Kampaņas “Mana jūra” gaitā apsekota Rietumkurzemes piekraste 0
Sabiedriskās kampaņas “Mana jūra” dalībnieki mērojuši jau vairāk nekā pusi savas paredzētās ekspedīcijas garuma, apkopojot unikālu piesārņojuma statistiku, aģentūru LETA informēja Vides izglītības fonda (VIF) pārstāve Ilze Grunska. Viņa skaidroja, ka atkritumu daudzumu uzskaita 100 metru garā pludmales nogrieznī saskaņā ar ANO Vides programmas monitoringa metodoloģiju, kas starptautiskajā projektā “Marlin” ir piemērota Baltijas jūras reģionam.
Patlaban kampaņas dalībnieki turpina veikt jūras piesārņojošo atkritumu situācijas monitoringu piecpadsmit dažādās Latvijas piejūras pludmalēs.
Apkopoti pirmie statistikas dati konkrētās pludmalēs pēc jūras piesārņojošo atkritumu monitoringa. Papē fiksētas 168 atkritumu vienības 25 dažādās atkritumu tipu kategorijās, Jūrmalciemā – 130 atkritumu vienības 24 dažādās atkritumu tipu kategorijās, Bernātos – 113 atkritumu vienības 20 dažādās atkritumu tipu kategorijās, Liepājas Karostā – 274 atkritumu vienības 32 dažādās atkritumu tipu kategorijās, Ziemupē – 144 atkritumu vienības 24 atkritumu tipu kategorijās, Pāvilostā – 550 atkritumu vienības 29 atkritumu tipu kategorijās.
Tūristu iecienītajā Jūrkalnē konstatētas 109 atkritumu vienības 17 atkritumu tipu kategorijās, Užavā – 141 atkritumu vienība 28 atkritumu tipu kategorijās, Ventspilī – 163 atkritumu vienības 27 atkritumu tipu kategorijās, Staldzenē – 189 atkritumu vienības 30 atkritumu tipu kategorijās, Liepenē – 197 atkritumu vienības 34 atkritumu tipu kategorijās, Ovišos – 76 atkritumu vienības 18 atkritumu tipu kategorijās, pie Irbes ietekas – 39 atkritumu vienības 13 atkritumu tipu kategorijās, Mazirbē – 51 atkritumu vienība 15 atkritumu tipu kategorijās, bet Kolkā – 122 atkritumu vienības 24 atkritumu tipu kategorijās.
Kampaņa ir viena no aktivitātēm Latvijā, Igaunijā, Somijā un Zviedrijā sāktajā projektā “Marlin”, kuru organizē VIF un kura laikā dalībnieki sākuši 500 kilometrus garu izpētes misiju gar Baltijas jūras piekrasti, īstenojot daudzveidīgas aktivitātes, skaidroja Grunska.
Kampaņas nozīmīgākā aktivitāte ir jūru piesārņojošo atkritumu monitoringi. “Iegūtie dati ir unikāli, jo sniegs priekšstatu par Baltijas jūras piekrastes piesārņojošajiem atkritumiem kopumā, turklāt konkrētā laika periodā. Rezultātus būs iespēja izmantot dabas saglabāšanas programmās un piekrastes zonu aizsardzības plānos,” pauda VIF pārstāve.
Kampaņa sākās 28.jūnijā no Nidas Lietuvā, un paredzēts, ka tā noslēgsies 28.jūlijā pie Ainažu mola. Katru dienu komandai “Mana jūra” pievienojas arvien jauni un dažādi dalībnieki – studenti, mūziķi, vides organizāciju aktīvisti un citi interesenti, kuriem rūp Baltijas jūras piekrastes problēmas un to iespējamie risinājumi.
Kampaņai “Mana jūra” var sekot līdzi vietnē “www.manajura.lv”, lai uzzinātu jaunākās aktualitātes un intereses gadījumā pievienoties gājienam. Tuvākās apmešanās vietas šodien, 16.jūlijā, būs Kaltenē, bet rīt, 17.jūlijā, – Mērsragā.
Sabiedriskā kampaņa “Mana jūra” norisinās starptautiskā projektā “Marlin”, kas tiek īstenots ar Centrālās Baltijas programmas (“Central Baltic Programme”) atbalstu.
Kā ziņots, dalībnieku gājiena laikā monitorings tiek veikts pēc stingri izstrādātiem kritērijiem. Centrālā Baltijas jūras apkārtne būs pilotreģions, lai palīdzētu pielāgot šo jauno jūras piesārņojuma un atkrituma novērtēšanas modeli, sniedzot labākās prakses piemērus visā Baltijas jūras reģionā un pasaulē.
Novērtējums tiks īstenots vismaz 12 reģionos Zviedrijā, Somijā, Igaunijā un Latvijā, kopumā veicot 96 pludmaļu tīrīšanu. Iegūtās zināšanas tiks izmantotas jūras piesārņojuma mazināšanas stratēģijām un plāniem.
VIF valdes vadītājs Jānis Ulme iepriekš akcentēja, ka jūras piesārņojums ir arī pārrobežu jautājums, jo atkritumu izcelsmes un uzglabāšanas reģioni bieži vien nav skaidri. Apvienoto Nāciju Vides programma ir izveidojusi vienotas vadlīnijas jūras piesārņojuma un atkritumu novērtēšanai.
