Mobilā versija
Brīdinājums -0.6°C
Evija, Raita, Jogita
Sestdiena, 3. decembris, 2016
3. septembris, 2014
Drukāt

Jūtami sarukuši kultūras infrastruktūras objektiem paredzētie ES fondu līdzekļi (1)

Publicitātes fotoPublicitātes foto

Krāsainos gliemežus Rīgas ielās izvietoja, lai atgādinātu par Laikmetīgās mākslas muzeja projekta lēno virzību.

No Eiropas Savienības (ES) fondiem Daugavas stadiona, laikmetīgās mākslas muzeja un akustiskās koncertzāles būvniecībai varētu tikt atvēlēti 80 miljoni eiro.

To apliecina Ministru kabinetā apstiprinātā ES fondu darbības programma “Izaugsme un nodarbinātība”, kas definē kohēzijas politikas fondu prioritāros virzienus, mērķus un sasniedzamos rezultātus 2014.-2020.gada plānošanas periodā.

Saskaņā ar kultūrpolitikas pamatnostādnēm “Radošā Latvija” 80 miljoni no ES fondiem bija paredzēti tikai laikmetīgās mākslas muzejam un akustiskajai koncertzālei, kas norāda, ka no ES fondiem atvēlētais finansējums bijis ieplānots krietni lielāks.

KM iepriekš skaidroja, ka pamatnostādnēs atspoguļotās summas – 80 miljoni no ES fondiem un 50 miljoni no valsts budžeta – vēl var mainīties, turklāt abu kultūras būvju finansēšanā plānots iesaistīt arī pašvaldības un privāto finansējumu. Pašlaik, pēc KM sniegtās informācijas, Daugavas stadionam no ES fondiem paredzēti 40 miljoni eiro, savukārt laikmetīgās mākslas muzejam un akustiskajai koncertzālei – katrai pa 20 miljoniem.

Liela neskaidrība pašlaik ir arī par to, cik naudas Daugavas stadionam, muzejam un koncertzālei būs nepieciešams no valsts budžeta. KM pārstāve pastāstīja, ka pašlaik nav skaidra modeļa, kā tiks finansēta kultūras infrastruktūras objektu būvniecība, tāpēc konkrētas summas vēl nav iespējams nosaukt.

ES fondu darbības programma “Izaugsme un nodarbinātība” tuvākajā laikā tiks iesniegta apstiprināšanai Eiropas Komisijā (EK). Tam sekos darbs pie darbības programmas papildinājumu izstrādes, kur sīkāk tiks definēti atbalsta mērķu ieviešanas nosacījumi, atlases veids un laika grafiks.

Jau ziņots, ka vakar Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā kultūras ministre Dace Melbārde (VL-TB/LNNK) pastāstīja, ka problemātisks pašlaik ir pašvaldības finansiālais atbalsts, jo tā uzskata, ka lielās kultūras būves ir valsts līmeņa projekti. Tirgus izpētē, pēc Melbārdes teiktā, atklājies, ka privātie investori ir ieinteresēti piedalīties projektu finansēšanā. Lai tajos piedalītos, investoriem būs jāiztur projektu konkurss, kurš varētu tikt izsludināts nākamā gada vidū.

KM valsts sekretāra vietnieks administratīvajos un investīciju jautājumos Sandis Voldiņš pastāstīja, ka ar EK ir saprašanās, ka vienā teritorijā iespējams īstenot vairākus mazus projektus, lai problēmas neradītu tas, ka EK atbalsta tikai mazus projektus, kuri, pēc EK noteiktā, ir līdz 5 miljoniem eiro.

Aģentūra LETA jau vairākkārt ziņojusi, ka diskusijas ar EK ir sarežģītas. Komisija iepriekš norādījusi, ka neatbalsta lielu projektu īstenošanu, kā arī īpaši stingri vērtē sporta infrastruktūras projektus. Jau jūnija sākumā kultūras ministre uzsvēra, ka trim lielajiem kultūras infrastruktūras objektiem būs nepieciešams pašvaldības un privāto investoru atbalsts.

Maija sākumā Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Sporta un jaunatnes departamenta direktora vietnieks Edgars Severs Dziesmu svētku padomes sēdes dalībniekiem atklāja, ka Daugavas stadionam būs nepieciešams daudz lielāks valsts finansējums, nekā plānots, jo maz ticams, ka sarunas ar EK par finansējumu būvei dos pozitīvus rezultātus.

Marta sākumā Melbārde, stāstot Saeimas deputātiem par situāciju ar kultūras būvēm, norādīja, ka indikatīvi nākamajā plānošanas periodā varētu būt pieejami 80 miljoni eiro. Pusi no šiem pieejamiem līdzekļiem varētu atvēlēt stadiona būvniecībai, bet otru pusi – kultūras būvēm – vai nu vienam objektam, vai diviem. “Skaidrs, ka laikmetīgās mākslas muzejam un koncertzālei ar 20 miljoniem katram nepietiek,” atzina politiķe, norādot, ka par lielo kultūras infrastruktūras objektu būvniecību būs iespējams runāt pēc EK lēmuma par finansējuma piešķiršanu.

Pievienot komentāru

Komentāri (1)

  1. to jau sen var manīt,, ja jau būtu līdzekļui, tad tādu monstru, viena monstra -Ļeņina pieminekļa vietā nebūtu uzstādījuši, jo tālāk jo trakāk- skulptūra pie Mākslas Akadēmijas- zosāda metās skatoties un uz monstru pretim MK skatoties -ģībnonis nāk.

Latvijā iedegas Ziemsvētku egles, sākas rūķu darbnīcas un Adventa koncertiZiemassvētku gaidīšanas laikā arvien vairāk un vairāk sirsnīgu sarīkojumu gaida ģimenes.
Draugiem Facebook Twitter Google+