Mobilā versija
-3.1°C
Baiba, Barbara, Barba
Svētdiena, 4. decembris, 2016
21. jūnijs, 2016
Drukāt

Kad jālemj par atbalstu medijiem, ministri pazūd (1)

Foto - Lita Krone/LETAFoto - Lita Krone/LETA

“Tas nu ir sācies!” nopūtās ne viens vien mediju nozares eksperts, kad mēneša sākumā “Latvijas Pasts” paziņoja par jaunām izmaiņām preses tirgū – Preiļu novada izdevums “Novadnieks” ar šā gada jūliju vairs neiznāks, bet divas citas ilggadējas reģionālās avīzes – “Zemgales Ziņas” un “Kursas Laiks”, kas līdz šim iznāca trīs reizes nedēļā, pāriet uz nedēļas formātu. “Mēs esam tā mazā sniega piciņa, kas sāk no kalna velties lejā,” teikusi “Novadnieka” redaktore Tamāra Elste, liekot noprast, ka tam var sekot lavīna.

“Tas, kas noticis ar “Novadnieku” un citiem reģionālajiem izdevumiem, ir sāpīgs trieciens demokrātijai. Šiem izdevumiem izzūdot, cilvēki arvien biežāk būs spiesti uzņemt informāciju no pašvaldības izdevumiem, kas lielākoties vien apkalpo konkrētā reģiona vadošo politisko spēku, vai, kas vēl ļaunāk, no citvalstu medijiem, kas ne vienmēr Latvijas notikumus atspoguļo objektīvi un kvalitatīvi,” bažas neslēpa Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētāja Inese Laizāne. Diemžēl valdība izvairās un vilcinās runāt par atbalsta pasākumiem vietējiem plašsaziņas līdzekļiem. Vakar Ministru kabineta komitejā (MKK) bija paredzēts lemt par Latvijas mediju politikas pamatnostādnēm. Šajā dokumentā runāts arī par reģionālo un drukāto izdevumu apdraudējumu, kā arī piedāvāts ieviest Mediju atbalsta fondu, lai atbalstītu sabiedrības objektīvu informēšanu. Nekāds lēmums gan netika pieņemts – pēc premjera Māra Kučinska (ZZS) piedāvājuma jautājums atlikts un tiks skatīts atsevišķā komitejas sēdē kaut kad jūlijā. Formālais iemesls – esot nepieciešamas plašākas diskusijas. Nekas gan netraucēja plašākas diskusijas sarīkot arī vakardienas sēdē. Taču tā vietā, lai uzaicinātu ekspertus, iesaistītās puses un kopīgi pieņemtu lēmumu, notika pretējais – ministri pamazām pameta sēdi, un brīdī, kad bija nonākuši līdz mediju jautājumam, zālē bez premjera bija atlikuši tikai piecu – Kultūras, Finanšu, Ekonomikas, Zemkopības, Izglītības – ministriju pārstāvji. Loģiski, ka ar tik knapu kvorumu nekādas diskusijas nav iespējamas.

Papildu izvērtēšana pamatnostādnēm nenāks par ļaunu, taču arvien tuvāk nāk 2017. gada budžeta gatavošanas brīdis. Ja līdz tam brīdim pamatnostādnes netiks apstiprinātas, tad iegūsim ļoti kvalitatīvi izstrādātu dokumentu bez finansējuma labo nodomu īstenošanai.

 

Pašvaldības gremdē, valsts izliekas neredzam

Tieši reģionālie drukātie mediji pašlaik ir visapdraudētākā mediju forma Latvijā. Papildu objektīviem izaicinājumiem (iedzīvotāju skaita samazināšanās, mediju lietotāju paradumu maiņa, finanšu krīze), kas skar visus laikrakstus, reģionālos izdevumus apdraud arī valsts un pašvaldību īstenotā politika. Teju katra Latvijas pašvaldība par nodokļu maksātāju naudu izdod savus drukātos izdevumus, izspiežot no tirgus neatkarīgos izdevumus. Pēc dažādu ekspertu atzinumiem, ja netiks ieviesti nekavējoši atbalsta mehānismi, tuvāko pāris gadu laikā “Novadnieka” piemēram sekos vairākums reģionālo izdevumu.

“Ja mēs gribam dzīvot demokrātiskā valstī, tad ir pēdējais brīdis kaut ko tiešām darīt, lai pēc pāris gadiem neattaptos situācijā, ka objektīvu, daudzpusīgu, analītisku un kritisku informāciju no reģioniem vairs vispār nebūs iespējams saņemt. Jo, cik zinu, par iznākšanas reižu samazināšanu domā vēl vismaz trīs četri laikraksti Latvijā, un zinu, ka ir domju priekšsēži un Saeimas deputāti, kas priekā berzē rokas. Kuldīgā aprīlī notikušajā Saeimas pašvaldību un valsts pārvaldes komisijas izbraukuma sēdē, piemēram, izskanēja, ka nedrīkstot aizliegt pašvaldību izdevumiem publicēt reklāmu un sludinājumus, jo reģionālās avīzes pēc gadiem pieciem vairs neiznāks un tad pašvaldībām tas būšot jāpārņem. Būtu labi, ja izdotos mierīga līdzāspastāvēšana nevis naidošanās, bet, piemēram, Iecavas novada dome, reaģējot uz “Bauskas Dzīves” aicinājumu izbeigt komercreklāmas publicēšanu, vairs nesniedz laikrakstam informāciju par mirušajiem, saucot to par ierobežotas pieejas informāciju, bet savā abonējamajā izdevumā publiskojot!” stāsta Latvijas Žurnālistu asociācijas valdes locekle un reģionālā laikraksta “Kurzemnieks” galvenā redaktore Daiga Bitiniece. Vārgu cerību stariņu sniedzot Kultūras ministrijas (KM) darba grupas par pašvaldību ierobežojumiem dalībai reklāmas tirgū starpziņojums, kurā paredzēts aizliegt pašvaldībām veidot kapitālsabiedrības, kas nodarbotos ar izdevējdarbību, aizliegt to izdevumiem publicēt reklāmu un tos abonēt (kā tas notiek ar “Iecavas Ziņām”).

 

Fonds tikai savējiem?

Savukārt KM izstrādātais Latvijas mediju politikas pamatnostādņu dokuments, ko vakar ministri tā arī neizskatīja, paredz dažāda veida atbalstu Latvijas plašsaziņas līdzekļiem. Tostarp, izveidot Mediju atbalsta fondu, kas ik gadu piešķirtu pusotru līdz divus miljonus eiro plašsaziņas līdzekļiem. Tomēr D. Bitiniece necer, ka Mediju atbalsta fonds būs galvenais glābējs šajā hroniskajā vainā: “Ja likumdevējs saprastu situācijas nopietnību un atbalstītu drukātajiem medijiem mazāku PVN likmi, tas būtu jūtamāks atspaids.”

Arī Latvijas Preses izdevēju asociācijas (LPIA) izpilddirektors Guntars Līcis pauž satraukumu par politisko neizlēmību: “Mēs gaidām skaidru atbildi uz jautājumu, vai neatkarīga prese Latvijā ir nepieciešama un vai valsts gatava to atbalstīt. Diemžēl pagaidām saņemam tikai vilcināšanos un izvairīšanos.”

Līdzīgi kā D. Bitiniece, arī LPIA pārstāvis uzskata, ka Mediju atbalsta fonds nebūs glābiņš, jo tajā “daži cilvēki sadalīs valsts naudu dažiem sev tīkamiem cilvēkiem”. Kā piemēru viņš minēja Latgales pilotprojektu, kur vairāk nekā 22 000 eiro tika piešķirti pētnieciskās žurnālistikas centram “Re:Baltica”, kas nemaz nav Latgales medijs, bet jau minētais “Novadnieks” vispār palika bez nekā. LPIA ieskatā Latvijā nepieciešams ieviest institucionalizētu preses atbalstu, kāds jau darbojas Zviedrijā un Luksemburgā. Proti – ikgadējs valsts atbalsts tiek piešķirts pēc konkrētiem kritērijiem – cik medijam liela tirāža, cik sen tas iznāk, cik žurnālistus nodarbina un tamlīdzīgi. Gada beigās atbalsta saņēmējiem jāatskaitās par tā izlietojumu. Asociācija jau sagatavojusi konkrētu modeli un piedāvājusi KM Mediju politikas nodaļai, bet pagaidām tas nav radis dzirdīgas ausis.

Pievienot komentāru

Komentāri (1)

  1. reģionālie ir paši .. !
    Slavē welkomismu un peldēsies naudā !

Aukstums šoziem paņēmis jau 29 cilvēku dzīvības; sestdien stindzinās pat -16 grādu salsAukstums šoziem paņēmis jau 29 cilvēku dzīvības, bet vēl vairāki simti ar ķermeņa atdzišanu nonākuši slimnīcā, piektdien vēstīja raidījums “LNT Ziņas”.
Draugiem Facebook Twitter Google+