Bagātākās valstis 2026. gadā: jauns bagātības mērījums pirmajās piecās vietās ierindo Eiropas valstis 0
“Bagātāko valstu” mērījumi var būt maldinoši. Jauns labklājības indekss — kurā tiek ņemti vērā ienākumi, IKP un tas, kā bagātība pārtop dzīves kvalitātē, sociālajā saliedētībā un ilgtspējīgā attīstībā — ASV, Vāciju vai Franciju neierindo pat pirmajā desmitniekā.
Eiropa dominē pasaules turīgāko valstu reitingos, taču tas, ko patiesībā nozīmē būt “bagātai valstij”, lielā mērā ir atkarīgs no tā, kā labklājība tiek mērīta un kam tā reāli tiek. “Būt bagātākajai valstij pasaulē nenozīmē tikai daudz ražot,” teikts finanšu pakalpojumu salīdzināšanas platformas “HelloSafe” analīzē, par ko ziņo “Euronews”.
“Tas tiek vērtēts pēc tā, kā šī bagātība konkrēti atspoguļojas parasta iedzīvotāja ikdienas dzīvē. 2026. gadā atbilde ir — Norvēģija.”
Analītiķi uzsver, ka IKP uz vienu iedzīvotāju vien var radīt sagrozītu priekšstatu, jo tas pieņem, ka valsts radītā vērtība tiek vienmērīgi sadalīta. Labs piemērs ir Īrija — tās IKP uz vienu iedzīvotāju pēc pirktspējas paritātes sasniedz ap 150 000 dolāru, taču lielu daļu šī rādītāja veido starptautisko uzņēmumu, piemēram, Apple, Google un Pfizer, darbība.
Atšķirība starp ekonomisko izlaidi un mājsaimniecību ienākumiem tiek lēsta ap 70 000 dolāru uz vienu iedzīvotāju. Lai novērstu šos trūkumus, HelloSafe “Labklājības indekss” vērtē vairāk nekā 50 valstis, piešķirot tām kopējo punktu skaitu no 100.
Indekss balstās uz Starptautiskā Valūtas fonda, Pasaules Bankas, ANO Attīstības programmas, Eurostat un OECD datiem, apvienojot ienākumus, nevienlīdzību un plašākus sociālos rādītājus vienotā labklājības mērījumā.
Pēc šī vērtējuma Eiropa dominē reitinga augšgalā — piecas bagātākās valstis atrodas tieši šajā reģionā.
Mazās valstis izvirzās priekšplānā
Pirmajā vietā ierindojas Norvēģija, ko balsta pasaulē augstākais nacionālais ienākums (GNI) un sabalansēts sociālais modelis. Otrajā vietā ir Īrija ar augstiem reālajiem ienākumiem, neskatoties uz uzpūsto IKP rādītāju. Trešajā vietā ierindojas Luksemburga, kas pirmo reizi kopš indeksa izveides zaudējusi līderpozīciju. Šīs valstis apvieno spēcīgu ekonomisko sniegumu ar vieniem no labākajiem sociālajiem rādītājiem pasaulē.
Starp līderiem ir arī Islande (5. vieta), kurai raksturīgi augsti cilvēka attīstības rādītāji un zems relatīvās nabadzības līmenis. Savukārt Singapūra izceļas ar augstiem ienākumiem, taču tās pozīciju pazemina lielāka ienākumu nevienlīdzība.
Ārpus Eiropas Amerikas Savienotās Valstis ieņem 17. vietu — tas atspoguļo spēcīgu ekonomiku, bet vienlaikus augstu nevienlīdzību un relatīvo nabadzību.
Francija ierindojas 20. vietā, nedaudz aiz Čehijas, kurai ir viens no vienlīdzīgākajiem ienākumu sadalījumiem Eiropā un zems relatīvās nabadzības līmenis. Reitinga lejasdaļā Eiropā atrodas tādas valstis kā Itālija, Spānija un Igaunija — to rezultātus ietekmē zemāki ienākumi un, Spānijas gadījumā, augstāka relatīvā nabadzība.
Ārpus Eiropas Āfrikā pirmajā vietā ierindojas Seišelu salas, ko veicina augstākais IKP uz vienu iedzīvotāju kontinentā, labi cilvēka attīstības rādītāji un salīdzinoši zema nevienlīdzība. Tām seko Maurīcija un Alžīrija.
Latīņamerikā pirmo reizi līderpozīciju ieņem Urugvaja, kurai ir augstākais nacionālais ienākums reģionā, zemākais nabadzības līmenis un visvienlīdzīgākais ienākumu sadalījums. Tai seko Čīle un Panama.
Āzijā līdere ir Singapūra, tai seko Katara un Apvienotie Arābu Emirāti.
Rezultāti liecina, ka, lai gan Eiropa joprojām dominē globālās labklājības rādītājos, aina būtiski mainās, ja ņem vērā nevienlīdzību un sociālos faktorus. Dati rāda — mūsdienās “bagātība” vairs netiek definēta tikai ar saražotā apjomu, bet gan ar to, cik plaši šī labklājība tiek sadalīta sabiedrībā.
