Mobilā versija
Brīdinājums -2.3°C
Voldemārs, Valdemārs, Valdis
Svētdiena, 11. decembris, 2016
30. aprīlis, 2014
Drukāt

“Maximu” joprojām būvē no “štruntiem”
 (5)

Foto - Timurs SubhankulovsFoto - Timurs Subhankulovs

Būvuzņēmums "Selva Būve" pērn bija sācis lielveikala "Maxima XX" būvniecību Rīgā, Biķernieku ielā 121, bet joprojām nevar to nodot, kamār nav izmantoti standartiem atbilstoši buvmateriāli.

Kaut arī kopš traģēdijas Zolitūdē pagājuši jau daži mēneši, šķiet, ne būvmateriālu tirgotāji, ne būvētāji, ne arī būvuzraugi neko no tās nav mācījušies un vienā angļu mierā turpina ievest, pārdot un izmantot būvniecībā nezināmas izcelsmes un apšaubāmas kvalitātes būvmateriālus.

Atkal 
neatbilstošas skrūves


Pārbaudot topošā tirdzniecības centra “Maxima XX” jaunbūvi Rīgā, Biķernieku ielā 121, kuru pēc starptautiskā nekustamo īpašumu investīciju, attīstības un pārvaldības uzņēmumu “Homburg” grupas pārstāvniecības Latvijā pasūtījuma (tā paša “Homburg”, kurš pirms trim gadiem pasūtīja būvuzņēmumam “RE&RE” uzbūvēt pērn sabrukušo lielveikalu Zolitūdē) pašlaik būvē uzņēmums “Selva Būve”, Patērētāju tiesību aizsardzības centra darbinieki atklājuši, ka tērauda nesošo konstrukciju savienojumu vietās atkal izmantotas standartiem neatbilstošas skrūves un uzgriežņi. Standartiem atbilstošā marķējuma “SB” vietā 8,8 izmēra skrūvju galviņas apzīmētas ar neatbilstošo “TY”. Kā zināms, Zolitūdes lielveikala “Maxima” jumta kopņu savienojumos ieskrūvētajām skrūvēm arī bija norautas vītnes, kas, pēc Rīgas Tehniskās universitātes laboratoriju speciālistu domām, varēja būt viens no iemesliem, kas izraisīja jumta iebrukšanu.

Diemžēl pagājušajā gadā un šogad Patērētāju tiesību aizsardzības centra darbinieku veiktās dažādu būvmateriālu paraugu pārbaudes tirdzniecības vietās, būvlaukumos, kā arī, sadarbojoties ar Muitas pārvaldi, uz valsts robežas liecina par kliedzošu būvniecībā iesaistīto dalībnieku bezrūpību un bezatbildību. No 378 pārbaudītajiem būvmateriālu paraugiem 239 atklātas dažnedažādas neatbilstības Eiropas Savienības dalībvalstīs noteiktajiem standartiem. Taču tas nav traucējis tirgotājiem veiksmīgi tos pārdot, būvētājiem lietot būvniecībā, bet būvuzraugiem uz skaidri redzamiem pārkāpumiem skatīties caur pirkstiem.

Pārkāpumi ik uz soļa


Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) direktore Baiba Vītoliņa atklāj, ka par spīti traģēdijai Zolitūdē būvniecībā jo­projām valda lielas problēmas. Tirgotāju ievestajiem un piegādātajiem būvmateriāliem bieži trūkst dokumentu, būvmateriālu ekspluatācijas īpašību deklarācijās sniegtās ziņas ir kļūdainas vai nepilnīgas, tādējādi bieži nav iespējams noteikt ne ražojumu izcelsmi, ne to īpašības, ne izmantošanas veidu.

Pārbaudot, piemēram, putu polistirola siltumizolācijas būvmateriālu izturību, biezumu un siltumvadītspēju, no deviņiem paraugiem dokumentos uzrādīto ziņu nesakritība atklāta pieciem paraugiem. Kā atklājies, tie ražoti Lietuvas uzņēmumos “Baltijos Polistirenas”, “Ukmerges Gelžbetonis”, Polijas uzņēmumā “Yetico”, kuru saražoto Latvijā izplata uzņēmums “Baltik Trade Group”.

Pārbaudot Polijas uzņēmumos “Adams H. Pedzich” un “Dobroplast Fabryka Okien”, arī Latvijas uzņēmumā “Aleoks Pro” ražotos plastmasas logus, atklāts, ka to deklarētā siltumcaurlaidība neatbilst patiesajai. Uzņēmumi “Kompānija Avotiņi” un “Logu Alianse” poļu logus ieved un pārdod Latvijā bez ekspluatācijas īpašību deklarācijas.

Vispirms būvē, 
pēc tam taisa papīrus


Diemžēl ar šādiem apšaubāmas kvalitātes būvmateriāliem vienalga būvē, pašiem būvētājiem pat lāgā neapzinoties, vai ar tiem vispār kaut ko labu varēs uzbūvēt. Kad ēka jau uzbūvēta, būvnieki “sabrūvē” vajadzīgos papīrus, lai varētu ātri to nodot ekspluatācijā. Baiba Vītoliņa piebilst, ka daudzos būvlaukumos PTAC spēj pārbaudīt vien tikai dokumentus, paši būvmateriāli jau veiksmīgi ir iebūvēti, tāpēc laboratoriski pārbaudīt to atbilstību vairs nav iespējams.

Pārbaužu rezultāti liecina, ka būvniecībā jo­projām strādā nejēgas, kurus pieņem darbā galvenokārt tāpēc, ka viņiem var maksāt krietni mazāk nekā prasmīgiem celtniekiem. Kādā būvlaukumā PTAC darbinieki atklājuši, ka ruberoīdu, kuru ražotājs paredzējis jumta segumam, celtnieki vienā mierā izmantojuši pamatu hidroizolācijai.

Jāuzrauga uzraudzība…


“Pēc pārbaudēm skaidri redzams, ka būvlaukumos būvuzraudzība bieži tiek īstenota ļoti vāji,” stāsta PTAC Preču un pakalpojumu uzraudzības departamenta direktores vietniece Svetlana Mjakuškina. “Par visiem pārkāpumiem esam ziņojuši būvvaldēm, kurām būtu jāprasa celtniekiem nomainīt neatbilstošos būvmateriālus, jālemj par ēku nepieņemšanu ekspluatācijā vai jālemj par to nojaukšanu. Vēl cita iespēja – lūgt Latvijas Būvinženieru savienību izvērtēt iespēju anulēt būvniekiem izsniegtos sertifikātus.”

Viss varbūt 
vēl nesabruks


Uz jautājumu, vai no šiem “štrunta” būvmateriāliem uzceltas ēkas neuzgrūs cilvēkiem uz galvas, kā tas jau noticis Zolitūdē, PTAC vadītāja atbild, ka bijis iespējams pārbaudīt vien daļu izmantoto būvmateriālu. “Taču pārkāpumu lielais skaits patiešām rada lielas bažas, tāpēc valstij un pašvaldībām jāprasa visām būvniecībā iesaistītajām pusēm daudz lielāka atbildība,” viņa piebilst.

Rīgas pašvaldības būvvaldes vadītājs Inguss Vircavs stāsta, ka Biķernieku ielā uzceltajam lielveikalam “Maxima XX” būvvalde pievērsusi uzmanību šogad, kad uzņēmums “Selva Būve” gribējis nodot jaunbūvi ekspluatācijā. “Tad arī atklājām, ka būvuzņēmums nevar uzrādīt nesošo konstrukciju savienojumu vietās lietoto skrūvju deklarācijas. Mūsu prasība bija novērst šos trūkumus, izmantojot standartiem atbilstošus būvmateriālus. Un šoreiz iniciatīva nāca no mums, PTAC mēs lūdzām atbalstīt šo mūsu prasību. Es ceru, ka līdz nodošanai ekspluatācijā uzņēmumā to arī izdarīs,” saka Inguss Vircavs.

Pievienot komentāru

Komentāri (5)

  1. Labi, ka ir PTAB

  2. Selva Būve vadība Rolanda Orlovska personā piekukuļos visus, ko vien var piekukuļot ! Kukuļošana Orlovskim ir asinīs un jau tiek piekopta gadiem !
    Tiek doti kukuļi gan būvvaldei, gan būvuzraugiem, gan policistiem.
    Šādus būvniekus vajadzētu likt cietumā !

  3. Kad no darba un sertifikāta būs atbrīvots jau septītais būvuzraugs un uz saulīti lūkosie pa restotu lodziņu tad sāks palikt labāk -tas valdības lauciņā…Jā kameras biedrs arī darbu vadītājs un trešais zolei būvfirmas īpašnieks… Žagars palīdz visās kaitēs un sēdēšana, kaut pusgadu arī palīdzēs bērt pilnu cementa normu…

  4. Vai tad kāds no celtniekiem vispār saprot, ko nozīmē preču marķējums katrā konkrētā gadījumā – vienalga kādā jomā? Kurš tad to pēta? Vai daudzi cilvēki izpēta, kas rakstīts uz etiķetēm, kad iepērkas pārtikas veikalos? Kāpēc tad citur būtu savādāk? Jau tā tie lielveikali pēc definīcijas ir pagaidu būves. Ātri uzslejami, pēc 30 gadiem jau paši bruks kopā, ja nejauks nost.

    • Tāpēc jau par brigadieriem un augstāk nav jāstrādā etiķešu nelasītājiem. Pārtikas veikala etiķeti neizlasījis tu riskē ar tualetes pārslodzi, nepareizu skrūvju izvēles gadījumā tā jau ir kriminālatbildība.
      Vismaz vienā jomā sāks beidzot ko sakārtot. Citādi tas pofigisms nu galīgi apnicis.

No bezdarbnieka par uzņēmēju. Šūšanas ateljē īpašnieces Karīnas pieredze (2)Karīna Šveicare bija biroja vadītāja kādā uzņēmumā, bet... kā tas mēdz notikt, pērn palika bez darba. Pirmais ceļš, lai saņemtu bezdarbnieka pabalstu – reģistrēties Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA) ar obligāto informācijas noklausīšanos.
Gribi audzēt savas vistiņas, bet nezini kā sākt? Dzērbeniete Daina Šmite dalās pieredzēVistas grib audzēt arvien vairāk cilvēku, taču trūkst zināšanu, ar ko sākt. – Tas nemaz nav grūti, jo vistas ir visvienkāršāk turamie mājputni. Balva par pūlēm – olas, gaļa un mēslojums, – iedrošina dzērbeniete DAINA ŠMITE.
Gāze būs lētāka, piegāde dārgāka? (5)Atvērtā tirgū dabasgāzes rēķins būs vienkāršāks nekā elektroenerģijas rēķins
Pasaulē
INFOGRAFIKA: Budžeta prioritātes - aizsardzība, drošība, veselība2017. gada valsts budžeta prioritārās nozares ir aizsardzība, sabiedriskā drošība un kārtība, veselība, sociālā aizsardzība un izglītība.
Draugiem Facebook Twitter Google+