Mobilā versija
+3.5°C
Sabīne, Sarma, Klaudijs
Pirmdiena, 5. decembris, 2016
14. jūnijs, 2016
Drukāt

Kapitālisma bieds, komunistu elks, reklāmas tēls. Če Gevaram – 88 (5)

1. Svarīgā ģenealoģija

1no13
Slavenākais Če portrets - Alberto Kordas fotoSlavenākais Če portrets - Alberto Kordas foto
Fakti

50. gadu sākumā Ernesto vēstules parakstīja kā "Staļins II". It kā jokojot.

Līdztekus bruņojumam un pirmās nepieciešamības priekšmetiem Ernesto ieteica mugursomās obligāti atrast vietu arī tabakai.

Kubiešu fotogrāfs Alberto Korda nenojauta, ka viņa fotogrāfija kļūs par 20. gadsimta beigu daļā visatpazīstamāko reklāmas tēla kanonu visā pasaulē. Tas imperiālistiskais kapitālisms, pret kuru kaismīgi cīnījās Ernesto Če Gevara, sava ideoloģiskā pretinieka tēlu elementāri pārvērta reklāmas zvaigznē, tāpēc vēl joprojām šo konkrēto Ernesto attēlu var redzēt faktiski visur – uz sporta krekliem un biksēm, degvīna pudelēm un šķiltavām un tamlīdzīgi.

1928. gada 14. jūnijā vidēji pārtikušā kreolu ģimenē Argentīnas pilsētā Rosario piedzima Ernesto (Če) Gevara de la Serna. Bez Ernesto ģimenē bija vēl četri bērni.

Pētnieki izkalkulējuši, ka Ernesto bija īstens iedzimtais argentīnietis: 12. paaudzē pa tēva, 8. paaudzē pa mātes līniju.

Izpētot Ernesto ģenealoģisko koku, secināts, ka revolucionārisms, brīvdomība, nepiekāpība un nosliece uz piedzīvojumiem ir viņa asinsbalss. Šā koka saknes veido patiešām spēcīgas personības. Viena no tām ir Īrijas Atbrīvošanas cīņu dalībnieks Patriks Linčs, kurš, bēgot no vajāšanas dzimtenē, aizbrauca vispirms uz Spāniju, bet tad pārcēlās uz Argentīnu. Viņa pēcnācējs Giljermo Linčs, kurš bija Ernesto vecātēva brālis, savukārt aktīvi iesaistījās Argentīnas buržuāziskajā revolūcijā 1890. gadā, kas gan, jāpiebilst, beidzās nesekmīgi.

Paralēli attīstījās de la Sernu ģimenes vēsture. Hose de la Serna i Inohoss bija pēdējais spāņu vicekaralis Peru. 1824. gadā viņš komandēja koloniālo karaspēku leģendārajā kaujā pie Ajakučo, kas kļuva par kulminācijas mirkli karā par Latīņamerikas neatkarību. Savukārt Huans Martins de la Serna piedalījās 1890. gada revolūcijā kā viens no Pilsoniskās radikālās savienības līderiem. Vēlāk viņš iegāja vēsturē kā netālu no Buenosairesas esošās pilsētas Aveljanedas dibinātājs.

Huana Manuela Rosasa diktatūras (1835–1852) laikā Gevaru ģimene nostājās opozīcijas pusē, kā dēļ nācās emigrēt uz Čīli, pametot visu iedzīvi un īpašumus. Tur tad arī Linči un Gevaras saradojās: revolucionāra Giljermo māsa Anna apprecējās ar Roberto Gevaru – līdz itin augstam amatam Argentīnas valdībā uzkalpoties iespējušu mērnieku. Un katrā ziņā arī šo dzimtu pārstāvji, kuri nāca pasaulē 20. gadsimta sākumā – Ernesto vecāki Ernesto Gevara Linčs un Selija de la Serna –, izrādījās absolūti savu senču cienīgi ļaudis.

Ernesto vecākais bija apveltīts ar ļoti neatkarīgu raksturu. Zīmīgi, ka no Nacionālās koledžas viņu izslēdza par to, ka viņš iekrāmēja pa seju savam kursa biedram Horhe Luisam Borhesam, proti, nākamajam pasaulslavenajam rakstniekam – par sūdzēšanos skolotājiem… 20. gadu beigās Ernesto vecākais, kurš studēja arhitektūru, no sava tēva saņēma mantojumu un Paragvajas pierobežā nopirka muižu Altaparanu ar 200 hektāriem zemes, kur kļuva… par plantatoru, kurš nodarbina citus cilvēkus. Tiesa, laikabiedri vēstījuši, ka viņš bijis “labais plantators” – nav pārspīlējis ar darba ilgumu, maksājis itin solīdu atalgojumu, aizliedzis savā muižā tirgot alkoholu. Citi plantatori vispirms noturēja viņu par prātā jukušu, bet vēlāk apsaukāja par komunistu.

Ernesto māte Selija bija guvusi stingru katolisko izglītību, taču jau kopš jaunības bija aizrāvusies ar liberālām idejām. Vēlāk viņa vadīja feministu kustību Buenosairesā, cīnoties par sieviešu tiesībām piedalīties vēlēšanās. Selija bija pirmā argentīniete, kura publiski nogrieza savas bizes, atklāti smēķēja, cilvēkos sēžot atļāvās likt sev vienu kāju pāri otrai, sēdās pie automobiļa stūres, pati parakstīja bankas čekus.

  1. Svarīgā ģenealoģija
  2. Bērnības mirkļi
  3. Ko redz acis un dzird ausis
  4. Mācības - no senajām civilizācijām līdz marksistiem
  5. Nekam nederīgā nevardarbība
  6. Latīņamerikas iepazīšana, leprozorijs tuvplānā
  7. Revolucionārais ārsts satiek Fidelu
  8. Kubas revolūcija
  9. PSRS atriebība un tās sekas
  10. Pasaules revolucionārs
  11. Cigāri
  12. Kā nogalināja Ernesto
  13. Ernesto kults

Pievienot komentāru

Komentāri (5)

  1. “Milzīgā nabadzīgā tautas masa” nav nekāds attaisnojums avantūristiem un vardarbībai! Nevajag te kultivēt marksismu, kuram jau tika dota vēsturiska izdevība PSRS un kurš arī “glāba” šo nabadzīgo ļaužu masu. Neizglāba! Kapitāla sadale, pārdale – politiska leksika un demagoģija ar domu, lai kādam kaut ko atņemtu. Šai tautas masai vajag daudz vairāk strādā pašiem sev, vairāk domāt, kā dzīvē nodrošināt sevi, nevis gaidīt, lai citi viņiem dod darbu, bet ja nesanāk, tad “pārdalīt”, pielietojot vardarbību. Kapitālisms dod šādas izvēles iespējas darboties, bet viena liela daļa nemaz negrib piepūlēties sevis paša labā, jo DAUDZ VIEGLĀK ir kādam paprasīt: dod man darbu un dod man lielu algu, ja nē, tad rīkosim revolūciju! Kā tad tas uzņēmējs māk un grib saimnieciski darboties, bet tu piedzimis tāds nemākulīts (vai vienkārši negribi)? To visu var labi redzēt arī Latvijā.

  2. Spilgts piemērs kā terorists un varmāka kļūst par Pūļa elku un pielūgsmes objektu.Un kapitālismā labi pārdot

    (lasi iedzīvoties) var arī terorismu.

  3. Var saprast, ka žurnālists Terzens ir liels avantūrista Če Gevaras pielūdzējs, ja jau viņš, nesaredzot vēstures objektīvo gaitu spriež, ka sabiedrība atgriezīsies pie viņa idejām un darbības metodēm (lasi:
    vardarbības). Vajadzētu tik daudz tomēr saprast, ka pati sabiedrība nekad nav orientēta uz vardarbību, to viņai vienmēr uzspiež šādi avantūristi.

    • Ivar, manuprāt, vērtējot Cegevaru, jāņem vēra Latīņamerikas specifika. Ar milzīgu noslāņošanos un kapitāla koncentrēšanos pāris zelta zobiem lielbagātnieku rokās un milzīgu nabadzīgās tautas masu. Loti nevienmērīgu kapiltala sadali, kas rada nelabvēlīgu sabiedrību kopumā.

      • Dalījums esot tāds 8% superbagātnieki ,12% tādi kam kaut kas pieder un 80% nabagi un supernabagi. Argentīnā un Brazīlijā jau ir mazliet savādāk ,ko tad brīnīties ka nabagi dumpojas un valdības metodes ir tikai dumpojošo apšaušana.

Apšaude Somijā: nogalināta pilsētas domes priekšsēdētāja un divas žurnālistesSomijas dienvidaustrumu pilsētā Imatrā pie restorāna naktī uz svētdienu nošautās trīs sievietes ir pilsētas domes priekšsēdētāja un divas vietējā laikraksta žurnālistes, paziņojusi policijas pārstāve.
Draugiem Facebook Twitter Google+