Mobilā versija
Brīdinājums -0.2°C
Andulis, Alnis
Piektdiena, 19. janvāris, 2018
14. decembris, 2017
Drukāt

Kāpiet vien pāri. Versijas par beigtajām zivīm Kurzemes piekrastē bez skaidrojuma (5)

"Delfi.lv" aculiecinieka foto"Delfi.lv" aculiecinieka foto

16. novembrī spēcīgs vējš Papes jūrmalā izskalojis bālganu vielu un beigtas zivis. Valsts vides dienests, tās nepārbaudot, mierina iedzīvotājus.

Septembrī, oktobrī un novembrī jūra mums atkal atgādināja par cilvēku nedarbiem – Kurzemes piekrastē vairākkārt tika izskalota līdz šim nenoskaidrotas izcelsmes aizdomīga izskata viela, kurai atbilstoši starptautiskajām konvencijām par piesārņojuma novēršanu jūrā nevajadzētu būt. Vietām tika izskalotas arī beigtas zivis un roņi, tāpēc daudziem ļaudīm, kas šajās dienās ieradās pie jūras makšķerēt vai tāpat vien pabaudīt svaigo gaisu, radās iespaids, ka beidzot ir pienācis zinātnieku jau pasen piesauktais brīdis, kad Baltijas jūra tik tiešām ir mirusi.

Versijas bez skaidrojuma

Ar iespaidīgas veiktspējas kameru apgādāts mobilais tālrunis mūsdienās ir līdzi teju vai katram dīkdienim, tāpēc piesārņojuma un beigto zivju bildes ātri vien piepildīja sociālo tīklu diskusiju lapas. Versijas par notikušā iemesliem tauta sniedza daudz un dažādas – pie vainas ir Būtiņģe, pēc Otrajā pasaules karā jūrā nogremdētie ķīmiskie ieroči, tā ir izmērcēta cilvēka gaļa, parafīns no kāda kuģojuša peldlīdzekļa un pat vistu ķeskas, ko jūrā izmetis kāds cāļaudzēšanas uzņēmums. Diez vai vajadzētu gaidīt konstruktivitāti un atbildību par teikto no “Twitter” un “Facebook” komentētājiem, tāpēc visi ar aizturētu elpu gaidīja brīdi, kad par vides kvalitāti atbildīgā valsts iestāde šajā lietā viesīs kādu skaidrību.

Diemžēl, izlasot Valsts vides dienesta viedokli šajā lietā, radās iespaids, ka tas ir tas pats sociālo tīklu komentāru turpinājums. Valsts vides dienesta Liepājas reģionālās vides pārvaldes resursu kontroles sektora vadītājs Andris Junkurs “Delfiem” 27. novembrī: šobrīd neesot pamata domāt, ka viela videi ir agresīva. Pagaidām izskalotie apjomi nav tādi, lai būtu jāpiesaista pašvaldības resursi un jāattīra pludmale. Turpmākās dienas vides dienests uzturēšot kontaktu ar vietējiem iedzīvotājiem, lai kontrolētu, vai izskalojumu kļūst vairāk. VVD pieļauj, ka tas varētu būt bijis īslaicīgs laikapstākļu radīts izskalojums un jūra to atkal akumulēs.

Komentējot iespējamo vielas izcelsmi, VVD sabiedrisko attiecību speciāliste Maruta Bukleviča pauž, ka inspektori analizējuši izskalotā piesārņojuma paraugus. Pēc vizuālās novērtēšanas un raksturīgās smakas salīdzināšanas, piesārņojums atgādinājis uz acetona vai eļļas bāzes krāsas sabiezējušus gabaliņus.

Vēl intriģējošāku situāciju padarīja masveida zivju bojāeja Papē, Staldzenē, Liepenē un beidzot arī Liepājā, kur jūra krastā izmeta trīs tonnas beigtu zivju – grunduļus, butes un mencas. Pēc redzētā inspektori secināja, ka kāds no zvejas traleriem, kas zvejo mencas, pirms ienākšanas Liepājas ostā ir atbrīvojies no neplānotā loma. Kā skaidroja pārvaldes direktore Ingrīda Sotņikova, inspektori nav konstatējuši saindēšanās pazīmes zivīm, tāpēc tās netiks atsevišķi pārbaudītas.

Jautājumi bez atbildēm

Apkopojot publiski pieejamo informāciju, mēģināsim saprast, kādi ir VVD secinājumi un skaidrojumi tautai par notikušā iemesliem un sekām.

Kas ir krastā izskalotā viela un kāds ir piesārņojuma apjoms? 27. oktobrī Staldzenē tika paņemti piesārņojuma paraugi, bet ziņu par laboratorijas testēšanas rezultātiem līdz pat šim brīdim nav. Pārējās piesārņotajās vietās piesārņojuma paraugi nav ņemti. Līdz ar to nav zināms, vai vielas, kas dažādās piekrastes vietās no Papes līdz pat Mērsragam izskalotas septembrī, oktobrī un novembrī, ir vienas izcelsmes un kas vispār īsti tas ir. Ir tikai minējumi, kas radušies, vielu apostot.

Kāds ir zivju bojāejas iemesls? Zivju analīzes nav veiktas. Ir minējums, ka kāds no zvejas traleriem, kas zvejo mencas, pirms ienākšanas Liepājas ostā ir atbrīvojies no neplānotā loma. Kļūst skaidrs, ka cilvēks, kas to apgalvojis, nekad nav bijis uz mencu zvejas tralera. Mencu zvejā grunduļu lomā nav, jo šī sīkā zivtele iziet cauri mencu traļa 120 mm acij gan gareniski, gan plakaniski vēl pirms traļa pacelšanas. Turklāt grunduļi ir apsēduši piekrasti, nevis ekonomiskās zonas ūdeņus, kur notiek mencu specializētā zveja ar traļiem.

Vai zivju bojāeju ir izraisījis piesārņojums? Tā kā analīzes nav veiktas ne zivīm, ne piesārņojuma paraugiem, tad to nebūs iespējams noskaidrot. Kāpēc no jūras izskalotais piesārņojums netika savākts? Izskalotie apjomi nav tādi, lai būtu jāpiesaista pašvaldības resursi un jāattīra pludmale. VVD pieļauj, ka tas varētu būt bijis īslaicīgs laikapstākļu radīts izskalojums un jūra to atkal akumulēs.

Sadarbība “reorganizēta”

Vai šīs lietas apstākļu noskaidrošanā un seku novēršanā tika darīts viss iespējamais, vai tomēr bija iespējams izdarīt vairāk?

Lai gūtu atbildi uz šo jautājumu, atgriezīsimies pagātnē – pirms VVD reorganizācijas, ko Inga Koļegova veica 2013. gadā. Šādu gadījuma apstākļu noskaidrošanu vadīja viena struktūrvienība – Jūras un iekšējo ūdeņu pārvalde, nevis četri atsevišķi reģioni, kā tas ir tagad. Piesārņojuma paraugu noņemšana vairākās vietās bija obligāta. Kad laboratorija deva atbildi, kas tā ir par vielu, tad bija skaidrs, ko un kur meklēt tālāk.

Šādās lietās pastāv liela iespēja, ka pie vainas ir kāds kuģis, tāpēc bija jānoskaidro, kur un kad piesārņojums pirmo reizi konstatēts, lai, izmantojot datorprogrammu, veiktu tā dreifa aprēķinu. Tas var dot vērtīgu informāciju par iespējamo piesārņojuma rašanās vietu un laiku. Šie dati var tikt izmantoti kā pierādījums, ja izdodas atrast aizdomās turamo. Vienlaikus tika veikta datu analīze par kuģiem, kas šķērsojuši rajonu, kur radies piesārņojums, to pašreizējām un iepriekšējām kravām. Tika pieprasīta citu valstu palīdzība – aizdomās turamo kuģu pārbaudes un paraugu noņemšana.

To darīja inspektori, kuriem ir pieredze darbā uz kuģiem, kuri saprot, kas un pa kuru galu tankkuģī iet iekšā un nāk ārā, kā tas ir izmērāms un kā tiek dokumentēts. Ja šādi inspektori šobrīd strādā VVD, tad nekas neliecina, ka viņi būtu iesaistīti šo piesārņojuma gadījumu apstākļu noskaidrošanā.

Diemžēl līdz ar reorganizāciju VVD sadarbība ar Jūras administrāciju, Krasta apsardzi, Eiropas Savienības un citu valstu jūras vides aizsardzības dienestiem ir noplakusi. VVD reģioni rosās vien katrs pa savu mazdārziņu, nesaskatot lielākas kopsakarības.

Nesakārto, bet gaida naudu

Zivju bojāejā ne vienmēr, bet bieži vainīgi izrādās zvejnieki. Parasti vainīgais tālu nav jāmeklē, tas ir kāds piekrastnieks, kam jūra sapiņķerējusi nepietiekami labi nostiprināto murdu, un tā izcelšanas brīdī zivis jau bijušas beigtas. Tā kā tām vairs nebija tirgus vērtības, zvejnieks tās izgāzis jūrā. Pierādīt to ir sarežģīti, bet Latvija ir maza valsts, kurā daudzi viens otru pazīst.

Ja labi pameklē, tad vienmēr kāds kaut ko ir redzējis vai dzirdējis. Pēc mērķ-tiecīgām pārrunām ar aizdomās turamo un “strausa politikas” seku izskaidrošanas zvejnieks parasti ir gatavs, ja nu ne gluži parakstīt atzīšanos, tad vismaz mutiski atzīt acīmredzamo un ar saviem līdzekļiem iesaistīties piekrastes sakopšanā. Tad vismaz kļūst skaidrs, ka zivju bojāeja nav ne piesārņojuma, ne slimības rezultāts un piekraste beigās tiek sakopta.

Pašvaldību pienākums ir savākt piekrastē izskaloto piesārņojumu, bet parasti tās diez ko nesteidzas. Gaida, kad kāds apsolīs tām par to samaksāt vai arī, kā iepriekš teica VVD pārstāvis, “jūra to akumulēs”.

Mēs zinām, ka vienas dienas laikā pēc vētras cilvēki nolasa visus piekrastē izskalotos dzintarus pa tīro. Tas izdodas tāpēc, ka viņi to tik tiešām cenšas izdarīt. Tātad tehniski to ir iespējams izdarīt arī ar piesārņojumu. Vajag tikai attiecīgu motivāciju – burkānu vai pātagu.

Es neredzu pazīmes, ka VVD tik tiešām centusies noskaidrot, kas tā par vielu, no kurienes un cik lielos apjomos tā nonākusi jūrā, kas pie tā vainīgs un kā panākt piesārņojuma savākšanu. Valsts iestādei nevajadzētu aprobežoties ar mierinājuma izteikšanu sabiedrībai, kas pamatojas uz diletantiskiem secinājumiem pēc kāda pikuča apostīšanas. Par šādu vides aizsardzības imitāciju tik tiešām nav vērts maksāt nodokļu maksātāju naudu.

Gribu atgādināt, ka Vides aizsardzības likums nosaka, ka sabiedrībai ir tiesības prasīt, lai valsts iestādes un pašvaldības, amatpersonas vai privātpersonas izbeidz tādu darbību vai bezdarbību, kas pasliktina vides kvalitāti, kaitē cilvēku veselībai vai apdraud viņu dzīvību, likumiskās intereses vai īpašumu. Zivju resursi nepieder ne zvejniekam, ne Zemkopības ministrijai, ne VVD, bet gan valstij, tas ir, mums visiem.

Mums ir tiesības uz tīru jūru, un mēs pieprasām, lai tās tiktu nodrošinātas!

Pievienot komentāru

Komentāri (5)

  1. Iznāk, ka pirms VVD reorganizācijas, ko Inga Koļegova veica 2013. g., to visu varēja operatīvi noskaidrot!!! Ko vēl šī dāma salaidīs dēlī?

  2. Silta vieta neko nedarot vvd Atbildēt

    Lielisks raksts par to ka atbildības ne kādas no VVD. Zivis kurzemes piekrastē sistās nost uz mola akmeņiem un noslīka tā skaidroja Liepājas VVD darbinieks.

  3. pēc laika atklāsies, ka lietas ir trakākas, nekā varēja iedomāties un “lai neceltu paniku” t.i. laikus likvidētu sekas, NOLĒMA ATMELOTIES .
    Kā DOGO gadījumā…

Interaktīvā laika ziņu karte
Rīga -0.2
Alūksne -3.1
Daugavpils -0.6
Saldus +0
Liepāja -0.8
Jelgava -0.3
Ventspils -0.5
Limbaži -2
Madona -2
Rēzekne -1
Draugiem Facebook Twitter Google+