Mobilā versija
Brīdinājums -0.1°C
Evija, Raita, Jogita
Piektdiena, 2. decembris, 2016
10. maijs, 2012
Drukāt

Karikatūrista Bērziņa piemiņas izstāde

berzins

Ķekavas novada muzejā līdz maija beigām atvērta sava laika visvairāk pieprasītākā karikatūrista Gunāra Bērziņa piemiņas izstāde sakarā ar viņa 85. dzimšanas dienu, bet viņš nodzīvoja tikai septiņdesmit divus gadus.

 

Katram māksliniekam ir savs cienītāju loks. Māk-slinieks Bērziņš savējos ieguvis ar karikatūru spilgti izteikto humoristisko raksturu.

Izstāde nav liela, bet dod visaptverošu ieskatu par mākslinieka daiļradi. G. Bērziņš ir autors ne tikai tūkstošiem karikatūru, viņš ilustrējis arī grāmatas, arī mācību, zīmējis grāmatzīmes un piedalījies animāciju filmu radīšanā. Karikatūru klāsts izstādē neliels, tikai trīsdesmit. Šie darbi ir vienkārši tušas zīmējumi, nereti izkrāsoti ar akvareli. Prasmē saskatīt un atklāt dzīves negācijas Bērziņš bija meistars. Darbu tematika plaša. No atsevišķām sadzīves karikatūrām līdz karikatūru cikliem un karikatūrām ar turpinājumiem.

 

Mākslinieks varēja darbus neparakstīt, tos pazīst bez paraksta, jo katrā viņa darbā kā neiztrūkstoša detaļa figurē ja ne melnais kaķis, tad meža kuilis vai arī abi kopā.

 

Daudzas karikatūras zīmētas kā masu skati ar ļoti daudzām personām. Karikatūras savākt vienkopus ir pat neiespējami, jo tās izklīdušas pa visu Latviju un arī ārzemēm. Par iespēju aplūkot izstādē esošās jāpateicas aizrautīgam G. Bērziņa darbu kolekcionāram Ilgonim Klīvem, kurš jau ilgāku laiku sekojis viņa darbiem dažādos izdevumos un tos sakārtojis vairākos albumos. Oriģinālkarikatūru viņam gan nav daudz. Mazāk zināma Bērziņa darbība ir kā grāmatu ilustratoram. Izstādes vitrīnās redzamas mākslinieka ilustrētās grāmatas. Māksliniekam vislielākā sadarbība bijusi ar Valdi Artavu. Tās ir grāmatas, kur Artava uzrakstīto tekstu papildinājuši Bērziņa trāpīgie, labsirdīgie zīmējumi, kas dāvāja cilvēkiem smaidu, to, kas mūsdienās ir visvairāk vajadzīgs, lai mēs kaut mazliet kļūtu sirsnīgāki, gaišāki, labāki. Tās ir grāmatas “Vienīgais, kas kaut ko spēj”, “Vienos priekos” (2011), “Tiem, kas netaisās uz čuču”, “Vēl cerība nav zudusi” u. c. Pirmā V. Artava grāmata, ko Bērziņš ilustrējis, ir “Trīs runči”. Mākslinieks zīmējis arī leļļu filmu “Sivēns sivēnam draugs SI-SI-DRA”, kā arī ilustrējis mācību grāmatu “Deutsche Grammatik”. Blakus jau minētajām grāmatām “Lauku Avīze” 2001. gadā jau pēc mākslinieka aiziešanas mūžībā izdeva grāmatu “Atliek tikai pasmaidīt”. Nevar nepieminēt daudzos “Dadža kalendārus”, kuru ilustrēšanai izmantots ne viens vien Bērziņa zīmējums. Tāpat Bērziņa zīmējumi rotāja žurnāla “Dadzis” lappuses. Viss pieminētais mākslinieka devums redzams vienkopus izstādē Ķekavā.

Iemaņas zīmēšanā māk-slinieks ieguvis pašmācības ceļā. Pirmo darbu izstāde bija uz māju sienām un sētām. Šo darbu bargie kritiķi bija māju sētnieki. Kopš 1948. gada mākslinieks sāk nopietni zīmēt karikatūras un piedalīties izstādēs. Liekas, nav preses izdevumu, ko viņš savas darbības laikā nebūtu bagātinājis ar saviem darbiem.

Pēdējā mākslinieka G. Bērziņa piemiņas izstāde bija 2007. gadā Okupācijas muzejā, kur tika izstādītas mākslinieka karikatūras, kas zīmētas padomju karagūstekņu filtrācijas nometnēs, kurās G. Bērziņš atradies no 1945. līdz 1946. gadam.

Ķekavas novada muzejam ir iecere izveidot Latvijas karikatūristu muzeju, kurā būtu ieskats par visiem Latvijā vērā ņemamiem karikatūristiem. Iecere jau pamazām sāk realizēties, jo šeit ir pastāvīgā izstāde, kas veltīta Ķekavas novada novadniekam karikatūristam Edgaram Ozoliņam.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+