Mobilā versija
+6.1°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
13. janvāris, 2012
Drukāt

Kāpēc nepiedalīšos referendumā

“Ir lietas, kas nepakļaujas apspriešanai.” Šādu vērtējumu TV raidījumā izteica diriģents Māris Sirmais, runājot par latviešu koru mūzikas klasiskajām, nezūdošajām vērtībām.


 

To var teikt arī par šodienas politisko aktualitāti – Latvijas nedraugu centieniem grozīt valsts Satversmi – konstitūciju. Domāju, visi piekritīs: valsts pamatlikumā ir ietverti tādi juridiski principi, kas nepakļaujas apspriešanai: valsts teritorija, latviešu valoda kā valsts valoda, demokrātiski valsts pārvaldes principi.

Politiskā avantūrista Lindermana un viņa domubiedru centienus panākt, lai arī krievu valodai tiktu noteikts valsts valodas statuss, vēl varētu saprast. Sabiedrībā netrūkst dīvaiņu un mazāk vai vairāk slēptu Latvijas valsts ienaidnieku. Diemžēl Lindermana pozīcijās ir nostājušies arī “Saskaņas centra” oficiālie vadītāji un “SC” Saeimas frakcijas deputāti, tajā ietilpstošos latviešu tautības deputātus ieskaitot.

Manas izjūtas referenduma sakarā pilnībā sakrīt ar Jāņa Petera secinājumiem, kas publicēti žurnāla “Ir” gadu mijas numurā. Tāpēc tālāk citēšu cienījamā dzejnieka un bijušā diplomāta teikto:

 

“Es uzskatu, ka ir diezgan liela nekaunība, ka krievu valodai prasa vēl valsts valodas statusu līdztekus tam, ka krievu valoda jau Latvijā ir kultūras valoda, masu informācijas līdzekļu valoda, reliģijas valoda, ģimenes valoda, privātu sarunu valoda, zinātnes valoda. … Šis ir referenduma vārdā nosaukts eksperiments par Latvijas valsts stiprumu.

 

Mums ir jāuzmanās no politiskiem ākstiem. … Arī šis referendums ir politisko ākstu organizēts.”

Nožēlojami izrīkojās “Saskaņas centra” frakcija Saeimas sēdē, kurā bija jāizlemj likumprojekta “Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē” tālākā virzība. Tā vietā, lai balsojumā nepiedalītos vai atturētos, pēc Jāņa Ādamsona juceklīgās runas un paziņojuma, ka “šodien mēs nepiedalīsimies šajā farsā”, “Saskaņas centra” deputāti atstāja Saeimas sēžu zāli.

Tā vietā, lai pret valsts pamatiem un sabiedrību vērsto Satversmes grozījumu rosinātājus sauktu īstajā vārdā par provokatoriem, “Saskaņas centrs” ar tā vadītāju N. Ušakovu priekšgalā ir kļuvuši par viņu kvēliem atbalstītājiem. Nosaukt pašu iniciētā likumprojekta apspriešanu un balsojumu Saeimas sēdē par farsu nozīmē necieņas izrādīšanu ne tikai Saeimai, bet arī sabiedrībai kopumā.

Vislabākā atbilde “Saskaņas centra” deputātu tukšajiem krēsliem Saeimas zālē būtu tukši vēlēšanu iecirkņi 18. februārī. Ka tas daudzviet ir pilnīgi iespējams, pierādīja parakstu vākšanas rezultāti. Pēc “LA” publicētā pārskata par savākto parakstu daudzumu Latvijas pilsētās un novados varējām konstatēt, ka daudzos novados mēneša laikā nebija parakstījies neviens vai tikai daži Satversmes grozījumu atbalstītāji.

Diemžēl politisko ākstu aktivitātes nav beigušās. Lindermans jau draud ar jaunām kampaņām, lai rosinātu 11. Saeimas atlaišanu un visu Latvijas nepilsoņu “iecelšanu” pilsoņu kārtā. Vai atkal būsim ampelmaņu lomās un dancosim pēc provokatoru un Latvijas nedraugu stabules?

Tāpēc ne šajā, ne citos apšaubāmas ievirzes referendumos nepiedalīšos. Negribu kļūt par visai bīstamās starpnacionālās spēlītes “Tu muļķis – pats muļķis” dalībnieku.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+