvajā vidē pagastā un pavadīt tur brīvdienas. Valgunde ir viena no tām vietām, kas veidojas par labu dzīvesvietu Rīgā strādājošajiem.

– Tas ir vērienīgākais realizējamais projekts?

– Nebūt ne. Trīs gadu laikā esam īstenojuši 132 projektus par kopējo summu 15,5 miljoni latu. Nauda ir ieguldīta praktiski visās nozarēs un visos pagastos, cenšoties līdzsvaroti panākt attīstību katrā. Ievērojamākās investīcijas, protams, ieguldītas ūdenssaimniecības rekonstrukcijā, infrastruktūras attīstībā, bet to jau nosaka plānošanas perioda virzieni.

Procentuāli infrastruktūras projektiem tiek 88,2%  atbalsta, pārējiem – 11,8%. Jāpiebilst, ka arī sabiedrisko ēku būve ir infrastruktūras joma, piemēram, pieminot visu Jelgavas novada kultūras namu renovāciju, saietu namu izveidi, tie visi ietver celtniecības, būvniecības darbus.

Zem vārda “pārējie” var minēt kultūras un sociālās jomas projektus, kas ir gan tūrisma attīstīšana, dažādu kultūras pasākumu organizēšana, gan starptautiskas sadraudzības veicināšana, materiālā bāze skolām, bērnudārziem, mākslinieciskajiem kolektīviem.

Jelgavas novadam ir teju katrā no 13 pagastiem vērienīgs kultūras nams, un trīs gadu laikā esam pilnībā rekonstruējuši astoņus, citviet pagastos izveidojuši jaunus saieta namus, lai cilvēkiem aktivizētu sabiedrisko, sociālo, kultūras dzīvi.

Faktiski mums ir sastādīts veicamo projektu plāns – pagasti zina, kad un kas viņu teritorijā tiks darīts. Pašvaldībai investīciju plāns ir sastādīts trīs gadiem, attīstības plāns – septiņiem, tam lielā mērā sekojam. Galvenais, ka tie nav teorētiski spriedelējumi, bet konkrētas risināmās lietas ciemos, uzklausot iedzīvotājus, lai paveicamais būtu reāla nepieciešamība un finansiālais ieguldījums veidotu pievienoto vērtību noteiktām teritorijām.

– Vai ieguldītie līdzekļi attaisnojas pēc projektu beigām?

– Sadzīve parāda – tiklīdz ēka ir atjaunota, gaiša, mājīga, cilvēki sāk izrādīt interesi par kultūras pasākumiem, iesaistīties pašdarbības kolektīvos, darboties un novērtēt kopīgu pasākumu nozīmi. Līdz ar to tiek atdzīvināta pagasta aktivitāte. Esam saskārušies ar pārmetumiem no valdības puses, ka ir bezjēdzīgi ieguldīt šādu iestāžu renovēšanā tik milzīgus līdzekļus, pieminot, ka konkrētā pagastā ir tik vien kā pārsimts cilvēku. Izskanējis pat ministra viedoklis, ka tautas namos ieguldīto naudu vajadzēja novirzīt jaunu darba vietu radīšanai. Patiesībā gan jāsaprot, ka lauksaimnieciski orientētā novadā nekad nebūs lielas rūpnīcas ar daudzskaitlīgiem darbinieku kolektīviem. Zemniekiem, iedzīvotājiem vajag, lai bērniem būt pieejama skola, lai būtu izbraucami ceļi un būtu vieta, kur izklaidēties un atpūsties. Uzskatu, ka tas ir vienīgais ceļš, kā pašvaldība var pakāpeniski nodrošināt iedzīvotājiem sakārtotu dzīves vidi. Tas ir tas, kas cilvēkiem rada patikšanu dzīvot un darboties. Un ar to mēs esam tikuši galā.

– Un cik lielā mērā novadā ir veikta ūdenssaimniecības sakārtošana?

– Piecos pagastos ūdenssaimniecības attīstības projekti ir jau pabeigti. Lielākais pašlaik tiek īstenots Kalnciemā. Šo rekonstrukciju ietvaros nākas izveidot jaunus ūdens ņemšanas urbumus, izbūvēt ūdensapgādes un kanalizācijas tīklus. Vecie tīkli, kas būvēti pirms 30 līdz 40 gadiem, ir pilnībā novecojuši. Tā kā mūsu novadā ūdens kvalitāte kopumā pazemē ir slikta, ūdens sagatavošanas stacijā notiek gan ūdens atdzelžošana, gan atkaļķošana, lai padarītu ūdeni mīkstāku.

– Kā jūsu pašvaldība risina jautājumu par ūdens tarifiem, kas neizbēgami palielinās, ja tiek veiktas investīcijas ūdens apgādes un kvalitātes uzlabošanā?

– Tā tiešām ir lielākā pašvaldības sāpe šo projektu kontekstā. Pagastu centros iedzīvotāju nav daudz, bet investīcijas uz vienu lietotāju sastāda būtisku summu. Protams, tarifā netiek iekļauta ES finansējuma daļa, taču daļa, ko no savas puses iegulda pašvaldība, ir jāatgūst.

Elementārs piemērs – nupat kā ūdens kvalitāte uzlabota Ziedkalnes ciemā – ja tas būtu jāveic tikai par pašvaldības līdzekļiem, perspektīvā iedzīvotājiem būtu jārēķinās, ka par vienu ūdens kubikmetru viņiem būtu jāmaksā 10 lati. Tā kā tur ir ieguldīta liela daļa Eiropas naudas, tagad ūdens iedzīvotājiem maksā ap diviem latiem kubikmetrā. Ir taču atšķirība?

Pašvaldība aktīvi startē projektu konkursos, lai līdz 2014. gadam paspētu rekonstruēt pēc iespējas vairāk ūdensapgādes sistēmu mūsu novadā.

Komunālo pakalpojumu sistēmā novadā vēl ir daudz problēmu, jo līdz šim katrā vietā bija savi siltumapgādes un apmaksas principi, daudzviet par ūdeni praktiski nebija jāmaksā, dažviet apstiprinātie tarifi neatbilda reālajām pakalpojumu cenām. Šobrīd būtiski ir ieviest adekvātu maksu par sniegtajiem pakalpojumiem, un, protams, gadās saskarties ar iedzīvotāju neapmierinātību par it kā strauji augušajām maksām novada laikā. Esam izveidojuši vienu komunālās nozares uzņēmumu uz visu novada teritoriju, kas pakāpeniski sakārto komunālo saimniecību visos trīspadsmit pagastos ar vienādiem nosacījumiem.

Cilvēkiem tiešām grūti samaksāt, pašvaldībai caur dažādām sociālajām programmām nākas dotēt ūdenssaimniecības pakalpojumus. Vienlaikus gan jājautā – kādas ir alternatīvas? Arī tiem divsimt cilvēkiem, ģimenēm, bērniem ciemā ir jādzīvo, nodrošinot dzeramo ūdeni. Turklāt ir jāsaprot vien būtiska nianse – arī vecos, sarūsējušos ūdensapgādes tīklus remontējot, tiek ieguldīta nauda. Cilvēkiem grūti saprast, ka tas dzeltenais ūdens patiesībā ir tikpat dārgs. Runga ar diviem galiem.

– Vai jūs arī kā pašvaldība stimulējat iedzīvotāju iesaistīšanos māju siltināšanas projektos?

– Jā, mēs šogad pat izsludinājām konkursu – tām mājām, kas saņemas startēt projektā, solījām katrai Ls 2000 energoaudita veikšanai, kas nepieciešams projekta izstrādei. Šādam piedāvājumam atsaucās tikai piecas mājas – tātad par kopējo summu 10 000 latu. Mēs kā pašvaldība piedāvājam sagatavot gan projektu pieteikuma dokumentāciju, gan konsultēt un palīdzēt visu nepieciešamo praktisko jautājumu risināšanā. Mūsu cilvēki vēl neizprot ēku siltināšanas, renovēšanas nepieciešamību. Bet nu gan jau pirmie realizētie projekti iedrošinās startēt nākamos. Ikmēneša maksājumi par siltumu neticību izkausēs.

– Jūs esat viens no tiem novadiem, kas šajā gadā ļoti izteikti aktualizēja tēmu par meliorāciju, budžetā atvēlētiem līdzekļiem meliorācijas darbiem pagastos un aktivizēja iedzīvotājus, zemniekus iesaistīties. Kā pašlaik rit meliorācija Jelgavas novadā?

– Jā, Zemgales līdzenumā šī problēma ir īpaši aktuāla, pēdējos 25 gadus šajā jomā visā valstī praktiski nekas nav darīts, tāpēc šo jautājumu aktualizēju gan sarunās ar Latvijas Pašvaldības savienību, gan ministrijām.

Agrāk valstī bija savas programmas meliorācijas sakārtošanā, bet tagad tas viss ir palaists pašplūsmā – likumsakarīgi, ka reāla darbība izpaliek un rezultātā ne tikai lauki, bet veseli ciemi sāk slīkt zem paaugstinātiem gruntsūdeņiem. Tāda situācija bija Līvbērzē, Svētē. Saņēmām virkni sūdzību no iedzīvotājiem, kuriem slīkst mazdārziņi, lielie lauki un pat pagrabi.

Šis ir pirmais gads, kad pašvaldība meliorācijas darbiem ir paredzējusi 49 000 latu budžetā. Taču tikpat aktuāli kā paši darbi ir arī zemes īpašumtiesību jautājumi – daudzviet applūstošas teritorijas ir vairāku saimnieku īpašums: privātas, pašvaldības, valsts. Pašvaldībai nav nozīmes sakārtot meliorācijas sistēmu savā pusē, ja blakus teritorijā, kas pieder citam īpašniekam, darīts netiek nekas. Līdz ar to paralēli meliorācijas darbiem uz pašvaldības zemēm esam sākuši sarunas ar privātajiem, lai panāktu vienošanos par kopīgu darbu veikšanu, jo otrai pusei ir jābūt gatavai piedalīties finansiāli. Tā ir lielākā problēma – zemes īpašniekiem grūti izprast, ka viņiem pašiem ir jārūpējas par meliorācijas sistēmām savā teritorijā. Taču mēs vismaz būsim uzsākuši šo diskusiju un ceram, ka tā dos arī rezultātu. Kopumā šajā gadā pašvaldības līdzekļi tiks ieguldīti vairāku ciemu meliorācijas sakārtošanai, kur zeme ir novada īpašums.

– Jūs jau teicāt, ka novadā galvenā darbības nozare ir lauksaimniecība. Savukārt pašvaldības tiek mudinātas atbalstīt uzņēmējdarbību. Kā jūs to īstenojat?

– Jebkurš uzņēmējdarbības investors vai lielzemnieks novadā lielā mērā ir vienīgi nodokļu pienesējs, nevis darbaroku veicinātājs, jo ar tehnikas attīstību šodien tiek nodrošināts liels darba apjoms, bet darbaspēks nepieciešams niecīgs. Jelgavas novadā nenoliedzami tieši lielie zemnieki ir vērtība. Taču mēs kā pašvaldība vēlamies panākt arī aktīvu mājražotāju apvienošanos. Pērn ielikām pamatus, lai apvienotu amatniekus, ar projektu palīdzību veidojot amatnieku darbnīcas kokapstrādei, keramikai, aušanai, ādas apstrādei, bet šogad aktīvi apzinām mājražotājus. Vasarā pēdējā tikšanās reizē piedalījās jau ap 50 mazo uzņēmēju, kas vienojušies veidot biedrību. Aktuālākais jautājums mājražotājiem ir savas produkcijas pārdošana. Tieši tāpēc šeit pašvaldība rada iespēju sniegt savu atbalstu.

– Kā Jelgavas novadam aizsācies jaunais mācību gads? Jūtat skolēnu skaita samazinājumu izglītības iestādēs?

– Būtiski nejūtam. Protams, saskaņā ar Izglītības pārvaldes teikto, samazinājums katru gadu ir par pieciem procentiem. Taču mums ir papildus trīs jaunas pirmsskolas grupiņas Līvbērzes, Vircavas, Valgundes pagastā. Jelgavas novadā katru gadu vidēji piedzimst 200 mazuļu.

Pastāvēs un attīstīsies tā vieta, kur būs skola, tāpēc izglītība mums ir būtiskākā prioritāte. Un mēs ceram uz progresu. Vēl pēdējos budžeta grozījumos jūlijā līdz ar iedzīvotāju ienākuma nodokļa plāna palielinājumu Jelgavas novada dome atbalstījusi 276 tūkstošus latu kā papildu līdzekļus dažādām iecerēm – skolēnu bezmaksas ēdināšanai, izglītības iestāžu remontiem, sociālās aprūpes centra darbam.

Ar jauno mācību gadu visās Jelgavas novada izglītības iestādēs piecgadīgajiem, sešgadīgajiem un 1. – 4. klases skolēniem ir nodrošinātas pašvaldības apmaksātas pusdienas. Šis pakalpojums pašvaldībai līdz šā gada beigām izmaksās Ls 78 292, kopumā gadā Ls 180 000. Mūsu mērķis ir līdzīgi segt pusdienas skolēniem ne tikai pirmajās klasēs, bet censties tās nodrošināt vismaz līdz 6. klasei.

Tāpat budžeta grozījumos vairāk nekā Ls 45 000 kā papildu finansējums piešķirts vairāku izglītības iestāžu remontiem un inventāra iegādei, kas līdz šim iztrūka. Sākot strādāt novadā, secinājām, ka daudzos pagastos, lai arī izglītība gadu gadiem bijusi prioritāra, tās attīstībā nemaz tik daudz līdzekļu nav ieguldīts. Skolas atšķīrās viena no otras – kādā vairāk remontēts, citā domāts par mūsdienīgiem mācību līdzekļiem. Tagad mūsu uzdevums ir panākt, lai visas mūsu novada skolas attīstītos vienlīdz sekmīgi, iekļaujot mācību procesā jaunākās tehnoloģijas. Kaut vai, piemēram, interaktīvās tāfeles, kas agrāk varbūt šķita izšķērdība, šobrīd ir dzīves nepieciešamība.

Vēl šobrīd pašvaldība gatavojas četru jaunu autobusu iegādei, lai uzlabotu skolēnu pārvadājumus novadā. Jaunie autobusi nonāks Platones skolā, Līvbērzes vidusskolā, Zaļeniekos kultūras un sporta pasākumu vajadzībām.

– Sabiedriskā transporta reisu samazinājums šogad visvairāk skar tieši Zemgali.

– Mēs neesam padevušies un atkal un atkal tiekamies ar Zemgales plānošanas reģionu, lai atrisinātu pasažieru pārvadājumu problēmu Zemgalē. Patlaban spējam nodrošināt autobusu kustību uz katra pagasta centru trīs reizes dienā – no rīta, pusdienlaikā un vakarā. Jau tas ir maz, bet, ja turpināsies finansējuma samazinājums, situācija kļūs kritiska. Protams, argumenti viennozīmīgi saistās ar nepietiekamo finansējumu pasažieru pārvadājumiem, lai gan domāju, ka cēlonis nav vis reāls naudas trūkums, bet politiķu attieksme pret lauku cilvēkiem. Izskatās, ka valdība grib panākt līdzīgu situāciju, kāda patlaban ir Latgalē, – lauku teritorijās nav cilvēku un nevajag arī transportu. Cik ir pašvaldības spēkos, nodrošinām skolēnu nokļūšanu izglītības iestādēs, taču pieaugušo vajadzības pašlaik ir neatrisinātas.

Publikācija tapusi sadarbībā ar Jelgavas novada pašvaldību.