Mobilā versija
+1.6°C
Haralds, Almants
Ceturtdiena, 23. februāris, 2017
20. jūlijs, 2015
Drukāt

Kāpostu kaitēkļi

Foto-LETAFoto-LETA

Kas tagad bojā kāpostus? Lapas ir sacaurumotas, bet kaitēkļus nemana. LAIMONIS

Latvijas Augu aizsardzības pētniecības centra Entomoloģijas grupas vadītāja Laura Ozoliņa-Pole brīdina: – Lai gan cekulkodes kāpostu stādījumos lidinās, pagaidām kaitēkļu nav daudz. Taču vasara vēl tikai vidū, cekulkodes lielākā daudzumā var savairoties līdz augustam. Ja neko nedarīs, kāpostaugi vairāk slimos un slikti uzglabāsies.

Mazās platībās cekulkodes invāziju laikus var atklāt, izliekot dzeltenos līmes vairogus. Slazdus regulāri apskata un ik pēc 2–3 nedēļām apmaina.

Kaitēkļiem savairojoties masveidā, var smidzināt ar insekticīdiem, piemēram, Decis 2,5 (deva 0,3 l/ha), Karate Zeon 5 (0,15 l/ha), taču jāņem vērā, ka karstā laikā piretroīdu lietošana nav efektīva. Tie darbojas tikai tad, ja temperatūra ir zemāka par +23 °C, tāpēc izsmidzina vakarā. Ar Nīmazalu (2–3 l/ha) atļautas trīs apstrādes, nogaidīšanas laiks – trīs dienas.

Entomoloģe stāsta, ka vietām jau ir manīti arī pirmie kāpostu balteņu un pūcīšu kāpuri. Kaitēkļi pēc izšķilšanās sāk bojāt lapas, iegraužas arī kāpostu galviņās virzienā uz centru. Periods no oliņas līdz kāpuram ilgst līdz divām nedēļām, tāpēc šajā laikā jāpaspēj sagādāt nepieciešamos insekticīdus, piemēram, Sumi-alfa 5 (0,2 l/ha), Karate Zeon 5 (0,15 l/ha). No bioloģiskiem augu aizsardzības līdzekļiem var izmantot trihogrammas. Kaitēkļu lidošanas sākumā kāpostu vai citu krustziežu stādījumā izliek 0,5–1 g oliņu uz hektāru. Vēlams izlaist vairākas reizes sezonā.

Pievienot komentāru

Putnu gripas dēļ Vītiņu pagastā saimnieki bažījas par cāļiem (1)Visām vistām un zosīm jāiztur trīs mēnešu ieslodzījums
Cenas noteic turīgākie: Zemgalē un Latgalē zeme dārgāka (1)Lauksaimniecībā izmantojamai zemei cenas noteic turīgākie zemnieki
Pasaulē
Pieaug saražotā siera un biezpiena apjoms; mocarellai - uzvaras gājiensSaskaņā ar provizoriskajām aplēsēm, pērn Latvijā saražotas 41 500 tonnas siera un biezpiena, kas ir 7,5% pieaugums salīdzinājumā ar 38 600 tonnām
Draugiem Facebook Twitter Google+