Mobilā versija
+0.1°C
Antonija, Anta, Dzirkstīte
Trešdiena, 7. decembris, 2016
3. jūnijs, 2013
Drukāt

Kā neciest no karstuma? Kā sniegt pirmo palīdzību tam, kuram karstums kaitējis?

Foto-LetaFoto-Leta

Modernais cilvēks karstā laikā lielākoties neceļas jau četros no rīta, lai dienas svelmainākās stundas varētu atpūsties. Viņš (mēs!) nereti pašā dienvidū kausē smadzenes un sirdi un, dzirdot kārtējās ziņas par tveicē cietušajiem, neiedomājas, ka tāda nelaime var notikt arī ar pašu. Kā neļaut tveicei darīt sev pāri?

 

Organisms ir gudrs – lai sevi dzesētu un aizvadītu lieko siltumu, paātrinās sirdsdarbība, paplašinās asinsvadi, pazeminās asinsspiediens un pastiprinās svīšana. Spēja sadzīvot ar karstumu atkarīga no termoregulācijas, tā nosaka ķermeņa reakciju uz gaisa temperatūras izmaiņām.

Parasti tveicē izturīgāki ir regulāri pirtī gājēji. Karstumu vieglāk pacieš arī cilvēki ar zemu asinsspiedienu. Tomēr pat tie, kuri svelmē jūtas labi, augu dienu uzturoties saulē, vakarā var attapties ar galvassāpēm, sliktu dūšu un ādas apdegumiem, brīdina ārste reanimatoloģe Dzintra Jakubaņeca.

 

Svīstam un daudz dzeram

Kad ķermeņa iekšējais karstums ir pārlieku augsts, āda cenšas no tā atbrīvoties, izdalot sviedrus. Ja tie līst aumaļām, tiek strauji zaudēts šķidrums. Tāpēc vairāk jādzer, lai nodrošinātu ūdens un sāļu apmaiņu organismā. Šķidrumam jābūt bagātīgam ar nātriju, kas tiek izdalīts ar sviedriem. Ja tas trūkst, var sākties muskuļu krampji.

Visiem nav obligāti jāpatērē divi trīs litri, kā nereti iesaka – vēlamais iztukšojamais tilpums atkarīgs no auguma un svara. Cilvēkam, kurš nesvīst, arī slāpst mazāk.

Atgūties palīdzēs tīrs dzeramais ūdens, vislabāk istabas temperatūras, ko bauda maziem malciņiem. Ja ir pamatīgi svīsts, ūdenim var piebērt mazliet sāls – tik daudz, lai garša būtu patīkama. Protams, ērtāk lietot nātrija hlorīdu saturošu minerālūdeni.

Nav ieteicams aizrauties ar saldinātiem dzērieniem, jo tie var izraisīt sliktu dūšu un vemšanu, taču noderēs, ja asinīs būs zems cukura līmenis.

Vājuma brīdī nenāks par ļaunu tase kafijas, taču lielā vairumā tā var veicināt organisma atūdeņošanos.

Daudziem tīk slāpes veldzēt ar alutiņu, taču pat vājš alkoholisks dzēriens karstā laikā apreibina ātrāk, mainot reakciju uz karstumu, tādēļ var gadīties nenovērtēt pat smagas pārkaršanas pazīmes.

Ja pārkarsušajam ir vemšana un izvadīto šķidrumu nav iespējams aizvietot dzerot, jāsauc neatliekamā medicīniskā palīdzība.

 

Palīdzam ģībējam

Ģībonis karstā laikā var piemeklēt pazemināta asinsspiediena un asinsrites pasliktināšanās dēļ. Ja tas iestājies pārkarstot, cietušais pāris minūšu laikā atjēgsies. Taču samaņa var zust arī, ja galvas smadzenēs plīsis asinsvads.

Karstuma ietekme var kombinēties ar hipoglikēmiju, kad asinīs ir zems cukura līmenis. Tad cietušais bez mediķu palīdzības neatgūsies ilgi – būs uzbudināts, izturēsies neadekvāti un nesapratīs, kas noticis.

Kā rīkoties? Ja griežas melns gar acīm un pārņem sajūta, ka tuvojas ģībonis, jācenšas apsēsties, vislabāk zemē, un galvu noliekt uz leju, lai uzlabotu asinsriti smadzenēs. Pēc tam visprātīgāk nogulties uz sāna. Ja izmanto soliņu vai krēslu, zaudējot samaņu, var gadīties sasist pieri.

Kad vājums uznācis kādam citam, aplam ir censties noturēt viņu stāvus – jāpalīdz apgulties, paceļot kājas mazliet augstāk par galvu. Ja cilvēks ir pie samaņas, jādod padzerties.

To, kurš jau noģībis, vajadzētu mēģināt uzrunāt vai pakratīt aiz pleca. Jāpalīdz atbrīvot ciešu apģērbu un jānogulda uz sāniem, lai cietušais neaizrītos, ja gadījumā sāktos vemšana.

Pārkarsušo dzesēs apšļakstīšana ar ūdeni, vēsa komprese, ko ik pa laikam maina vietās, kur atrodas lielie asinsvadi: uz kakla, padusēs un cirkšņos. Ledu vai aukstuma pakas nedrīkst likt tieši uz ādas, tās jāievīsta audumā, lai nerastos apsaldējums.

Visdrošāk izsaukt ātro palīdzību. Noteikti tas jādara, ja cietušais nav atjēdzies pāris minūšu laikā, jo nav zināms, vai vājums uznācis pārkaršanas vai sirdsdarbības traucējumu dēļ.

Var dot paost ožamo spirtu, taču tas jādara pareizi – pavēdinot gar degunu tajā samitrinātu vates piciņu.

Nākot pie samaņas, ģībējam nevajadzētu ļaut strauji celties kājās. Jāapjautājas par pašsajūtu. Var gadīties, ka cietušajam asinīs ir zems cukura līmenis, it īpaši, ja bijusi liela fiziska slodze vai viņš sirgst ar cukura diabētu. Tad, ja vien iespējams, viņš jāuzcienā ar kādu saldumu.

Ja nav elpošanas pazīmju un palīdzības sniedzējs prot, vēlams veikt netiešo sirds masāžu. Uzsākot atdzīvināšanu līdz neatliekamās palīdzības brigādes atbraukšanai, cerības uz atlabšanu ir lielākas.

Ko nedarīt? Neatvēsināties pārāk strauji – nelikt uz galvas ledainas kompreses, jo tās strauji sašaurinās asinsvadus. Nelēkt aukstā ūdenī – to var darīt tikai vesels, rūdīts cilvēks, jo arī tad radīsies šāda reakcija un, iespējams, palēnināsies vai pat apstāsies sirdsdarbība.

Aplam ir dot vājiniekam savas zāles, piemēram, nitroglicerīnu – tas strauji paplašina asinsvadus rokās un kājās, tādēļ asinsspiediens pazeminās vēl vairāk.

Nav vēlams tuvināt cietušā nāsīm ožamā spirta pudelīti, jo ir risks izraisīt deguna gļotādas apdegumu un elpceļu bojājumu.

 

Solis līdz bezsamaņai

• Nelabvēlīgas izmaiņas sākas, kad temperatūra organismā uzkāpusi augstāk par 37 grādiem. Sākumā iestājas tā sauktais karstuma stress, kad par tveices iedarbību vēl īsti nenojaušam. Tas izpaužas kā smaguma sajūta kājās un tūska potīšu rajonā, nogurums un nespēks; var būt arī nedaudz paaugstināta ķermeņa temperatūra.

Kā rīkoties? Sajūtot tveices ietekmi, nekavējoties jāmeklē glābiņš ēnā, jāiet telpā, kur darbojas ventilators, vai jāmēģina pašiem radīt gaisa plūsmu, vēdinot kādu priekšmetu. Vajag atgulties un padzerties. Kad pašsajūta uzlabojusies, jāizvērtē, vai veselības stāvoklis ļauj atgriezties saulē.

• Ignorējot pirmās brīdinošās pazīmes, var iestāties izsīkums, kad pievienojas slāpes, slikta dūša, vemšana, stipras galvassāpes, reiboņi, drebuļi, vājums, sāpes muskuļos, krampji, miegainība un ģībonis.

Kā rīkoties? Jāzvana neatliekamajai medicīniskajai palīdzībai 113. Vēl jo vairāk tādēļ, ka daži no šiem simptomiem var liecināt ne tikai par karstuma nelabvēlīgo ietekmi, bet arī dzīvībai bīstamiem asinsrites traucējumiem galvā.

Pēdējā pārkaršanas pakāpe ir karstuma jeb saules dūriens, kas var attīstīties dažu līdz vairāku stundu laikā. To var veicināt liela fiziska piepūle – sportošana vai smags darbs.

Ķermeņa temperatūra uzkāpj pāri 40 grādiem, āda ir karsta. Sirds sit 150–170 reizes minūtē, gluži kā fiziski smaga darba vai treniņa laikā. Cietušais zaudē samaņu. Var rasties neatgriezeniski visa organisma bojājumi, nieru un aknu mazspēja.

Kā rīkoties? Nekavējoties jāsauc ātrā palīdzība! Diemžēl 10–50 procentos gadījumu cietušo nav iespējams glābt.

 

Pieskatām sevi un citus

Karstums sagādā pamatīgu slodzi sirds un asinsvadu sistēmai, tāpēc īpaši jāuzmanās sirds slimniekiem. Lietojot asinsspiedienu regulējošas zāles, jāielāgo, ka sākumā tas tveices ietekmē mēdz paaugstināties, taču vēlāk, paplašinoties asinsvadiem, pazeminās, kas var beigties ar ģīboni. Zāļu dzeršana, kā vienmēr, jāsaskaņo ar ārstu.

Arī ar sirdskaitēm un nieru mazspēju sirgstošajiem karstā laikā jāuzņem mazliet vairāk ūdens nekā parasti, taču par pieļaujamo daudzumu jāvaicā ārstam.

Svarīgi termoregulācijas dalībnieki organismā ir vairogdziedzeris un virsnieres. Arī šo orgānu saslimšanu gadījumā par vēlamo dienas režīmu karstā laikā jākonsultējas ar speciālistu.

Pārkaršanu var veicināt vairāku medikamentu, piemēram, antidepresantu, nomierinošu un sirds ritmu regulējošu līdzekļu lietošana, jo tie neļauj sirsniņai pielāgoties karstumam.

Lai gan, vērojot bērnus draiskojamies, šķiet, ka viņiem svelme īpaši neskādē, tā nebūt nav. Līdz gada vecumam svīšana – tātad organisma dzesēšanas reakcija – ir vājāk izteikta. Mazuļus tveicīgā laikā nedrīkst atstāt automašīnā un ratiņos, pat ja tie neatrodas saulē. Biežāk nekā parasti jāpiedāvā padzerties.

Bērniņš, kurš neprot runāt, nevar pateikt, ka viņam sāp galva vai ir slikta dūša – par to var liecināt kaprīzes un raudulība. Pavisam skaidri tas atklāsies, paaugstinoties ķermeņa temperatūrai un sākoties vemšanai. Vēlāk var iestāties apātija, miegainība, krampji. Tad nekavējoties jāsauc ātrā palīdzība.

Karstais laiks ir liels pārbaudījums arī veciem cilvēkiem, kam pielāgošanās spējas kļuvušas vājākas – sirds vairs nav tik stipra, arī asinsrite pasliktinājusies. Tos, kuri nespēj par sevi parūpēties, karstās nevēdinātās telpās nedrīkst atstāt bez uzraudzības.

Nevajadzētu paiet garām uz ielas saules staros guļošiem, arī mazāk koptiem un ne pārāk patīkama izskata cilvēkiem. Būtu vismaz jāpalīdz nokļūt ēnā, mudina Dzintra Jakubaņeca.

 

 

LAI NEKĻŪTU PAR SVELMES UPURI

* Ilgstoši neuzturēties tiešos saules staros un karstās, mitrās, nevēdinātās telpās.

* Ravēt dārzu, vākt sienu, darīt citus darbus vai sportot rīta un vakara stundās, kad ir vēsāks.

* Ņemt vērā organisma signālus un, sajūtot kaut vieglu vājumu un reiboni, apsēsties vai labāk apgulties ēnā un atpūsties.

* Uzņemt daudz šķidruma, taču ne vairāk kā organisms prasa.

* Vairākas reizes dienā atvēsināties dušā vai kādā ūdenskrātuvē. Vai vismaz samitrināt seju un skaustu.

* Ierobežot fiziskas aktivitātes, jo īpaši netrenētiem cilvēkiem. Uzmanīgiem jābūt arī pie slodzes radušajiem.

* Tērpties dabiska materiāla gaišās drēbēs, kas atstaro saules starus, un valkāt galvassegu, jo smadzenes, tāpat kā sirds, no tveices cieš visvairāk.

* Ēst vairāk dārzeņu un augļu, kas ir viegli sagremojami un nerada organismam papildu slodzi.

 

 

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+