Mobilā versija
+7.0°C
Sarmīte, Tabita
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
3. jūlijs, 2014
Drukāt

Kā pārkrāsot iemīļoto kleitu

Foto - Aija GeidaFoto - Aija Geida

Audums vismaz 10–15 minūtes cītīgi jāmaisa, lai krāsa vienmērīgi iesūktos tekstila šķiedrās.

“Vēlos nokrāsot vairākus krekliņus un vienu kleitu, kurai izbalējusi krāsa. Kāds ir audumu krāsu piedāvājums veikalos, cik tās maksā? Esmu dzirdējusi, ka dažas krāsas var lietot pat veļas mašīnā un nav jāķēpājas ar katlu un vārīšanu.
” GUNDEGA N. RĪGĀ

Kvalitatīvu audumu krāsu piedāvājums Latvijā nav visai plašs, jo samazinājies pieprasījums – cilvēki vairs tik ļoti neaizraujas ar krāsošanu un batikošanu. Izmēģinot dažādas krāsas, nekad nevar zināt, kāds būs rezultāts. Reizēm tas ir pat labāks, nekā gaidīts, bet reizēm ir pilnīga izgāšanās – nevienmērīgi nokrāsots audums, pārāk tumšs vai gaišs tonis. Tas lielākoties tāpēc, ka trūkst zināšanu par krāsošanu, nereti vainojama paša auduma vai krāsas kvalitāte. Tāpēc šoreiz eksperimentējam, kā nokrāsot audumu vēlamajā tonī.

Veļas mazgājamajā mašīnā


Lielu auduma gabalu vai vairākus apģērbus visērtāk var nokrāsot veļas mašīnā, bet nelieliem laukumiem vai smalkiem audumiem tomēr labāk izmantot katlu vai izlietni. Visvieglāk iespējams nokrāsot dabisku materiālu, kas satur 75–100% kokvilnas, kā arī linu, zīdu vai vilnu. Pārējiem nevar zināt, kāds būs rezultāts.

Krāsot veļas mašīnā ir viegli tāpēc, ka pašam nekas nav jādara – nevajag meklēt piemērotu katlu, uzmanīt rokas un skalot. Veļas mašīnai uzliek maksimāli augstu +60…+90 °C temperatūru. Ja audums to nepieļauj, var krāsot zemākā, taču tad krāsa var būt stipri blāvāka. Ieliek audumu veļas mašīnā, krāsas pulveri izšķīdina nelielā daudzumā karsta ūdens, pievieno etiķi vai sāli (ja ražotājs paredzējis) un ielej pulvera nodalījumā, kuru pēc tam izskalo ar aukstu ūdeni.

Jāņem vērā, ka veļas mašīna pēc tam būs jāsakopj un ka gumijas blīves, kas daudzām mašīnām ir gaiši pelēkas, var iekrāsoties un palikt tādas uz visiem laikiem. Pēc krāsošanas mašīnā jāieber veļas pulveris, atsevišķā nodalījumā – hlora balinātājs un jāpalaiž visgarākā programma ar augstāko temperatūru (cotton +90 °C), lai veļa nākamajā mazgāšanas reizē nekļūtu krāsaina.

Krāsošanai veļas mašīnā ir vairāki trūkumi. Pirmkārt, nevar koriģēt ūdens daudzumu, līdz ar to var būt blāvāks vai tumšāks tonis, nekā norādīts uz krāsas paciņas. Otrkārt, nav iespējams apstādināt procesu, redzot, ka krāsa jau ir tumša un intensīvāku toni vairs negribas.

Ja iemanās strādāt ar konkrētā ražotāja tekstila krāsām un dara to bieži, var panākt kontrolējamu efektu. Bet, ja krāsošana ir vienreizējs pasākums, var gadīties visnegaidītākais rezultāts.

Vārot katlā


Klasiskais paņēmiens, kādu daudzi droši vien atceras no padomju gadiem. Katlā ielej un uzvāra nepieciešamo ūdens daudzumu. Krāsu atšķaida ar siltu ūdeni un pievieno ūdenim. Pēc nepieciešamības (norādīts uz krāsas iepakojuma) pievieno etiķi vai sāli. Ieliek audumu vai apģērbu un vāra aptuveni pusstundu vai līdz brīdim, kad iegūta vēlamā krāsa (piesātinātajiem toņiem to nav iespējams pateikt, jo ūdens ir melns un krāsu var redzēt tikai pēc skalošanas un izžūšanas). Skalo sākumā siltā, pēc tam vēsā ūdenī, līdz skalojamais ūdens ir bezkrāsains. Mīnusi – ne visus apģērbus var vārīt, jo tie saraujas. Plusi – krāsa ir piesātināta un noturīga.

Kāpēc krāsa uz paciņas un dzīvē atšķiras


Uz visām paciņām parādītas košas, piesātinātas krāsas. Parasti izvēlamies kādu no tām cerībā, ka arī apģērbs būs tieši tāds. Taču uz paciņas redzamais tonis ir iegūts, krāsojot 100% kokvilnu. Ja auduma sastāvs atšķiras, tonis būs blāvāks. Pēc pieredzes var teikt, ka ļoti labi nokrāsojas zīds – tas jau dažu minūšu laikā uzņem krāsu pigmentus, radot skaistu, maigu toni. Arī rūpīgi izmazgāta, no cietinātājiem vai mīkstinātājiem izskalota kokvilna labi piesaista krāsu pigmentus. Krāsojot linu, lielākoties iegūst gaišāku toni. Savukārt dažādu materiālu sajaukumiem (lins + kokvilna, kokvilna + sintētiskās šķiedras, lins + kokvilna + sintētika utt.) galarezultāts nav nosakāms. Ļoti jāuzmanās, krāsojot ar sintētiskiem diegiem sašūtu apģērbu. Piemēram, baltais krekliņš nokrāsojas rozā, bet dekoratīvo nošuvju diegi paliek balti.

Daudziem vēlme pārkrāsot apģērbu rodas brīdī, kad krekliņam vai kleitai radies nepatīkams, neizmazgājams traips, bet ārā mest negribas. Veiksmīgi pārkrāsot lielākoties izdodas tikai gaišu audumu tumšā un piesātinātā tonī (vīna sarkanā, džinsu zilā, fuksijas rozā, tumši zaļā, antīki pelēkā utt.). Uz gaiša vai neitrālas krāsas apģērba plankums vienalga būs redzams, un nevar zināt, kādā tonī un cik spilgts tas būs pēc krāsošanas. Daudzi domā, ka vasaras ogu traipus iespējams viegli pārkrāsot spilgti rozā vai sarkanīgā tonī, bet prakse rāda, ka sulas traipi pēc pārkrāsošanas izskatās brūni un ir redzami vēl vairāk.

Ideālās krāsas meklējumos


Lielāko daļu Latvijā iegādājamo auduma krāsu paredzēts lietot +60…+90 °C karstā ūdenī. Audums sarausies, bet ko darīt ar krekliņiem un kleitām, kam tas nav pieļaujams? Atliek meklēt krāsas, kas labi iedarbojas arī +40 °C grādu temperatūrā.

Latvijā nopērkamās krāsas mani neapmierināja, taču mūsdienu tehnoloģiju laikmetā, sēžot mājās, var iepirkties Ķīnas, Honkongas, Austrālijas vai Eiropas veikalos. Arī preces sūtīšanas izmaksas jau sen vairs nav augstas, bieži vien tās sedz pārdevējs, un tādējādi prece var izmaksāt pat lētāk nekā vietējos veikalos. Man izdevās atrast ļoti labu, kvalitatīvu firmas “Dylon” krāsu. Krāsošana notiek +40 °C temperatūrā, arī pats process ir ļoti vienkāršs. Uzvelk cimdus un krāsu rūpīgi izšķīdina puslitrā silta ūdens, pēc tam pielej vēl sešus litrus silta (+40 °C) ūdens. Pieliek 250 gramu smalkā sāls un izmaisa. Vienmērīgi iemērc audumu vai apģērbu un rūpīgi maisa. Ļauj krāsai ievilkties 45 minūtes. Skalo aukstā, pēc tam siltā ūdenī, līdz skalojamais ūdens ir bezkrāsains. Nevajag ne katlu gādāt, ne vārīt, ne pēc tam veļas mašīnu tīrīt. Krāsojamais trauks nenokrāsojas. No visiem izmēģinājumiem šis bija visvieglākais ar vislabāko rezultātu. Krāsas var iegādāties www.amazon.com, www.ebay.co.uk un citviet, tās maksā vidēji 3,50–4 eiro par 50 g iepakojumu.

Krāsošana – soli pa solim


1. Visvienkāršāk un drošāk krāsot dabiska materiāla audumus. Kokvilna parasti nokrāsojas tieši tādā tonī, kāds norādīts uz paciņas. Vispirms jānosver sauss audums, jo konkrētā krāsu paciņa paredzēta noteiktam auduma svaram – krāsojot lielāku auduma gabalu, krāsa būs bālāka. Pirms krāsošanas audums vai apģērbs obligāti jāizmazgā, rūpīgi jāizskalo. Krāsas šķīdumā liek slapju audumu.

2. Krāsas pulveri vispirms izšķīdina mazā ūdens daudzumā. No tā, cik rūpīgi izšķīdina krāsas pulveri, atkarīga krāsošanas kvalitāte – ja paliks neizšķīduši pigmentu punktiņi, tie atstās pēdas uz auduma. Variējot ar ūdens daudzumu (pieliekot mazliet vairāk vai mazāk, nekā norādīts uz iepakojuma), var iegūt nedaudz bālāku vai intensīvāku toni.

3. Pievienojamā sāls vai etiķa daudzums jāizmēra līdz gramam vai mililitram. Tiklīdz tos pievieno krāsas šķīdumam, tonis uzreiz nostabilizējas.

4. Nesalocītu audumu pēc iespējas vienmērīgāk iegremdē krāsas šķīdumā.

5. Audums vismaz 10–15 minūtes cītīgi jāmaisa, lai krāsa vienmērīgi iesūktos tekstila šķiedrās.

6. Galavariants – uz mata, kā norādīts uz paciņas!

UZZIŅA


• Auduma krāsas var iegādāties mākslinieku preču veikaliņos, piemēram, “HobbySet”, “Radošo darbu galerija” un audumu veikalos, piemēram, “Abakhan Fabrics”, “Kameja”.

• Auduma krāsas maksā, sākot no 2 eiro par 10 g iepakojumu un beidzot ar 3,50–7,50 par 50 g iepakojumu. Krāsas veļas mašīnām ir dārgākas – līdz pat 10 eiro par iepakojumu, kas paredzēts 5 kg svaram.

• Kvalitatīvas auduma krāsas: Vācijas firmu “Deka” un “Marabu”, Anglijas firmas “Dylon” ražotās, ASV izgudrotā “Rit” un citas.

Padomi 


• Krāsas pulverītis ļoti rūpīgi jāizmaisa ūdenī. Ja paliek mazi graudiņi, tie pieķeras audumam un sabojā to, atstājot mazus punktiņus.

• Jāuzmanās ar tumšām krāsām (tumši zaļu, zilu, brūnu, violetu), jo itin viegli var iegūt melnu toni. Rūpīgi jāizlasa ražotāja ieteiktā koncentrācija (krāsas un ūdens attiecības), jo, ielejot mazāk ūdens, tonis tik ļoti piesātinās, ka audums vairāk ir melns nekā, piemēram, zils vai brūns.

• Audums pirms paredzētās krāsošanas rūpīgi jāizmazgā. Nedrīkst uzreiz krāsot ne tikko iegādātu audumu, ne netīru apģērba gabalu. Ja būs palicis kāds tauku traips vai auduma apstrādes līdzeklis (mīkstinātājs, cietinātājs), audums nokrāsosies nevienmērīgi.

• Lai krāsa būtu noturīgāka un tonis intensīvāks, ražotāji iesaka pievienot sāli vai etiķi: kokvilnai – glāzi sāls, zīdam, neilonam vai vilnai – glāzi etiķa. Bet var būt atšķirības atkarībā no konkrētā ražotāja, un tās parasti ir norādītas uz iepakojuma. Ražotāji iesaka lietot viņu speciālo sāli, taču prakse rāda, ka ar mūsu pašu smalko galda sāli rezultāts neatšķiras (toties cenu starpība ir milzīga!). Ja nav jāpievieno sāls vai etiķis, ražotājs komplektā piedāvā krāsas fiksatoru, bet šādas krāsu paciņas ir ievērojami dārgākas.

• Nosveriet audumu – katra krāsas paciņa paredzēta konkrētam daudzumam. Šeit neko nevar ieekonomēt, jo cietīs kvalitāte un toņa intensitāte.

• Dabiskiem materiāliem paredzētās krāsas nedrīkst izmantot sintētiskiem audumiem, jo būs sabojāts audums un iztērēti līdzekļi.

• Tumša, piesātināta toņa ABC: koncentrēts šķīdums, ilgs krāsošanas laiks un augstākā iespējamā temperatūra.

• Krāsotu apģērbu ieteicams mazgāt ar vieglu mazgāšanas līdzekli vēsā ūdenī atsevišķi no citiem apģērbiem, lai tos nesabojātu.

• Tagad pieejami arī speciāli flomāsteri zīmēšanai uz auduma un krāsas apģērba apgleznošanai, tādējādi notušējot defektus vai padarot apģērbu izteiksmīgāku.

Pievienot komentāru

Gribi pilnībā mainīt stilu? Kā spert pirmo soli, iesaka stiliste Una BernatovičaLūdzu, pastāstiet, kas jādara, lai sieviete pilnībā mainītu savu stilu! Kā panākt efektu, lai neviens viņu vairs nepazīst? ILONA KULDĪGĀ
Pieci sejas kopšanas rituāli pārejai uz "ziemas laiku"Mainoties gadalaikiem, jāmaina sejas kopšanas paradumi.
Draugiem Facebook Twitter Google+