Latvijā
Izglītība

Kāpēc Latvijas pavārs spējīgāks par pašmāju frizieri? 16


Dita Traidās
Dita Traidās
Foto – Karīna Miezāja

Kuru profesiju pārstāvji ir konkurētspējīgi starptautiskos konkursos “Worldskills” un “Euroskills”, un kādas nākotnē būs iespējas iegūt Eiropas Savienības (ES) atbalstu profesionālajai izglītībai – par to sarunājos ar Valsts izglītības attīstības aģentūras direktori Ditu Traidās.

 

Šoruden jūs ievēlēja par organizācijas “Worldskills Europe” prezidenti. Tā Eiropas līmenī rīko jauno profesionāļu konkursus. Vai tas ir vairāk goda amats vai arī jums nu ir ietekme visā Eiropā?

D. Traidās: Šobrīd organizācijā ir 30 valstis – prezidentam jāuztur attiecības ar visām šīm dalībvalstīm, kā arī jāuzrunā potenciālie jaunie biedri, jāsaskaņo ar kolēģiem organizācijas stratēģija un vizuālā identitāte, jāuztur attiecības ar pasaules jaunu profesionāļu konkursa rīkotājorganizāciju. Turklāt kā prezidente vadu valdi. Tas nozīmē, ka man ir visa atbildība par finansējumu un menedžmentu: katru gadu notiek Ģenerālā asambleja, katru otro gadu “Euroskills” sacensības. Jāslēdz līgumi ar valstīm, kuras uzņēmušās sacensību organizēšanu, jārunā ar valstīm, kuras nākotnē varētu organizēt šīs sacensības. Potenciālo rīkotājvalstu nav nemaz tik daudz, jo tas ir ļoti dārgs pasākums – bez 20 miljoniem eiro labā kvalitātē to nav iespējams noorganizēt.

 

Bet kāpēc tieši jums šo amatu piedāvāja?

Kopš 2014. gada jau biju organizācijas valdē. Kā valdes locekle biju ļoti aktīva. Piemēram, rosināju, ka “Euroskills” sacensību rīkošanai būtu jāiegūst arī pastāvīgs ES finansējums, jo šobrīd ES politika ļoti lielā mērā vērsta uz profesionālās izglītības attīstību, tostarp ekselences attīstību tajā. “Euroskils” gan popularizē profesionālo izglītību, gan ļauj sevi parādīt pašiem labākajiem profesionālo izglītības iestāžu audzēkņiem un absolventiem. Domāju, ka galvenais iemesls, kāpēc kļuvu prezidente, bija tas, ka iezīmēju skaidras organizācijas attīstības līnijas.

 

Latvijā rīkoto jauno profesionāļu konkursu jau tagad atbalsta no ES fondu naudas, tāpat uz starptautiskajiem konkursiem jaunieši brauc par Eiropas naudu.

Jā, Latvijas konkursu un konkursantus atbalsta Eiropas sociālais fonds, un no tā iegūt atbalstu varētu daudzas Eiropas, sevišķi Austrumeiropas, valstis, tomēr ne visām valstīm tas izdevies, jo projektu saskaņošanas kārtība ESF ir ļoti gara un smaga. Tāpēc centīšos izcīnīt, lai jauniešu dalību profesionālās meistarības konkursos, kā arī sagatavošanos tiem varētu finansēt no “Erasmus+” programmas. Tad finansējums varētu būt arī lielāks nekā pašreiz. Tagad Latvija var aizvest uz konkursu tikai astoņus jauniešus, bet nākotnē varētu aizvest divtik. Jaunieši atzīst: gatavošanās konkursam ir tik intensīva, ka nedēļa konkursā var pat aizstāt gadu tehnikumā.

 

Ne visu profesiju jaunajiem talantiem ir iespēja aizbraukt uz starptautiskiem konkursiem. Skaidrs, ka pie vainas ierobežotais finansējums, bet kā tiek izlemts, ka jaunais, Latvijas konkursā uzvarējušais pavārs brauks, bet frizieris nebrauks?

Nacionālajā konkursā jau izkristalizējas, kuru profesiju pārstāvji šogad varētu būt tās lielākās zvaigznes. Turklāt nozīme ir arī tam, vai attiecīgajā profesijā ir angliski runājošs eksperts – attiecīgās jomas uzņēmuma pārstāvis vai profesionālās izglītības iestādes pedagogs, kas ne tikai var sagatavot jaunieti starptautiskajam konkursam, bet spētu arī pavadīt viņu uz starptautiskajām sacensībām un tur darboties žūrijā. Jo, tiklīdz sūtām konkursantu, jāsūta arī žūrijas loceklis.

Nozīme ir arī tam, cik skolās attiecīgo arodu māca: jo lielāks konkursantu skaits vietējos konkursos, jo lielāka cerība, ka nacionālā konkursa uzvarētājs būs konkurētspējīgs arī starptautiski. Turklāt, ja skola aktīvi sadarbojas ar industriju, ir cerība, ka no turienes nāks gan labs konkursants, gan eksperts.

Latvijas izredzes vienmēr ir diezgan labas mākslas un dizaina jomas profesijās, kā arī amatnieciskos arodos. Labi veicas mēbeļu galdniekiem, elektriķiem, mazo spēkratu mehāniķiem, pavāriem. Savukārt grūtāk iet ar modernajām, tehnoloģiski ietilpīgajām profesijām kā mehatronika, robotika, automātisko darbgaldu vadība.

 

Kā to izskaidrot?

Ar mākslu un dizainu saistītās profesijas var apgūt daudzās izglītības iestādēs, bet manis minētās modernās profesijas – vien divos tehnikumos un acīmredzot samērā zemās konkurences dēļ nav izdevies līmeni celt pietiekami augstu. Lai gan konkurence ne vienmēr veicina kvalitāti. Piemēram, friziera amatu Latvijā var apgūt daudzās mācību iestādēs, bet mūsu jaunajiem frizieriem starptautiskajā arēnā ne sevišķi labi veicas, tāpēc pēdējos gadus frizierus uz “Skills” konkursiem vairs nesūtām. Iespējams, ne tik augstā kvalitāte saistīta ar to, ka šīs jomas darba devējiem nav vienotas, spēcīgas profesionālās asociācijas, ar ko skolas varētu sadarboties.

Savukārt jūsu pieminētos pavārus sūtām uz starptautiskiem konkursiem katru gadu, jo šajā jomā izveidojusies laba sadarbība ar darba devējiem. Jāsaka gan, ka pavāriem starptautiski jāiztur ļoti liela konkurence, jo šī profesija attīstījusies augstā līmenī ļoti daudzās valstīs. Sanāk tā, ka elektriķim jākonkurē ar pārstāvjiem no 14 valstīm, bet pavāriem – ar konkurentiem no 30 valstīm, līdz ar to izredze gūt augstu vietu ir zemāka.

 

Paraugoties uz pēdējā “Worldskills” konkursa rezultātiem, redzams, ka vadībā atkal ir Ķīna, bet Koreja otrajā vietā. Ķīna taču zināma kā prastu preču ražotāja, bet nu izrādās, ka tur ir augstas klases profesionāļi.

Te jāatceras, kāda ir šīs nācijas mentalitāte. Ķīniešiem ir ļoti svarīgi iegūt nācijas atpazīstamību jebkurā jomā. Viņi iegulda ārkārtīgi daudz, lai jauniešus, kas piedalās konkursā, uztrenētu līdz teju neiespējamam līmenim. Augstu līmeni tātad sasnieguši tikai konkursanti, nevis nozare kopumā. Esmu redzējusi profesionālās izglītības iestādes Ķīnā, tās nav ne ar ko labākas kā skolas Rīgā vai kur citur Latvijā. Audzēkni, ko nolemts sūtīt uz starptautisku konkursu, izņem no skolas un trenē, trenē, trenē no rīta līdz vakaram. Mūsu demokrātijas apstākļos mēs tā nevarētu rīkoties un tā rīkoties pat nebūtu pareizi, jo ar savu dalību gribam parādīt mūsu profesionālās izglītības līmeni, nevis uztrenēšanas spējas. Turklāt mūsu jaunieši tādai dresūrai nemaz nepakļautos.

No Eiropas valstīm parasti izceļas Austrija un Šveice, kas šogad valstu kopvērtējumā bija trešajā vietā. Vācijai parasti arī iet labi, tomēr izskatās, ka pēdējā laikā līmenis nedaudz krītas. Domāju, ka šīs valstis līderpozīcijās nonākušas tāpēc, ka tur ir duālā profesionālās izglītības sistēma. Šajās valstīs profesionālā izglītība ir ļoti praksē balstīta un tas dod lielas priekšrocības konkursā, kur ātri augstā līmenī jāpierāda savas iemaņas, spēja ātri pieņemt lēmumus u. tml.

 

Latvijā arī tiek ieviesta duālā apmācības sistēma. Tad jau ir pamats cerēt, ka arī mūsu skolu audzēkņiem starptautiskajos konkursos būs labāki sasniegumi.

Redzēsim, kā būs. Jāņem vērā, ka to ievieš ne visās profesijās un ne visos tehnikumos. Ne visās nozarēs darba devēji ir gatavi to atbalstīt un iesaistīties audzēkņu apmācībā, kaut prakse jauniešu apmācībā ir ļoti svarīga.

Vēl, protams, lai būtu panākumi, svarīgi, lai jauniešiem ļoti patiktu izvēlētā profesija, tad viņi gatavi arī ieguldīt laiku, lai apgūtu prasmes augstā līmenī.

Par konkursu nozīmību vēl gribu piebilst, ka tie ir ļoti svarīgi arī, lai popularizētu dažādas svarīgas, bet jauniešu vidū mazzināmas profesijas. Gan nacionālo, gan starptautisko konkursu norises vietas ir publiski pieejamas, un, ja vien skolēni atnāk, viņi koncentrētā veidā var daudz uzzināt par profesijām, ieraudzīt, ko tieši to pārstāvji dara.

 

Nesen beigusies pieteikšanās ES finansētai pieaugušo mūžizglītības programmai, kuras ietvaros strādājošie varēs apgūt jaunu profesiju vai celt kvalifikāciju esošajā. Vai, ņemot vērā pieteikumu skaitu un kvalitāti, var jau spriest par to, cik veiksmīga šī programma varētu būt?

Domāju, tas, ka saņemts ap 6000 pieteikumu, liecina par to, ka pieprasījums pēc mācībām pieaugušajiem ir. Tomēr par programmas veiksmīgumu varēsim spriest vēlāk. Apmācāmo datubāze tiks savienota ar VID datubāzi, un redzēsim, vai pēc mācībām aug šo apmācīto atalgojums.

Profesijas, ko varēs apgūt šajā programmā, tika saskaņotas ar darba devējiem. Izskatījās gan, ka daļā nozaru to pārstāvjiem nebija vai nu motivācijas, vai laika ar šo potenciālo profesiju sarakstu strādāt. Tāpēc nākotnē, kad būs jālemj par jaunām profesijām, ko piedāvāt apgūt šajā programmā, jautāsim viedokli konkrētiem lielākajiem nozaru uzņēmumiem, nevis nozaru ekspertu padomei.

 

Bet kā Latvija attīstīs profesionālo izglītību pēc tam, kad ES finansējums beigsies?

Uzskatu, ka Eiropas fondu finansējums būs pie­ejams arī pēc 2020. gada. Protams, būs izmaiņas. Uzstādījums, kam šo fondu finansējumu drīkstēs tērēt, varētu kļūt stingrāks. Ne tik daudz valstīm jautās, kas tām ir svarīgi, lai tad pieskaņotu tam finansējumu, bet ES valstu ministri vienojoties noteiks mērķus, kādi ar ES finansējumu būtu jāsasniedz. Domāju, ka profesionālajai izglītībai fondu finansējums tiks piešķirts arī pēc 2020. gada, jo vajadzība pēc tās visas Eiropas mērogā sit augstu vilni. No tā, ko saka augstas ES amatpersonas, sapratu, ka nostāja ir šāda: profesionālajai izglītībai jābūt jauniešu pirmajai izvēlei. Vispirms jāapgūst amats, un tikai tad var domāt par studijām vai došanos darba tirgū.

Domāju gan – lai iegūtu finansējumu pēc 2020. gada, būs vajadzīgs ļoti spēcīgs “biznesa plāns”. Valstīm skaidri būs jāpamato projekta nepieciešamība, konkrētāk jāparedz tā rezultāti.

 

Fakti

Dalība konkursos dārga, bet vērtīga

Latvijas jauno profesionāļu dalība WorldSkills konkursā Abū Dabī izmaksāja aptuveni 3814 eiro katram dalībniekam . Pērn došanās uz “EuroSkills” konkursu Gēteborgā vienam dalībniekam izmaksāja aptuveni 2150 eiro, un došanās uz. Izmaksas ļoti atšķiras atkarībā no konkursa norises valsts.

“Worldskills” konkursā no Latvijas piedalījās astoņi jaunie profesionāļi. 57 valstu konkurencē Latvija ieguva 25. lielāko punktu skaitu. Savukārt, skaitot iegūtās medaļas, 57 valstu konkurencē Latvija ieguva 37 vietu.

LA.lv