Mobilā versija
-0.3°C
Meta, Sniedze
Piektdiena, 2. decembris, 2016
13. septembris, 2012
Drukāt

Kā mudināt bezdarbniekus strādāt?

Irēna Žamaite Brunavā: “Laukos reti kurš bezdarbnieks nokļūst bezizejā – tie, kas grib strādāt, darbu atrod. Strādā kaut nelegāli, kaut uz laiku, bet kaut ko nopelna. Protams, ir cilvēki, kas uzskata, ka viņiem viss pienākas tāpat vien. Gan pārtikas pakas, gan naudas pabalsti.

 

Tomēr domāju, ka kopumā sistēma ir slikta – valdīšana centrā uzblīdusi ar neskaitāmiem padomniekiem un sekretāriem, bet tālāk no Rīgas veidojas tuksnesis – cilvēki izbrauc, te palikuši galvenokārt pirmspensijas un pensijas vecuma iedzīvotāji. Jāmaina attieksme, lai nauda nepaliktu tikai centrā vien.”

 

Antons Cesmins Jaunaucē: “Dažs uzņēmējs šad un tad iedod kādu darbu, lai bezdarbniekam būtu kāds lats, lai neietu gluži laupīt pa mājām un pa dārziem. Biežāk tomēr gadās tā – lata lūdzējam piedāvā, atnāc, pastrādā, dabūsi naudu. Nē, nenāk. Viņš pabalstu tāpat saņems. Tādiem cilvēkiem neko tāpat vien bez darba nedrīkst dot.”

 

Aldis Dambītis Jērcēnos: “Jāpārtrauc bezjēdzīgā pabalstu maksāšana. Jāsa­prot, ka, dodot naudu bez darba, tieši saņēmējam tiek nodarīts ļaunums. Radina viņu nestrādāt. Pat tāds cilvēks, kas kolhoza laikā bija pirmrindas traktorists, šodien labprātāk izvēlas stāvēt rindā pie sociālā dienesta, nevis strādāt. Šādiem bezdarbniekiem izmaksājamie pabalsti jāsamazina, bet iegūtā nauda labāk jānovirza bērniem un jaunajām ģimenēm. Man grūti pieņemt, ka cilvēks, dzīvojot laukos, var būt neēdis. Neprot izaudzēt kartupeli – tas nu ir par traku. Cita lieta, ja cilvēks slimo, skaidrs, ka tam ir jāpalīdz.”

 

Lidija Dilāne Ilūkstes novadā: “Lauki tagad ir tukši. Bezdarbnieku vairāk nekā to, kuri strādā. Vai tas ir normāli, ka spēka pilni vīrieši staigā pa centru, slotas vicinādami? Nepaiet ne puse dienas, kad jau alus pudeles rokās. Viņiem būtu jāstrādā īsti vīriešu darbi, kas nepazemo un negrauj pašapziņu. Manuprāt, nevajadzētu paaugstināt pensijas vecumu, bet jāmudina pensijas vecuma darbinieki atstāt savas darba vietas, lai jaunajiem ir kur strādāt.”

 

Gunārs Krūmiņš Rīgā: “Tā bija liela kļūda, ka bezdarbniekiem tik viegli dāļāja simts latu, pat nesekojot līdzi, ko viņš dienā izdarījis un vai vispār ko izdarījis. Kā lai atbalsta cilvēkus, kuri nejaudā pat kartupeļus laukos sev izaudzēt? Bija pagasti, kas uzara zemi, piešķīra bez maksas sēklas kartupeļus, bet neviens trūcīgais to neizmantoja. Nedrīkst tāpat vien dot naudu. Izņēmums var būt ģimenes, kurās aug mazi bērni. Ierosinu, ja bezdarbnieks pabalsta saņemšanas laikā divreiz pieķerts dzērumā, naudu vairs nemaksāt. Tāpat kā ārzemēs, jāiet uz mājām, jāapseko, kā šie pabalstu saņēmēji dzīvo, ko dara. Citādi no šīs bedres nekad neizrāpsimies.”

 

Uzziņa

* Reģistrētā bezdarba līmenis šā gada augusta beigās bija 11,3% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju kopskaita. Salīdzinājumā ar jūliju tas samazinājies par 0,3%.

* NVA uzskaitē 2012. g. augustā bija 111 540 bezdarbnieku. Bezdarbnieku skaits valstī mēneša laikā ir samazinājies par 3144 cilvēkiem.

* Bezdarbnieka statusu 2012. gada jūlijā zaudēja 11 335 cilvēki: 52,6% bez attaisnojoša iemesla nepildīja bezdarbnieka pienākumus; 39,4% iekārtojās darbā.

* Šā gada sešos mēnešos darbā kopumā iekārtojās 44 139 NVA reģistrētie bezdarbnieki, to skaitā 12 422 ilgstošie bezdarbnieki.

Avots: Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA).

 

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+