×
Mobilā versija
+16.8°C
Mirta, Ziedīte
Piektdiena, 20. aprīlis, 2018
3. decembris, 2015
Drukāt

Kādas grāmatas ir pieprasītas novadu bibliotēkās?

Foto - Timurs SubhankulovsFoto - Timurs Subhankulovs

Iveta Ozoliņa, Alūksnes pilsētas bibliotēkas direktore: “Pārliecinoši populārākās grāmatas ir “Lata romāni”. Starp reģiona bibliotēkām populārākā ir Dainas Avotiņas “Dzērvju svētība”. Dzejā populārs ir mūsu novadnieces Kornēlijas Apškrūmas krājums “Dzirdēt ar sirdi”. No tulkotās daiļliteratūras populāra ir Džūdas Devero “Meitene, kas iemācīja mūs smieties”. Vispār jau cilvēki dod priekšroku vieglai literatūrai, tostarp arī “Lata romāniem”. Ja grāmata ir plānāka, to noteikti izlasīs vairāk lasītāju. Arī “Latvijas Avīzi” sparīgi lasa. Pieprasītas ir “LA” tematiskās avīzes. Ir maldīgi uzskatīt, ka visvairāk uz bibliotēku nāk pensionāri. Tā nav! Nāk arī strādājošie cilvēki un bērni. Apmeklētāju skaits ir stabils, taču samazinās datorlietotāju skaits bibliotēkā, jo internets kļūst arvien pieejamāks mājās un citviet.”

 

Irēna Grundmane, Aizputes pilsētas bibliotēkas vadītāja: “Visvairāk lasītā oriģinālprozas grāmatas mums ir Annas Skaidrītes Gailītes “Es stāstīšu visu… purva trilleris” un Māras Svīres “…un neuzzinās neviens”. No tulkotās literatūras visbiežāk lasīts ir Kamillas Lekbergas detektīvromāns “Pamestais bērns”. No bērnu literatūras populārākā ir Arno Jundzes “Kristofers un Ēnu ordenis”. No dokumentālās vai zinātniskās literatūras plaukta visvairāk lasītā ir Valda Zatlera “Kas es esmu” un Līgas Blauas “Harijs Spanovskis. Nekas jau nebeidzas”. Vismazāk cilvēki lasa dzeju. Pieprasītas ir “Lata romāna” sērijas grāmatas – ir vesela lasītāju grupa, kas tās vien gaida. Bibliotēkā lasa arī “Latvijas Avīzi”, taču laikrakstu biežāk katrs cenšas lasīt mājās. Mūsu pusē uzskata, ka “Latvijas Avīze” ir labākā avīze – tā aptver plašu tematu loku un nebaidās paust kritiku. Visvairāk uz bibliotēku nāk seniori, taču arī bērni no 1. līdz 4. klasei ir aktīvi lasītāji. Vecākus bērnus gan pārņem internets. Jāteic, ka kopējais bibliotēkas apmeklētāju skaits samazinās, jo rūk arī iedzīvotāju skaits pilsētā.”

 

Ināra Valpētere, Ilūkstes novada centrālās bibliotēkas vadītāja: “Dokumentālajā literatūrā 1. vietā ir Imanta Ziedoņa “Leišmalīte”, kā arī Ārijas Iklāvas “Ir visādi gājis”. Bibliotēkā ir pieprasīta gan “Latvijas Avīze”, gan citi “Lauku Avīzes” periodiskie izdevumi – cilvēkiem ļoti patīk “Praktiskais Latvietis” un “Mājas Viesis”. Lasītāji pat pauduši vēlmi, lai “Mājas Viesis” iznāktu katru nedēļu. No oriģinālprozas visvairāk lasītā bibliotēkā ir Māras Zālītes “Pieci pirksti”, bet no dzejas – Ojāra Vācieša “Astoņi kustoņi”. Ja runājam par tulkoto daiļliteratūru, pieprasīta ir Džūdas Devero “Meitene, kas iemācīja mums smieties”. Bērnu auditorijas vidū populārākā ir Māra Runguļa “Lapsu kalniņa mīklas”.

 

Hedviga Inese Podziņa, Salacgrīvas pilsētas bibliotēkas vadītāja: “Mums populārākā ir sava rakstniece – Daina Avotiņa. Pēc viņas romāna ir izveidojusies rinda. Vienmēr pieprasītas un gaidītas ir Monikas Zīles grāmatas. Cilvēki ļoti iecienījuši “Lata romānu” sēriju. Mūsu bibliotēkai ir labs apmeklējums – šajā ziņā viss ir kārtībā. Vairāk gan gribētu, lai nāktu skolēni. Nāk pirmsskolas, 1. klases bērni, bet, kad viņi paaugas, tad pazūd no bibliotēkas apmeklētāju loka. Skola no mums ir diezgan tālu, un viņiem ir sava bibliotēka. Jūtu, ka obligāto literatūru bērni šogad pieprasa mazāk. Iespējams, ka skola iepirkusi šīs grāmatas vai arī izmanto lejupielādes iespējas.”

 

UZZIŅA

Bibliotēkās visvairāk lasītā oriģinālliteratūra

* Proza: Māras Zālītes “Pieci pirksti”; Ingas Ābeles “Klūgu mūks”; Annas Skaidrītes Gailītes “Es stāstīšu visu… purva trilleris”; Daces Judinas “Dīvainais Līgovakars”; Māras Svīres “…un neuzzinās neviens”.

* Dzeja: Kornēlijas Apškrūmas “Dzirdēt ar sirdi” un “Labi vārdi mūža gadiem”; Ingas Gailes “Migla”; Harija Ozola “Dzīve sākas”; Ineses Toras “Novēli man labu laiku”.

* Dokumentālā literatūra: Līgas Blauas “Harijs Spanovskis. Nekas jau nebeidzas”; Irēnas Lagzdiņas “Izslāpums. Olga Dreģe”; Ingas Jērumas “Ilze Vazdika. Saldā katorga”.

* Bērnu literatūra: Rutas Skrebeles “Palaidnību karaļa Jāņa B. Dienasgrāmata”; Māra Runguļa “Nekrietnais Alfrēds”, “Lapsu kalniņa mīklas” un “Pēterītis un Anniņa”; Ineses Zanderes “Līze Analīze un citi slimnīcas skaitāmpanti”.

Avots: Lauku bibliotēku atbalsta biedrība, noskaidrojot 606 pilsētu un pagastu publisko bibliotēku visvairāk lasītās grāmatas.

Pievienot komentāru

Lasītāju aptauja
Ērika Oša zīmējums
Ēriks Ošs. Likumprojekts “LELB – vienīgie īstie luterāņi”

Vairāki Saeimas deputāti iesnieguši likuma labojumus, lai noteiktu, ka valsts atzīst Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas (LELB) darbības nepārtrauktību Latvijā un ka LELB ir vienīgā tiesību pārmantotāja luteriskajai baznīcai, kas darbojās Latvijā līdz 1940. gadam.

Pašlaik spēkā esošo LELB likumu plānots papildināt ar preambulu, kurā būtu noteikts gan augstāk minētais, gan tas, ka LELB izveidojusies luteriskās reformācijas kustības ietvaros 16. gadsimtā, darbību sākusi pirms Latvijas dibināšanas un nepārtraukti darbojusies Latvijā arī okupāciju laikā. Grozījumi likumā paredz vēl vairākas citas izmaiņas. Likumprojektu sagatavojusi LELB Tiesību komisija un apstiprinājusi baznīcas Bīskapu kolēģija. LELB pārstāvji vērsušies pie 12. Saeimas deputātiem ar lūgumu parakstīt šo likumprojektu.

Taču Latvijas Evaņģēliski luteriskā baznīca ārpus Latvijas (LELBĀL) pauž uzskatu, ka piedāvātie grozījumi nepamatoti ierobežo baznīcas draudžu pašnoteikšanās tiesības. Likumprojekts esot izstrādāts bez konsultācijām ar citām luterāņu baznīcām Latvijā. LELBĀL norādīja, ka patlaban Latvijas teritorijā un ārpus tās darbojas trīs luterāņu baznīcas un to draudzes kā tās LELB pēcteces, kuras darbību pārtrauca Otrais pasaules karš un sekojošā okupācija. Līdz ar to būtu pareizi vienoties par baznīcu līdzvērtīgu sadarbību, nevis netaisni izcelt vienas absolūtu prioritāti, uzskata LELBĀL.

Vai ir pareizi Likteņdārza zemi nodot valsts īpašumā?
Draugiem Facebook Twitter Google+