Latvijā
Politika

JKP nepiedalās balsojumā par Mežvieta atkārtotu iecelšanu amatā0


Valsts drošības dienesta (VDD) priekšnieks Normunds Mežviets piedalās preses konferencē VDD organizēto pretterorisma mācību "Pūlis 2019" laikā Mežaparkā.
Valsts drošības dienesta (VDD) priekšnieks Normunds Mežviets piedalās preses konferencē VDD organizēto pretterorisma mācību "Pūlis 2019" laikā Mežaparkā.
Foto: Zane Bitere / LETA

Jaunās konservatīvās partijas (JKP) ministri nepiedalās valdības sēdes slēgtajā daļā, kur ministri lemj par Normunda Mežvieta atkārtotu apstiprināšanu Valsts drošības dienesta (VDD) vadītāja amatā, žurnālistiem pavēstīja tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP).

Viņa ieskatā, jautājums par Mežvieta pilnvaru termiņa pagarinājumu nenotiek pēc labiem pārvaldības principiem, jo par vienas no valsts svarīgākajām amatpersonām iecelšanu tiek spriests pēkšņi un aiz slēgtām durvīm.

“Visas iepriekšējās valdības apstiprināja amatpersonas, neļaujot sabiedrībai uzzināt par viņu paveikto. Bet sabiedrībai ir tiesības uzdot jautājumus. Turklāt publiskās debatēs drošības iestāžu amatpersonas iegūtu lielāku autoritāti,” uzsvēra Bordāns.

Viņš norādīja, ka JKP nav iebildumu pret konkrētu personu, bet gan veidu, kā amatpersona tiek izvirzīta amatam, proti, lēmums par virzīšanu tiek pieņemts vienas nakts laikā un jautājums tiek skatīts valdības sēdes slēgtajā daļā.

Tieslietu ministrs informēja, ja JKP ministri pameta valdības sēdes slēgto daļu un nepiedalījās Mežvieta apstiprināšanā uz nākamo termiņu. “JKP neuzņemsies atbildību par neefektīvu drošības dienestu darbu,” piebilda Bordāns.

Likums paredz, ka VDD priekšnieku amatā uz pieciem gadiem ieceļ Ministru kabinets pēc attiecīgās nozares ministra ierosinājuma. Trīs mēnešus pirms amata pilnvaru termiņa beigām pēc attiecīgā ministra ieteikuma Ministru kabinets pieņem lēmumu par termiņa pagarināšanu uz pieciem gadiem vai pamatotu lēmumu par atbrīvošanu no valsts drošības iestādes vadītāja amata.

JKP pārmet centienus paslepus Mežvietu pārapstiprināt VDD vadītāja amatā un vēlas vērtēt viņa darbu

Jaunā konservatīvā partija (JKP) “pauž sašutumu” par to, ka Normunda Mežvieta atkārtota apstiprināšana Valsts drošības dienesta (VDD) vadītāja amatā esot iecerēta paslepus un prasa no viņa atskaiti par paveikto VDD atbildības sfērās viņa darbības laikā.

Kā aģentūrai LETA pastāstīja JKP Saeimas frakcijas priekšsēdētāja Juta Strīķe, politiskais spēks šodien koalīcijas sadarbības sanāksmē rosināja no valdības sēdes šodienas darba kārtības izņemt punktu par Mežvieta atkārtotu apstiprināšanu VDD vadītāja amatā uz vēl pieciem gadiem.

Šāds aicinājums izteikts, jo Mežvieta atkārtota apstiprināšana amatā esot virzīta lielā slepenībā, viņš nav iztaujāts un viņa kandidatūra nav apspriesta nedz Saeimas atbildīgajās komisijās, piemēram, Nacionālās drošības komisijā, nedz arī parlamenta frakcijās, skaidroja Strīķe. Viņa norādīja, ka politiskais spēks par šī jautājuma skatīšanu esot ticis informēts “tikai vakar”.

Ņemot vērā, ka Mežviets VDD vadījis jau piecus gadus, JKP pieprasījusi koalīcijas partneriem “nodrošināt caurspīdīgu, saprotamu VDD vadītāja izvēles procesu, lai būtu skaidrs, ka iestādes vadītāja amatam ir izvēlēts labākais kandidāts”, pauda JKP frakcijas vadītāja.

Strīķe uzskata, ka Mežvietam jāsniedz atskaite par padarīto pēdējos piecos gados, tāpat politiskais spēks vēlas uzdot jautājumus saistībā ar “Moneyval” ziņojumā aktualizētajām problēmām, cīņu ar ēnu ekonomiku un paveikto informatīvās telpas aizsardzībā.

Politiķe paziņoja, ka tāpat JKP esot svarīgi uzzināt datus par apkarotajiem un atklātajiem noziegumiem, cīņa ar kuriem ir likumā noteikts VDD pienākums – ekonomiskās noziedzības, terorisma, kaitniecības un citus valsts drošību un varu apdraudošus noziedzīgu nodarījumu, bandītisma, korupcijas, naudas viltošanas, kā narkotisko un citu stipras iedarbības vielu vai šaujamo un cita veida ieroču, sprāgstvielu nesankcionētas izplatīšanas un citu likumā minēto noziegumu apkarošana.

Strīķe uzskata, ka lielas steidzamības šī jautājuma virzībā neesot un ka ir nepieciešams atrast iespējami labāko kandidātu. Pēc Mežvieta uzklausīšanas JKP lemtu par to, vai atbalstīt vai neatbalstīt viņa kandidatūru, norādīja politiķe. Viņa piebilda, ka pašlaik JKP savu kandidātu uz posteni nepiesaka.

Iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens (KPV LV) aģentūrai LETA apliecināja, ka šodienas valdības sēdes slēgtajā daļā ir iekļauts jautājums par Mežvieta apstiprināšanu uz vēl vienu amata pilnvaru termiņu. Plašākus komentārus viņš solīja sniegt pēc valdības sēdes.

JKP līderis Jānis Bordāns jau uzreiz pēc Saeimas vēlēšanām pauda kritisku attieksmi pret vairāku izmeklēšanas un drošības iestāžu vadītāju darbu. Jau tolaik izskanēja Bordāna kritika pret ģenerālprokurora Ērika Kalnmeiera darbu, ko tagad pēc JKP iniciatīvas sākts vērtēt, kā arī kritiski vārdi tika veltīti Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja vadītājam Jēkabam Straumem un tolaik vēl Drošības policijas vadītājam Mežvietam. Politikas kuluāros tika stāstīts pat par jau gataviem “atlaižamo personu sarakstiem”.

Likums paredz, ka VDD priekšnieku amatā uz pieciem gadiem ieceļ Ministru kabinets pēc attiecīgās nozares ministra ierosinājuma. Trīs mēnešus pirms amata pilnvaru termiņa beigām pēc attiecīgā ministra ieteikuma Ministru kabinets pieņem lēmumu par termiņa pagarināšanu uz pieciem gadiem vai pamatotu lēmumu par atbrīvošanu no valsts drošības iestādes vadītāja amata.

LA.lv