Mobilā versija
-0.1°C
Sabīne, Sarma, Klaudijs
Svētdiena, 4. decembris, 2016
29. oktobris, 2013
Drukāt

Kas attīsta inteliģenci?
 (2)

Foto - LETAFoto - LETA

Skolotāji prasa algas pielikumu, bet vai skola ieaudzina patriotismu, sarunu kultūru, elementāras uzvedības normas? Kur paliek inteliģence?!  
Elita Zaube Madonas novadā

Inteliģences attīstīšanai īpaša uzmanība būtu jāpievērš valsts ģimnāzijās, kā arī liceju statusu ieguvušajās izglītības iestādēs – tā uzskata Izglītības ministrijas Izglītības departamenta direktora vietniece vispārējās izglītības jomā Ineta Īvāne. Viņa gan piebilst, ka jebkura izglītības iestāde veido skolēnu inteliģenci, ievērojot izglītības standartus un to prasības, kā arī īstenojot daudzveidīgus ārpusklases un interešu izglītības pasākumus.

Rīgas Angļu ģimnāzijas direktora vietniece audzināšanas darbā Arta Nolberga uzsver, ka jebkurā stundā skolēns attīsta savu inteliģenci ar uzzināto, izlasīto. Audzināšanas stundās tiek runāts par saskarsmes kultūru, uzvedību. Skolotājiem nākas dzirdēt arī jautājumus, kas skar elementāras pieklājības normas, piemēram, reiz 5. klases puiši jautājuši, kāpēc sabiedriskajā transportā vispirms ir jāpalaiž sievietes un meitenes.

“Skolēniem nav piemēra, no kā mācīties. Skolēns ir ģimenes spogulis. Pamatus ieliek ģimenē. Skola palīdz veidot skolēnu, nevis rada no jauna. Tā nav ķīmiskā tīrītava vai remontdarbnīca,” secina A. Nolberga. Viņasprāt, skolai primāri nav jānodarbojas ar inteliģences attīstību. Skolas mērķis galvenokārt esot izveidot dažādās jomās gudrus, spējīgus cilvēkus, kuri iekļaujas sabiedrībā, uzskata A. Nolberga.

Rīgas Lutera draudzes mācītājs Kaspars Simanovičs teic: ”Kļūt par inteliģentu cilvēku, tas ir process. Nobriedis cilvēks ir inteliģents cilvēks. Inteliģence izpaužas intelektuālajā, emocionālajā un fiziskajā briedumā. Sabiedrībai kopumā piemīt inteliģences trūkums, jo tā nav nobriedusi. Domāju, tas ir skaidrojams ar ilgstošu atrašanos tādos politiskos, ekonomiskos un sociālos apstākļos, kas nav veicinājuši cilvēku emocionālo un intelektuālo briedumu.”

Topošais ārsts, LU Medicīnas fakultātes students Ilmārs Zeps uzskata, ka ”inteliģences gēns iedzimst, tomēr lielu iespaidu rada sabiedrība un vide. Intelekts ir vispusīgas un plašas zināšanas, inteliģence – attīstītas garīgās spējas, vispusīgas zināšanas un vispārīgas prāta spējas un veiklība, kas tiek izmantota, radoši, praktiski un analītiski risinot problēmas. Gan inteliģenci, gan intelektu raksturo prāts un sapratne. Intelektam un inteliģencei jābūt mijiedarbībā, vienai otru papildinot.”

Pievienot komentāru

Komentāri (2)

  1. Vismaz pēc tā, ko redz klīstam uz ielām neilgi pēc stundu beigām, var secināt, ka skolās ar krievisko apmācības valodu strādā skolotāji, kuriem laikam arī pašiem tik ļoti trūkst jebkura inetligence, ja nav runājuši ar saviem itkā audzēkņiem par uzvedību sabiedriskās vietās Eiropas pilsētās, bet pat otrādi – konsultējuši lamuvārdu folklorā.

  2. Liels paldies maniem bērnu dārza un bērnu nama skolotājiem. Viņu piemērs, interese par grāmatām bija liels stimuls lasīt. Arī sliktā Padomju laikā varēju lasīt nepārtraukti. Uzzināju par rakstniekiem,karavadoņiem, ceļotājiem, skulptoriem, māksliniekiem, komponistiem un skulptoriem. Arī klasisko mūziku daudzi nemāk klausīties. Sociālā un ekonomiskā stāvokļa dēļ ieguvu sliktu izglītību. Bet šodien retais jaunietis zina tik daudz par slavenajiem pasaules cilvēkiem un vēstures gaitu.

Draugiem Facebook Twitter Google+