Mobilā versija
Brīdinājums +13.7°C
Verners, Muntis
Otrdiena, 19. septembris, 2017
12. marts, 2017
Drukāt

Aivars Gribusts: Kāpēc tik grūti īstenot pārmaiņas izglītībā? (14)

Foto - Lita Krone/LETAFoto - Lita Krone/LETA

Autors: Aivars Gribusts, izglītības uzņēmuma “Lielvārds” valdes priekšsēdētājs

 

Līdz šim izglītība bijusi kā zināšanu nodošana, faktu apgūšana. Proti, skolotājs kā ekskluzīvs informācijas avots sniedzis skolēniem zināšanas. Tomēr šī pieeja ir novecojusi, jo zināšanas pašas par sevi strauji mainās un attīstās – tagad interesējošie fakti pieejami klikšķa attālumā. Tomēr jautājums – kā tos izvērtējam. Padomājot par saviem skolas gadiem – cik daudz vai tomēr maz no skolas laikā apgūtā atceraties un varat izmantot šodien?

Tāpēc 21. gadsimta izglītību un mācību saturu jāveido četriem elementiem. Līdzās zināšanām otrs svarīgākais elements ir katra jaunā cilvēka rakstura attīstīšana, lai skolēns mērķtiecīgi kopā ar skolotājiem attīsta savas līdera prasmes, rakstura iezīmes, tostarp zinātkāri. Trešais elements ir prasmju veidošana, respektīvi, kā ikdienā spējam praktiski izmantot to, ko zinām. Ja mums piemīt zināšanas un attīstītas rakstura iezīmes, noderīgas kļūs tādas prasmes kā sadarbošanās, komunikācijas prasmes, kritiskā domāšana, radošums. Visbeidzot ceturtais elements – iemācīties mācīties atbilstoši uz izaugsmi vērstai pieejai. Izglītošanās procesam jākļūst par ceļu, nevis mērķi. Tā ir vienīgā atbilde konkurētspējas saglabāšanai ilgtermiņā. Skolēni jāiesaista savu zināšanu veidošanā, nevis iekalšanā.

Tomēr zināšanu veidošanu nevar panākt, īstenojot “veco, labo” pieeju, kas būtībā balstās paaudžu konfliktā – vai tiešām vecākajai paaudzei labāk zināms tas, kas jāzina jaunajai paaudzei? Mūsdienīgas pieejas pamatā ir abu paaudžu sadarbība, kopīgi pilnveidojot zināšanas un prasmes. Tātad – mācās gan skolēni, gan skolotāji, un tam jānotiek katrā klasē, katrā stundā.

Līdz ar Latvijas 100. dzimšanas dienu skolās plānots ieviest tā dēvēto kompetenču pieejā balstītu mācību saturu, ko dēvē par pagrieziena punktu ilgi gaidītajām pārmaiņām. Izstrādātās mācību satura pārmaiņas patiesi iet līdzi laikam izglītībā. Vai vismaz tas jaušams izvirzītajos uzstādījumos. Tomēr lielākais izaicinājums būs nekāpt uz vieniem un tiem pašiem grābekļiem, kas diemžēl raksturīgi Latvijas izglītības sistēmai. Pirmkārt, tā ir nespēja mērķtiecīgi sekot līdzi pašu sastādītajiem plāniem. Tam pamatā visbiežāk nav apzināta, ļaunprātīga rīcība, bet gan neatbilstība starp pārmaiņu īstenošanas un politisko ciklu. Proti, politiskais vēlēšanu cikls pēc būtības nevar nodrošināt pārmaiņas izglītībā. Otrkārt, arī šobrīd jaunais saturs tiek izstrādāts ierobežotā nozares speciālistu lokā, plānveidīgi neiesaistot visas puses, bez kuru aktīvas līdzdaļas pārmaiņas īstenot nav iespējams. Diskusijas publiskajā telpā viennozīmīgi apliecina, ka izglītības speciālistu, skolotāju, skolēnu, vecāku, pašvaldību, uzņēmēju, plašākas sabiedrības vidū nav notikusi vienošanās – “Vai un kāpēc pārmaiņas izglītībā ir nepieciešamas?” Šis ir izšķirošs jautājums, un atbildi uz to var gūt, tikai iesaistot visas puses argumentētā sarunā un rīcībā. Nostādīšana pārmaiņu fakta priekšā (lai kāds tas arī būtu) nekad nav labākais risinājums.

Pārmaiņu atslēgas vārds un viens no centrālajiem elementiem ir skolotājs. Tomēr viens nebūs karotājs. Sabiedrībai skolotāji jāatbalsta. Mums kā vecākiem jāspēj pārmaiņas pieņemt. Piemēram, nevaram no skolotāja prasīt vērtējumu atzīmēs par savu bērnu, jo atzīmes neparāda, kā skolēns ir pilnveidojis savu raksturu. Vienīgais, ko parāda atzīmes, ir bērna spēju “atskaitīties” par zināšanām. Tāpēc mums visiem kopā arvien vairāk ir jāuzticas pedagogiem, ļaujot īstenot vajadzīgās satura pārmaiņas, īstenojot pāreju uz 21. gadsimta izglītību.

Jau šodien daudzi skolotāji atzīst – viņi ikdienā labprāt laiku veltītu skolēnu prasmju pilnveidei, rakstura attīstīšanai, taču nav laika, jo audzēkņi jāgatavo centralizētajiem eksāmeniem. Arī vērtēšanas sistēma ir orientēta uz zināšanu pārbaudi. Ir jāpanāk, lai mācību process būtu vērsts nevis uz zināšanu uzkrāšanu, bet pārējām trīs dimensijām, jo zināšanas ir pārāk mainīgas. Tas, ko skolotājs māca tagad, pēc 20 gadiem vairs nebūs aktuāls.

Mums jātiek prom no standartizētas zināšanu pārbaudes, tā vietā regulāri veidojot katra skolēna progresa analīzi visos četros jau nosauktajos elementos – dimensijās. Un veiktā analīze arī būtu katra gada progresa vērtējums – vai viņš ir gatavs nākamajam posmam un vai bijis pozitīvs efekts katram investētajam eiro izglītības sistēmā. Šāda prakse, protams, nozīmētu lielāku atbildību no skolotāja un skolas kopumā, jo nebūtu ārēju faktoru, uz ko novelt atbildību. Tas ir grūts, bet jēgpilns ceļš pretī labām pārmaiņām izglītībā, un tā pavisam noteikti būtu viena no labākajām dāvanām Latvijai nākamajā simtgadē.

Pievienot komentāru

Komentāri (14)

  1. CENZŪRA ir APZINĀTI PRETLIKUMĪGS NOZIEGUMS Atbildēt

    CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze
    CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze
    CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze
    CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze
    CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze

  2. vis beigsies ar to, ka cilvēki būs tikai cilvēku ģimenēs, bet citās atkritumi.Labi, vai slikti, varbūt pat labi, nav ko vilkt to akmeni pie kājas aiz sevis.

  3. ļoti daudz varu izmantot no mācītā, jo SKOLTĀJI BIJA GUDRI, DAUDZ LASĪJA. Ja ‘skolotāja’ lasa Pr Dz, ko tur vispār komentēt

  4. Ideja neprudiktīva, nevajadzīg un muļķiga manuprāt!
    Nodrošiniet vismaz nepieciešamo minimumu (kaut vai PSRS laika 4. klases apjomā) un būs ok.
    Pārējais, katra paša rokās…, kā jau lielkapitālismā. Bērnus nevajag padarīt par kadu ekskluzīvu šķiru.

  5. Vispār jau vispirms ir kaut kas jāzin un tad rodas izpratne.
    Var jau nevērtēt un eksāmenus nelikt.Varbūt arī algu nevajag,sadalam tāpat visu kas ir.

  6. Izglītības modelis un sabiedrības modelis/ Модель образования и модель общества (sk. Google)
    Gribustītu “veiksmes stāsts” turpinās…..

  7. Iz "Ontūna Mazpusāna© arChīva" Atbildēt


    “Jo vairāk (lumpen)sabiedrība attālinās no patiesības, jo vairāk (un lopiski trulāk) tā neieredz tos (normālos cilvēkus), kuri to vēsta.”
    / apt.cit.aut. – Džordžs Orvels /

    =======

    Ir sacīts: “Skola maksā naudu, kā zināms. Bet – tiem, kas nejēdz vai pat nevēlas mācīties, tas maksā nesalīdzināmi dārgāk, jo šiem skolas naudu nākas maksāt visu mūžu un arvien lielāku.”

    Un, arī: “Absolūti bezjēdzīga un jebkurā izpratnē nelietderīga cīņa (jeb, visbiežāk, pat tikai “vētrainas rosības” imitācija) ar SEKĀM, nespējot saskatīt vai pat apzināti ignorējot to patiesos CĒLOŅUS, ir viena no lielākajām muļķībām un viens no galvenajiem iemesliem tam, kāpēc “esam tur, kur esam, un ārā netiekam”.” 😉

    =======

    Mediju ziņa (2010. gads): Šīs valsts saeimas “tautas kalpi” esot “galīgajā lasījumā skatījuši grozījumus “Izglītības likumā” un veikuši virkni redakcionālo izmaiņu, kā arī noraidījuši virkni iesniegto priekšlikumu, tajā skaitā – arī kārtējo reizi NORAIDĪJUŠI priekšlikumu noteikt Latvijā vidējo izglītību kā obligātu”…
    —–
    Mediju ziņa (2009. gads): Savā runā šīs valsts “izglītības ministre” T. Koķe (ZZS) esot “īpašu uzmanību veltījusi pārmaiņām Latvijas izglītībā pēc neatkarības atgūšanas, fokusējoties uz izglītības reformu, kas saistīta ar neatkarīgas un kritiskas domāšanas veicināšanu un stiprināšanu”. “Izglītībā svarīgi stiprināt autonomiju un atvērtību daudzveidībai, kas balstīta uz cilvēcīgām vērtībām un veltīta pilsoniskās sabiedrības stiprināšanai, jāuzsver atbildība un uz pierādījumiem balstīta lēmumu pieņemšana, jāpaplašina un jāpilnveido izglītības finansēšanas mehānismi, šādā veidā būtiski paverot un paplašinot izglītības pieejamību un izglītībā iekļaujot ikvienu šīs valsts sabiedrības pārstāvi (u.t.t., un taml. “tukšpadsmit blablabla…”)”, esot klāstījusi Koķe…
    —–
    Mediju ziņa (2008. gads): “Tuvākajos gados, iespējams, varētu tikt plānots aizliegt pārcelt nesekmīgus skolēnus uz nākamo klasi”, esot atzinusi “izglītības un zinātnes ministre” T. Koķe (ZZS). Jau desmit gadus skolēni tiek pārcelti no klases uz klasi neatkarīgi no atzīmēm un nesekmības, bet, pēc Koķes paustā, “nav neiespējami, ka varētu tikt mainīta pieeja”…
    —–
    .
    “’Rullē’ “valsts”! Uz kuru pusi?…”
    ( O.M.© “Hroniskais pjedestāls” – 25.05.2008., Nr.7. )
    .
    ‘Biedru grupa’ nospriedusi:
    “‘Rullē’ “valsts” uz grāvja pusi ~
    Kaut kas izglītības sfērā,
    ‘Salaists dēlī, pilnā mērā’!…”
    .
    “Ilgtspējīgi” šajā “valstī”,
    Pieļāvuši ‘SILES balsti’,
    To, ka zināšanas vājas,
    “Principā – pie… (pakaļkājas)”.
    .
    Skolām tiekot ‘dzīti cauri’,
    Visi – arī tie, kam pauri,
    ‘Cietāki’ par cirvja pietiem ~
    Pildās “valsts” ar ‘truliem mietiem’…
    .
    Drīzāk gailis izdēs olu,
    Nekā – pabeigs (palīg)skolu,
    Kaut uz trijniekiem, ar pūlēm,
    SILES lops, kurš uzspļauj ‘šūlēm’:
    .
    “Tie, kas pārāk gudri skaitās,
    Šito “valsti” tikai ‘maitās’ ~
    Domās (pasarg’ Die’s!!!) ar galvu,
    Nevis – ‘rīs un kasīs spalvu’!
    .
    Izglītība nav ‘no svara’,
    Tur, kur SISTĒMAI ir vara:
    Galvenais – ‘pie SILES rauties’,
    Ne – ar reizrēķinu ‘kauties’!
    .
    Zināt Valodu? ‘Nav iekšā(s)’:
    Referenti ‘suflēs’ priekšā,
    To, kas ‘paužams’ sabiedrībai ~
    Kāds te ‘rezons’ izglītībai?!…
    .
    Kāpēc ‘manīm’ mocīt prātu,
    Ja – var NOPIRKT atestātu?!
    “Shēmot” neiemāca skolā ~
    ‘HUĻI’… (bikses) deldēt solā?!…”

    MUĻĶU Zemes “leiputrijā”,
    Izglītībā – “tumšs kā rijā”:
    Prāta “gaisma” apdzisusi ~
    ‘Rullē’ “valsts”! Uz kuru pusi?…

    =====

    Oriģinālversijas = “O.M.© blogā”:
    [cenzēts]
    u.c.

    MUĻĶU, totāli nozombētu lumpeņu, necilvēcīgi trulu analfabētu, patoloģiski defektīvu “SILEI pietuvinātu lielāko kretīnu”, bezcerīgi aprobežotu “lojālpatrEJotu”, derdzīgi glumu “(p)(ie)līdēju” un nožēlojami gļēvu “kluso mīzēju” u.c. taml. “biogaļas izstrādājumu” zeme SILES “valsts” parodija “eurolatv(ĀN)ija”, XXI gadsimts.

    P.S. Visi “O.M.© arChīvā” fiksētie notikumi ir ienākušies vienīgi Lielp!sānu Pilsoniski Suverēnajā Republikā (LPSR), Ontūna Mazpusāna jurisdikcijā. Visas tēmas, pieminētie personāži, apstākļi u.t.t. ir visīstākie izdomājumi. Interesentiem (t.sk. – privāti) & lietišķai saziņai: ontuns.mazpusans@inbox. lv .

  8. kārtējā muldēšana. Šis ir labs “katra jaunā cilvēka rakstura attīstīšana”. Interesanti, ar ko skolotāji nodarbojās līdz šim?

  9. tādēļ, ka lielums (© Berjozkins – Kājiņš) pedagōgu mācīti pēc Ļipeckas pedagōģijas!

  10. Šīm idejām vajag citu valsti, citus politiķus un citus bērnus.
    Valsts. Mūsu valstī netiek pieprasīti izglītoti un domājoši cilvēki. Laba, pat prestiža izglītība nenodrošina cilvēka cienīgu dzīvi. Skolotāj, ja labi mācīšos, kļūšu par ārstu, vai man būs laba alga? Nē, bērns, ja tu būsi tikai labs ārsts tev nebūs laba alga, mūsu valstī vēl ir jāprot paprasīt no slimā kukuli, paralēli atvērt savu privātpraksi vai ka minimums godīgi zagt. Tā ir daudzās jomās.
    Politiķi. Skolotāj, ja man būs sava firma, jo būšu uzkrājis bagātu zināšanu bagāžu, vai labi pelnīšu? Nē, mans gudriniek! Politiķi ik pa brīdim mainīs likumdošanu, lai tev nebūtu iespējams godīgi nopelnīt. Tev vajag iegūt prasmi krāpties nodokļu jomā, jau iepriekš paredzēt, kādas nodokļu mahinācijas plāno mūsu politiķi. Tevi no visām pusēm apdraudēs ierēdņi, kuri savās šaurajās pierītēs ir ielikuši tikai vienu patiesību, ja priekšniecība iesaka, ka varbūt tā vajag, tad viņi to obligāti prasīs.
    Citi bērni. Skolotāj, ja es nevaru iemācīties ne lasīt, ne rakstīt, kur nu vēl rēķināt, jo esmu tapis vecākiem, kas savu genofondu jau iepriekšējās paaudzēs iztērējuši (nodzēruši, nopīpējuši, sašpricējuši), vai es varēšu dabūt darbu ar labu algu. Es gan gribu tikai algu, man darbu nevajag, gribu tikai gulēt, labi paēst, tusēt, darboties gar savu mobilo + visu, ko mani senči ( špricēties, kaifot, uzpīpēt).
    Skolotājs. Tad nu mīļā māci un izdzīvo šajā situācijā. Skolā vienas pārgurušas vecmāmiņas, kāda sagrabējusi vecmeita un dīvaina paskata onkulīši. Paši teju velk elpu, jo neko vairāk par ūdeni, rupjmaizi un sāli nav redzējuši. Lauku variantā.
    Pilsētas bērni. Elites variants. Skolotāj, netraucējiet mani ar savu uzmācību. Vecāki man algo duci privātskolotāju, tie mani sagatavos eksāmeniem. Studēšu es Oksfordā vai Kembridžā. Labāk atnāciet pie manis vakarā, vecāki jums samaksās par privātnodarbībām, tagad gan lieciet mani mierā.

    • tās gan ir SEKAS ! Atbildēt

      Cēlonis ir varturu kvalitāte.
      No šarikoviem ar nenoturīgu psihi kādas citādas
      atvases sagaidīt ir naivi.
      Tās nu te rul(l)ē uz nebēdu — “kupi-prodai” !
      Vairāk gan – “prodai”.
      Izlaupījuši šo teritoriju, “talanti” pārcelsies uz nākošo…

    • viss izklausas labi. bet jautajums ir sads- vai skolotajiem ir materiali ar ko stradat – macibu gramatas, kontroldarbi, izdales materiali? vai tam bus javelta vel tikpat daudz laika gatavojoties,kaa vadot kontaktstundas? tur rodas jautaajums par to, kas atmaksas sis gatavosanaas stundas, lai skolotajam butu motivacija gatavot jegpilnas stundas.

  11. Gribustīts kā augstākā neoliberālisma pakāpe. Kāds būs šādas “kompetenču” sistēmas ietvaros sagatavoto kadru “varoņdarbs”, ja esošais gribustītu sasniedza Zolitūdes Maxima ??

  12. sim idejam vajgg citus skolotajus ar citam algam

Ainārs Dimants: Latvieši – kā apiņi ap citu būvētiem balstiem (18)Ko Maskavas propagandas apkarošanā sola Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīvas grozījumi
Lasītāju aptauja
Ērika Oša zīmējums
Ēriks Ošs. Nē “divu pārtiku” Eiropai!

Eiropas Komisijas (EK) prezidents Žans Klods Junkers pagājšnedēļ savā ikgadējā uzrunā Eiropas Parlamentam teica, ka viena zīmola produktiem jābūt vienādai kvalitātei visās Eiropas Savienības valstīs.

Centrālās un Austrumeiropas valstīs pārdotajiem produktiem dažkārt ir zemākas kvalitātes sastāvdaļas nekā šiem pašiem produktiem Rietum­eiropas valstīs. “Savienībā, kurā valda vienlīdzība, nevar būt otrās kategorijas patērētāji. Es nepieļaušu, ka dažviet Eiropā patērētājiem tiek pārdota zemākas kvalitātes pārtika nekā citās valstīs. Slovāki savos zivju pirkstiņos nav pelnījuši saņemt mazāk zivju. Ungāri savās maltītēs – mazāk gaļas. Čehi – mazāk kakao šokolādē,” teica Junkers.

vai tev lielās lietavas sagādājušas kādas neērtības?
Agris Liepiņš: Nepilsoņu lamatas (34)Pilsonības jautājumi ir līdzvērtīgi valsts teritoriālās neaizskaramības jautājumiem!
Draugiem Facebook Twitter Google+