×
Mobilā versija
-6.3°C
Vitauts, Smuidra, Smuidris
Otrdiena, 20. februāris, 2018
6. februāris, 2018
Drukāt

Kā kliedēs šaubu ēnu pār tiesu sistēmu (12)

Foto - Ieva Lūka/LETAFoto - Ieva Lūka/LETA

Augstākās tiesas priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs

Tieslietu padome (TP), kuru vada Augstākās tiesas (AT) priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs, vakar turpināja spriest, kā uzlabot tiesu reputāciju, lai kliedētu sabiedrības aizdomas par korupciju tiesu sistēmā. Padomi uz šo tēmu uzvedināja žurnālisti, kuri ne tajā labākajā gaismā atspoguļoja maksātnespējas procesu tiesvedības, kas notikušas laikā no 2008. līdz 2014. gadam.

No iepriekšējās TP sēdes, kas notika 22. janvārī, līdz 5. februārim apkopojot padomes pārstāvju iesniegtos priekšlikumus, vakar pēc trīs stundu diskusijām tomēr izdevās spert pirmos soļus, lai divu mēnešu laikā izvērtētu tiesu darba nepilnības un pēc tam lemtu, kā tās novērst.

Sēdes sākumā radās sajūta, ka TP ir divu viļņu juristi – uz viena viļņa stāv tie, kas meklē objektīvākos, pārliecinošākos paņēmienus, kā novērst nepilnības tiesu sistēmā, lai tie, kas tās vērtēs, nebūtu saistīti ar tiem, kurus vērtēs. Savukārt uz otra viļņa atrodas tie, kas nāk no pašu radītās sistēmas, kur ilgi strādājuši. Tāpēc nekādas redzamas pārmaiņas nevēlas, jo visur priekšā ir kāds, viņuprāt, objektīvs attaisnojums, lai tās neveiktu vai, labākajā gadījumā, ūdeni sakustinātu pavisam nedaudz. Tomēr sēdes noslēgumā izdevās vienoties par kopīgu lēmumu, turklāt vienprātīgi visiem 15 TP pārstāvjiem balsojot par.

 

Tiesnešu uzvārdus nesauks

Lēmuma galvenā sadaļa ir uzticēta Augstākās tiesas Judikatūras un zinātniski analītiskajai nodaļai, kuru vada Anita Zikmane un kuras vadībā tiks analizētas tās maksātnespējas procesa un tiesiskās aizsardzības procesa lietas, kurās apmierināts AT iesniegtais protests laikā no 2008. līdz 2014. gadam. Sēdes sākumā tieši šo lēmuma punktu apšaubīja Satversmes tiesas priekšsēdētāja Ineta Ziemele. Viņa uzskatīja, ka šim vērtējumam jābūt neatkarīgam un ka AT var līdzdarboties, bet galvenais darbs ir jāizdara neatkarīgiem ekspertiem. Tomēr padome vienojās, ka analīzi veiks pieminētā AT nodaļa, piesaistot neatkarīgus ekspertus.

Tātad, analizējot apstrīdēto tiesas nolēmumu atcelšanas iemeslus, AT būs jānoskaidro, kādas bija tās tiesnešu kļūdas, kuru dēļ tika iesniegti protesti un nolēmumi atcelti. Taču neviens tiesneša uzvārds netikšot nosaukts, jo, kā paskaidroja TP vadītājs Bičkovičs, neviens nav tiesīgs prasīt tiesnesim paskaidrojumus par viņa iztiesāto lietu, jo to aizliedz likums “Par tiesu varu”.

Likums par tiesnešu disciplināratbildību paredz situācijas, kad tiesnesi var saukt pie disciplinārās atbildības. I. Bičkovičs: “Tieslietu padome nolēma aicināt apelācijas un kasācijas tiesu instanču tiesnešus, kas pārskata apstrīdētos nolēmumus un tajos konstatē aizdomīgas vai acīmredzamas aplamības, informēt par tām konkrētās tiesas priekšsēdētāju, jo viņam ir tiesības ierosināt disciplinārlietu. Judikatūras nodaļa nepētīs konkrēta tiesneša spriedumus par kaut kādu laika periodu, tas nav iespējams.”

 

Nezina darba rezultātu, bet vērtē

Tiesnešu darbu vērtē Tiesnešu kvalifikācijas kolēģija. Jāvaicā, kā bijis iespējams novērtēt konkrētus tiesnešus, ja komisijai nav bijusi informācija par viņu nolēmumiem, ko atcēlusi augstākā tiesu instance.

Latvijas Tiesnešu biedrības prezidents, Zemgales apgabaltiesas tiesnesis Juris Siliņš: “Tiesu prakse tiek analizēta visu laiku. Pārsūdzētie nolēmumi nonāk nākamajā tiesu instancē, un, ja tos atceļ, tad tiek norādīti to atcelšanas iemesli. Tiesas priekšsēdētājam jārūpējas par tiesu prakses vienotību, iespējams, turpmāk kaut kas jāmaina tiesnešu praksē, bet viņš nedrīkst dot norādījumus tiesnesim, kā spriest lietas.

Jāatzīst, ka tiesnešu kvalifikācijas kolēģijai, kura veic tiesnešu novērtējumu, diemžēl nebija informācijas par tiesnešiem, kuru nolēmumi maksātnespējas un arī citās lietās ir atcelti. Paskaidrošu, ka parasti par pirmās instances tiesas tiesnešiem šādu informāciju sniedz nākamā līmeņa tiesa. Taču tiesās ir spriedumi, kuri tiek pārsūdzēti uzreiz Augstākajā tiesā, apejot otro tiesu instanci. Teorētiski skaitļos šie nolēmumi parādās, taču acīmredzami tiem nav bijusi pievērsta uzmanība un nav analizēti to atcelšanas iemesli. Tas, ka tiek apieta otrā tiesu instance, pats par sevi nav nekas ārkārtējs un slikts. Mums jāsakārto sistēma tā, lai Augstākā tiesa šo lietu kategorijās sniegtu atsauksmes kvalifikācijas kolēģijai un lai tai būtu pilna informācija par motīviem, kāpēc nolēmums ir atcelts.”

AT priekšsēdētājs uzskata, ka ir jāuzlabo datorprogramma, lai tā atpazītu protestu iesniegšanu par tiesu nolēmumiem. Patlaban programma to neatpazīstot, tāpēc šī informācija nenonākot līdz Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijai. Tās esot statistikas uzskaites nepilnības, kas jānovērš.

TP nolēma aicināt Tiesu administrāciju sadarbībā ar Tiesnešu kvalifikācijas kolēģiju izvērtēt grozījumu nepieciešamību tiesnešu profesionālās darbības vērtēšanas saturā un kārtībā, kā arī atbalstīja grozījumu nepieciešamību Tiesnešu disciplinārās atbildības likumā, paredzot Tiesnešu disciplinārkolēģijai tiesības noteikt tiesnešu profesionālās darbības ārpuskārtas novērtēšanu.

 

Pārbaudīs tiesu priekšsēdētājus

Tiesu varas reputācijai šaubu ēnu pārvilkusi arī lietu sadale, kas ne vienmēr izskatās godīga. TP uzticēja Tieslietu ministrijai izvērtēt, kā tiek sadalītas lietas, vai nenotiek apzināta lietu iedalīšana konkrētiem tiesnešiem. TP aicina ministriju, kurā ir Tiesu darbības uzraudzības departaments, veikt šādu pārbaudi savas kompetences robežās. Par lietu sadali ir atbildīgi tiesu priekšsēdētāji, tāpēc TP aicina pārbaudīt tiesu priekšsēdētājus, kā viņi dala lietas. Tas notiek elektroniski, bet datorprogrammu turētāja ir Tiesu administrācija. “Viņu cilvēkiem šajās pārbaudēs ir jābūt klāt, lai tad, kad tiks konstatētas kādas nepilnības programmās, tās tiktu pilnveidotas,” norādīja Bičkovičs.

Ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers bija pārsteigts, ka pēc visām šīm nebūšanām tiesu sistēmā neviena tiesībsargājošā iestāde nav vērsusies prokuratūrā, lai uzsāktu kriminālprocesu pret tiesnesi.

Vai pēc šīm divām TP sēdēm tiks kliedēta šaubu ēna pār tiesu sistēmu? I. Bičkovičs: “Tieslietu padome ir konstatējusi, ka pēdējos gados, salīdzinot ar situāciju no 2008. gada līdz 2014. gadam, ir notikušas būtiskas pozitīvas pārmaiņas maksātnespējas tiesiskā regulējuma un tiesvedību jomā. Man gribētos domāt, ka tas varētu būt par pamatu šaubu kliedēšanai. Mēs esam spēruši saturīgu soli, taču trekns punkts vēl nav pielikts.”

 

Pievienot komentāru

Komentāri (12)

  1. Jānāk vadošajiem jauniem kadriem. Visi kas ir ievēlēti ar ZZS un Saskaņas balsīm(Kalmeijers, Bičkovičs,Rasnačs) izmaiņu tiesu varā nebūs.To parādīja oligarhu sarunas, kādām partijām tie darbojās.

  2. ČIGĀNZĒNU PADZĪT UN VISS BŪS KULĒ !

  3. Kuros laikos un kur ir bijusi neuzpēkama tiesa?

  4. Tās zivtiņas parasti pūst no galvas…

  5. Pēc paša piedzīvotajiem līkločiem mūsu tiesu sistēmā varu ar 100 procentu pārliecību apgalvot kad tai nedrīkst uzsticēties.uz to paļauties.un kategoriski izvairīties no jebkādas saskarsmes lai nenosmērētos tā kad atmazgāties iespējams tikai ar miljoniem…..valsts reketa izpildvara kas neievēro pašu izdotos likumus……

  6. māja kuģis ir noņēmusi visas šaubas…

  7. Pietiek ar pievienoto fotogrāfiju un aina iezīmejas skaidra.

  8. Tovarič bičkovič s peķeļetki.

  9. Kauns visai tiesu sistēmai.bičkovičs tāarī neko konkrēti nepateica.Muļļāsiestik uz priekšu un māj kuģis gatavs.Lai slavēta tieslietu ministrija ka tai v iss kārtībā.Kad BORDĀNS gribēja ieviest kārtību to noēda nu tad par ko ir runa,

  10. Vai darbā pieņemts jauns troļļu korpuss?

  11. smieklīgi.

Draugiem Facebook Twitter Google+