Kādas ir dienliliju prasības 0
“Pastāstiet, lūdzu, par dienziežu audzēšanu! Kādas ir to augšanas prasības? R. Poriņa Mārupes novadā Kad pārstādīt dienlilijas – pavasarī vai rudenī?” Maruta S. Rēzeknes novadā
Dienziedes jeb dienlilijas var stādīt visu veģetācijas periodu. Lai augi pagūtu iesakņoties, stādīšana jābeidz rudenī, kad līdz zemes sasalšanai palicis aptuveni pusotra mēneša. Stāda auglīgā, vāji skābā (pH 5,5 – 6,5), irdenā, ūdens caurlaidīgā augsnē. Bagātīgāk zied saulainā vietā (tumšo ziedu šķirnes labāk stādīt vieglā noēnojumā). Nabadzīgu smilts augsni iepriekš vēlams aptuveni 30 cm dziļi ielabot ar kompostu, melnzemi vai kūdru.
Sadalīto sakneni dienziežu audzētāja Ārija Jankovska iesaka stundu vai divas paturēt vājā minerālmēslu šķīdumā. Pēc tam jāļauj, lai griezums ēnainā vietā apžūst un aprētojas – tas augu pasargās no infekcijām. Stādot sakņu kakliņu nosedz ar aptuveni 2 cm biezu augsnes kārtu un mulčē ar koksnes šķeldu, mizām, kompostu, kūdru, smalcinātu zāli, salmiem vai zāģskaidām. Stādot saknes izvieto vertikāli (augu uzsēdina uz konusa, tad saknes apber ar augsni). Ja gruntsūdens līmenis ir augstāks par 50 cm, dienziedes jāstāda paaugstinātās dobēs.
Ir lielāka un mazāka auguma dienziedes. Vidējais stādīšanas attālums ir 50 – 80 cm, taču tas atkarīgs no izvēlētās šķirnes.
Pārāk blīvā stādījumā ceri drīz vien satuvinās un atkal ir jāpārstāda.
Jaunos stādījumus pirms ziemas ieteicams mulčēt: kad gaisa temperatūra noslīd zem nulles, bet zeme vēl nav sasalusi, augsnes virskārtu ap dienlilijām nosedz ar 20 – 30 cm biezu mulčas kārtu (pavasarī to norauš nost). Atmirušās lapas labāk noņemt pavasarī (mūžzaļajām dienziedēm – rudenī, lai zem lapām neveidojas puves), bet pārziedējušos ziedkātus nogriež rudenī. Jāņem vērā, ka veco ziedu regulāra noņemšana veicina ilgāku cera ziedēšanu. Ja augiem ļauj ražot sēklas, tie nākamajā gadā zied trūcīgāk. Ja kāda no dienziedēm slikti aug vai vāji zied, to ieteicams pārstādīt citā vietā.
– Audzējot dienziedes, nevajag aizrauties ar mēslošanu. Smilšainā augsnē augošām gan vienreiz veģetācijas sākumā, ne vēlāk par maiju vai jūnija sākumu, jādod kompleksie minerālmēsli ar NPK attiecību 5-10-5. Tikai nevajag pārmēslot, citādi palielināsies zaļā masa, un tad uz ziediem velti cerēt, – brīdina dienziežu audzētājs Edgars Bite. – Ziedu daudzumu cerā nosaka arī izvēlētā šķirne. Ja tā nav bagātīga ziedētāja, tad “dusošo skaistuli” neizdosies uzmodināt ne ar kādiem brīnumlīdzekļiem.
Dienziedēm nepieciešams pietiekami daudz mitruma. Ilgstošā sausumā tās laista reti, bet pamatīgi, tā, lai ūdens iesūcas aptuveni pusmetra dziļumā.
Augšanas ilgumu vienā vietā nosaka stādīšanas attālumi un tas, cik ātri konkrētā šķirne maksimāli sacero. Pārstādīšanas laiku dienziede lieliski parāda pati, jūtami samazinot ziedkātu daudzumu un ziedu lielumu. Ziedkāti tad parasti arī vairs neveidojas cera vidū, bet vairāk izvietojas gar cera malām. Bez pārstādīšanas dienziedes vidēji var augt 7 – 8 gadus (un vairāk).
Dienziedēm piemīt unikāla īpašība – pāris gadu laikā tās ļoti labi adaptējas jaunos apstākļos, tāpēc arī kaprīzākās šķirnes drīz pierod un labi iejūtas mūsu vēsajā klimata zonā.
