Mobilā versija
-2.4°C
Baiba, Barbara, Barba
Svētdiena, 4. decembris, 2016
7. jūlijs, 2014
Drukāt

Dārzos un laukos savairojušies kaitēkļi, eksperti jau bažījas par ražu

Foto - VAADFoto - VAAD

Kaitēkļu šogad ir vairāk nekā jebkad, situāciju raksturo pieredzes bagātā agronome, Latvijas Zinātņu akadēmijas vadošā pētniece Māra Skrīvele. Augļudārzos šogad īpaši savairojušās laputis, ar kurām sētin nosēti jaunie dzinumi. “Dzinumi ir melni, nosēti ar melniem tārpiem un kāpuriem. Koki izskatās vienkārši briesmīgi,” teic agronome. Kaitēkļi savairojušies ābelēs, bumbierēs, arī upenēs un ķiršos. M. Skrīvele uzskata, ka līdz ar šo sērgu šogad jālieto vairāk augu aizsardzības līdzekļu, jo nevar ļaut augiem nīkuļot.

Laikapstākļi veicina 


Stādījumi liecina, ka ķiršos savairojušās lap­utis, taču šobrīd tām neko nevarot darīt, jo agrajiem ķiršiem jau sācies ražas novākšanas laiks. Arī plūmēs ieviesušās laputis, bet, paaugstinoties gaisa temperatūrai, ābelēs masveidā var savairoties tīklērces. Savukārt bumbierēs jāierobežo bumbieru lapas blusiņa, kas jau kopš aprīļa sastopama augļukokos.

Arī Latvijas Augu aizsardzības pētniecības centra vadošā pētniece Ilze Apenīte zina teikt, ka kaitēkļu šogad ir daudz vairāk nekā iepriekšējos gados. Iemesls – aizvadītā ziema, kad laikapstākļi nebija tik bargi, lai nodarītu skādi kaitēkļiem. Jāatgādina, ka Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra (LTVC) vadītāja Ingūna Gulbe jau pavasarī prognozēja, ka izveidojušies vairāki priekšnosacījumi, lai šis gads veidotos par kukaiņu uzbrukumiem bagātu gadu. Pagājušā gada garais rudens veicināja kukaiņu sagatavošanos ziemošanai, bet īsā un maigā ziema nodrošināja to sekmīgu pārziemošanu. Liela daļa kukaiņu ziemošanas vietās ir gatavi izturēt līdz -35 grādu salu, bet pagājušās ziemas kailsals ar “tikai” -22 grādiem kaitēkļiem, kas ziemo zem koku mizas vai izdēto oliņu veidā, īpaši neesot traucējis.

Pēc lauku apsekojumiem gan nevar teikt, ka šogad kaitēkļu būtu salīdzinoši daudz vairāk, spriež Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) Augkopības nodaļas vadītājs, agronoms Oskars Balodis. Mitrais laiks gan ir ļoti piemērots, lai vasaras miežos un kviešos attīstītos laputis, taču, laikus uzmanot sējumus, saimnieki ierobežojuši to izplatību. Vasaras rapsim konstatēts spīdulis, kas izēd pumpurus, turklāt daļa no tā jau ir kļuvusi neizturīga pret augu aizsardzības līdzekļiem, līdz ar to nācies mainīt apstrādei nepieciešamos preparātus. Balodis neuzskata, ka šis gads ir īpaši bagāts ar kukaiņu uzlidojumiem. Tiesa, ir dažas sugas, kas aktivizējās pērn, piemēram, labības pangodiņš, un, ja šiem kaitēkļiem laikus netika pievērsta uzmanība, šogad to esot daudz vairāk.

Lai cīnītos ar kaitēkļiem, Ilze Apenīte mazdārziņu īpašniekus rosina griezties dārzkopības veikalos un izmantot tādus līdzekļus kā Fastac, Decis, Actara, bet integrētajiem audzētājiem jāvēršas pie augu aizsardzības līdzekļu izplatītājiem. Lietot var tikai Valsts augu aizsardzības dienestā (VAAD) reģistrētos augu aizsardzības līdzekļus. Tiem, kas nevēlas izmantot ķīmiskos preparātus, augu aizsardzības speciāliste, dārzkope Māra Kilēvica dod dažus padomus, kā izmantot dabai draudzīgākas metodes. Cīņai pret laputīm noderēs zaļās ziepes, kas izšķīdinātas ūdenī (40 – 50 g ziepju uz 10 l ūdens), un tad ar šo šķīdumu jāmiglo cietušie augi. Iespējams, pēc nedēļas miglošanu var atkārtot, jo nereti ar vienu reizi nepietiek. Otrs variants – tabakas putekļi. M. Kilēvica iesaka audzēt mahorkas stādus, tad nopļaut, izžāvēt un pēc nepieciešamības var sagatavot uzlējumu, ar ko apsmidzināt stādījumus. Abas metodes esot labi pārbaudītas un iedarbīgas. M. Kilēvica novērojusi, ka šogad masveidā laputis savairojušās arī uz asterēm, kam čokurojas lapas un apstājas augšana. Šīm laputīm ir vairākas attīstības stadijas, un to ierobežošanai nepieciešams lietot ķīmiskus preparātus, piemēram, Actara, taču Māra Kilēvica iesaka to lietot uzmanīgi, jo to vairāk izmanto lielražotāji. Viņa arī piebilst, ka sintētiskie piretroīdi vairs nav tik efektīvi, jo laputīm jau izveidojusies rezistence pret tiem.

Brīdina par attīstību


VAAD brīdina, ka šomēnes turpināsies dažādu slimību izplatība, tostarp attīstīsies lapu plankumainība un vārpas sāks inficēt vārpu plēkšņu plankumainība, savukārt rudzu vārpās var būt pamanāmi pirmie melnie graudi. Kartupeļu stādījumos barosies kartupeļu lapgraužu kāpuri, un būs jālemj par stādījumu aizsardzību pret kartupeļu lakstu puvi un lapu sausplankumainību. Savukārt kāpostus turpinās bojāt cekulkodes kāpuri un sāks šķilties kāpostu balteņu kāpuri. Jau jūnijā bija sastopama kviešu lapu pelēkplankumainība 90% ziemas un 30% vasaras kviešu sējumu. Vairākos kviešu laukos vidējā slimības attīstības pakāpe bija 5% un vairāk. Mitrie laikapstākļi jūnija beigās veicināja pelēkās puves attīstību zemenēs, un, ja jūlijā saglabāsies vēsi un mitri laikapstākļi, pelēkā puve var skart arī avenes un citas ogas. Lai ar to tiktu galā, pēc ogu laika stādījumi jāsakopj – jāizravē, laikus jānogriež lapas un jāveic citi darbi vai arī jāierīko jauni stādījumi, ieteic LLKC vecākais speciālists dārzkopībā Imants Missa. Sagaidāms, ka šomēnes postījumus turpinās veikt kāpostu cekulkodes kāpuri, šķilšanos sāks balteņu kāpuri, bet jūlija beigās kāpostus sāks bojāt arī kāpostu pūcītes kāpuri.

VAAD pārstāve Dace Ūdre teic, ka katrā saimniecībā jāskatās individuāli, kāda ir situācija un kādi pretpasākumi jāveic. Uz jautājumu, vai, pieaugot kaitēkļu izplatībai, pieaudzis augu aizsardzības līdzekļu pielietojums, D. Ūdre atzina, ka tas jājautā pašiem saimniekiem, jo VAAD šādu uzskaiti neveic. LA aptaujātie augu aizsardzības līdzekļu tirgotāji apliecina, ka šogad pieaudzis pieprasījums pēc augu aizsardzības līdzekļiem. SIA “Silja” valdes priekšsēdētāja Silva Jeromanova-Maura atzīst – pieprasījums ir palielinājies, cilvēki pasūta, bet netiek uz lauka, jo visu laiku lijis, un tādos apstākļos nevar izmantot augu aizsardzības līdzekļus. Pieprasījums audzis gan tāpēc, ka šogad savairojušies dažādi kaitēkļi, gan arī tāpēc, ka pavasarī daudziem lauksaimniekiem nācies pārsēt ziemas kailsalā cietušos sējumus. S. Jeromanova-Maura paredz, ka rudenī gaidītās ražas var izpalikt, jo sējumus un stādījumus būs ietekmējuši gan kaitēkļi, gan slimības, ko laikus nebija iespējams apkarot.

Pievienot komentāru

"Mežvidu" tomātu karaļi pārstrādās arī ogas un kaņepes (6)SIA "Latgales dārzeņu loģistika" plāno paplašināt siltumnīcas un attīstīt ogu un pat kaņepju pārstrādi.
Pasaulē
Gribējām, kā labāk, sanāk, kā vienmēr: Valsts izģērbj mazo uzņēmēju (10)Iecere no nākamā gada 1. janvāra noteikt minimālo sociālās apdrošināšanas iemaksu līmeni izpelnījusies ievērojamu pretestību, jo uzņēmēji brīdina, ka labie nodomi var beigties ar bēdīgām sekām.
Draugiem Facebook Twitter Google+