Egils Līcītis: Nomaļus stāvošo padomi, kā “Vienotībai” ārstēt galvassāpes 0
Kuro gadu nodota ekspluatācijā “Vienotības” ēka, un nevar teikt, ka tā ir sliktā tehniskā stāvoklī, vismaz nav kļuvusi par graustu. Celtnes stiprība, armatūras izturība balstās uzskatu dažādībā, kur ikviens atbalstītājs šajā asorti atradīs sev pieņemamu, garšīgu odziņu. Tāpat kā mūsu zemi apdzīvo dažādi radījumi, arī kārtīga partija ir mišungs, kam pamatā ir ingredienti, komponentes, sastāvdaļas, nevis vienam saimniekam klausīgi, radiovadāmi idioti. “Vienotība” vienīgā Latvijā izskatās vismaz pēc pusauga partijas, kam vairs nav jāvalkā īsās bikses. Lai tā mēģinātu pielaikot citu politisko ģērbu – nacionālu, konservatīvu utt. –, vēlētājiem “Vienotība” vienmēr iemieso eiropeiski liberālu vērtību turētājus, simbolizē plašākus apvāršņus nekā pārējo partiju zemās debesis.
Taču stingrajā konstrukcijā, kā ziņo bībīsī vai cēbēbē, esot pamanāmas nevēlamas vibrācijas un plaisāšana. Daži mefistofeļi pat velk aiz rokas, ka “Vienotībai” vajagot šķelties, lai nonāktu uz skaidri saprotamas platformas, patriekt iekšējo opozīciju un tādējādi ārstēt galvassāpes. Šāds padoms ir lāča pakalpojums! Tas izklausās pēc – kurš krīt, to vēl pagrūž.
Pašlaik “Vienotībā” vadošās kopas varētu dēvēt par “pragmatiķiem” un liberāli noskaņotiem ļautiņiem, ar palamu sauktiem “sorosītiem”. Uzskatu arhipelāgā peld arī mazākas saliņas. Protams, ļoti nepatīkami, ja grupējumu viedokļi sakrīt tikai vienā punktā. Tas ir, kad pirmie pārliecināti, ka otrie lopiski uzvedas, savukārt otriem liekas, ka tieši pirmie ir tie, kas lopiski uzvedas. Tomēr, kā nav ticama draudzība starp zēnu un meiteni, nevienā politiskā spēkā neaužas siltuma, sirsnības caurstrāvotas attiecības. Asumi nereti nieka dēļ. Horoskopi nesakrita, iebildes, vai partijai uz ballīti jāvelk kleita vai bikškostīms. Lieli jukumi esot arī tad, kad pie varas laužas daudz cilvēku, kuriem gari mati, īss padoms.
Padomājiet, brālīši un māsiņas, pie kā novedīs šķelšanās un apdzīvotās ēkas sagraušana. Nu, aizskries prom Sorosa gudrības mantinieki meklēt citu patvērumu. Viņi var veidot tik skaistu un formīgu liberālu partiju kā alumīnija cūku, bet šai krājkasītei Latvijā nesavākt vairāk par 2 – 3% balsotāju, lai cik šņācošas un velkošas lokomotīves liktu priekšgalā. Uz vietas palikušajiem būs jāiemitinās barakā, kāda nu atstāta pēc vecās mājas nojaukšanas.
Tāpēc – kā ir, tā jādzīvo. Par kādām nopietnām nesaskaņām ir runa? Liberālie kolēģi turas savrup, jo nav dabūjuši piešķīrumā kaut cik ievērojamus amatus un nav nekā pamatīgāka ēduši. Iedodiet Viņķeles kundzei lāpstu, airi un ministriju, ko vadīt, un viņa partijas labā iedarbosies kā “Duracel” baterija! Izrādiet vairāk cieņas krustmātei Kalnietei! Priekšsēdētājai Āboltiņai līdz šim tīri labi veicies ar organizācijas liedēšanu – tikpat kā ar kotlešu cepšanu un diļļotu kartupeļu vārīšanu. Viņa pašu velnu var panākt un izdarīt! Kādā jubilejā biedriem derētu uzdāvināt Solvitai akvāriju ar zivtiņām vai plūstoša ūdens sienu. Ūdens nomierinot. Liek visu uztvert ne tik briesmīgi personiski un neķert kreņķi. Un tad jau atkal būs labi. Bet šķelties, dalīties – tad labāk iet un uzreiz pakārties pašiem savu bikšulencēs.
