Mobilā versija
-1.1°C
Niklāvs, Nikola, Nikolajs, Niks
Otrdiena, 6. decembris, 2016
5. oktobris, 2012
Drukāt

Kalniete: Ja Latvijai būs mērķi, Briselē mūs “neapčakarēs”

Foto - LETAFoto - LETA

Lai Latvija nejustos kā bārenīši, kurus Briselē mēģina “apčakarēt”, valstij ir jābūt mērķim, šodien konferencē “Eiropas Savienības daudzgadu budžets 2014.-2020.gadam Latvijas izaugsmei” sacīja Eiropas Parlamenta deputāte Sandra Kalniete (V).

Politiķe uzsvēra visu trīs Baltijas valstu vienotības nozīmi jautājumos par tiešmaksājumiem lauksaimniekiem. “Bija labi, ka spējām vientuļajai Latvijas balsij pievienot arī Lietuvas un Igaunijas balsis,” sacīja deputāte.

Ņemot vērā, ka Latvija prasa tiešmaksājumus lauksaimniekiem palielināt līdz 80% no vidējā Eiropas Savienības līmeņa, ir izskanējuši jautājumi, kāpēc Latvija neprasa visus 100%, kas būtu taisnīgi. Tomēr, kā skaidroja Kalniete, tiklīdz kā Latvija pieminētu 100%, tā neviens vairs šo prasību nedzirdētu. Līdz ar to taktika runāt par 80% esot ļoti laba, ir pārliecināta Kalniete.

“Izredzes, ka Eiropas Parlaments šo normu varētu pieņemt, ir lielas. Jautājums vienīgi ir, kas notiks, ja Eiropas Savienības budžets tiks samazināts,” izteicās Latvijas pārstāve Eiropas Parlamentā.

Arī viņa piekrīt zemkopības ministres Laimdotas Straujumas viedoklim, ka Baltijas valstu priekšrocība ir tā, ka tās summas, kas papildus ir nepieciešamas, ir relatīvi nelielas uz kopējā Eiropas Savienības budžeta fona.

Ja Eiropa vēlas, lai ir lauksaimniecība, par to ir jāmaksā, vēlāk diskusijā sacīja Kalniete. Viņa piebilda, ka summa, ko ES dalībvalstis iegulda lauksaimniecības politikā, ir daudz lielāka nauda, nekā Eiropa iegulda savu pilsoņu nodrošināšanā ar augstas kvalitātes pārtiku.

“Protams, mēs neejam un nesitam uz galda un nesakām, ka esam nabadzīgi. Bet ir kopīgi argumenti un visbūtiskākais ir godīga konkurence un augsti vides standarti,” noteica politiķe.

Latvijas prasība Briselei ir objektīvi tiešie maksājumi visiem ES lauksaimniekiem, nosakot, ka minimālais maksājumu līmenis ir vismaz 80% apmērā no ES vidējā maksājuma, kas ir jāsaņem ikvienai ES dalībvalstij, sākot jau ar 2014.gadu. Tikmēr tiešmaksājumi Latvijas zemniekiem patlaban ir viszemākajā līmenī ES, nepārsniedzot 63 latus par hektāru, kamēr vidējais ES rādītājs ir 266 eiro jeb 186 lati par hektāru.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+