Kad jau nu būtu, LPP atdotu pēdējo 0
Bažījoties, ka neķer Dieva sods un atriebšana, iespējami saudzīgi no Augstākās tiesas senāta paziņots, ka aiz pārskatīšanās sešus gadus vecos priekšvēlēšanu kampaņas naudas darījumos Latvijas Pirmajai partijai/”Latvijas ceļam” tomēr jāmaksā ragā pusmiljonu latu valstij – līdzīgā kārtā kā iepriekš Tautas partijai piesprieda miljonu, no kura budžetā nav ieripojis i ne latiņš.
Mīļie palicēji! – atbildēja likvidētā LPP/”LC” – kas domā, ka mēs pušu plīstu no taukiem, un nāk pie mums ar tādiem parādrakstiem – cerēsim, ka pie krusta viņiem tiks piedots. Mantzinis pārbaudījis – esam tukšā!
Bez šaubām, “mīļie palicēji” paturējuši siltā piemiņā Pirmo partiju. Viņi labprāt runāja par visu, kas gadījās uz mēles, bet jo sevišķi bija par labu Latviju, kristīgo un ģimenisko vērtību godā turēšanu. Tā bija nevis antikristu politiska branža, kādas ir parastās partijas, bet dievbijīgas ievirzes dabaszinātnisku īpatņu kolekcija, sakrālā tūrisma biedrība, kaut kas tamlīdzīgs. Ar dievpalīgu iekļuvuši Saeimā, LPP deputāti pārtika no bezalkoholiskiem dzērieniem un no ienākošiem un izejošiem vēlētāju lūgumrakstiem.
Bet nekas nav mūžīgs, un neticīgie iznīdēja Tā Kunga valstības filiāli zemes virsū, un ļaudis baltās drēbēs, nelokāmi ticībā, ļāvās, lai tos arēnā apēd izsalkuši zvēri un vai stāvus zemē iedzen nagaiņi materiālisti ar uzmācīgiem parādrakstiem.
Ticiet man, kad jau nu būtu, LPP cilvēki atdotu pēdējo! Ko nevainīgām radībām grib atņemt Augstākās tiesas pagāni? Vai lai no viņu tukšā maka vairs neatkrīt nedz zupas virtuvēm un jaunajai paaudzei, nedz Sarkanajam Krustam un citai bezmēra labdarībai? Vai parāda pestīšanas dēļ kristiešiem jāiet spēlēt kārtis un, pavadot katru gājienu ar dievbijīgiem izteicieniem no Svētiem Rakstiem, laimesti jānodod valstij? Netaisnais spriedums nepārvērtīs LPP biedrus par sālsstabiem. Viņi ievērojuši visus desmit baušļus un neaizbildināsies ar Bībeles jauno tulkojumu, ko tiesneši nemācēja izlasīt un tāpēc staigājuši maldu ceļus. Bij. Leščinskis, mūsdienu Šlesera kungs, neslēpsies un nemainīs vēlreiz taisno vārdu uz kaut kādu Zuargusa pseidonīmu. Paceltu galvu viņi ar krītu apvilks apli, kur netiks klāt divkājainie un četrkājainie plēsoņas, kur pekles lielskungs, kurš kā rūkdams lauva staigā apkārt, meklēdams, ko aprīt, – nepaķertu uzkodām nevienu no šiem svētuļiem.
