Mobilā versija
Brīdinājums +0.5°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
13. maijs, 2014
Drukāt

Kas notiek mūsu muzejos

Karamuz_2_KZ

Pēdējā laikā Latvijas sparīgākie muzeji ir izdevuši savas gadagrāmatas un rakstu krājumus, demonstrējot, kas paveikts vēstures pētniecībā muzeja sienās. Gadu no gada šo tradīciju piekopj kā Latvijas Kara muzejs, tā Latvijas Nacionālais vēstures muzejs.

Latvijas Kara muzejam šī ir 14. gadagrāmata, un joprojām tas ir vienīgais tāda tipa regulārs izdevums, kas veltīts mūsu valsts militārajai vēsturei. Atšķirībā no iepriekšējiem laidieniem, kuros bija runa par dažādiem laika posmiem, ”Latvijas Kara muzeja gadagrāmata XIV” veltīta tikai vienam – Latvijas Neatkarības karam (1918 – 1920). Vēsturnieku ieskatā, tas nebūt nav kas tāds, par ko viss jau uzrak­stīts, viss izzināts. Pirmskara Latvijā neatkarības cīņas bieži aprakstīja pārāk idealizēti, subjektīvi. Autori, paši cīņu dalībnieki būdami, centās izcelt savus nopelnus, bet noklusēt kļūdas un detaļas, kas šķita neērtas vai politnekorektas. Mūsdienās tādu šķēršļu vairs nav. Īpaši tas attiecas uz ”bermontiādes” sākumu. 1919. gada oktobrī Latvijas neatkarība patiesi karājās mata galā. Par haosu un varonību, kas tajās dienās vērota Rīgas Daugavmalā, patiesi un interesanti stāsta Latvijas armijas 1. Studentu bataljona kareivja Oskara Ozola atmiņas, pierakstītas trimdā Zviedrijā 1957. gadā. Atmiņas publicēšanai 
sagatavojis un komentējis LU profesors Ēriks Jēkabsons. Ozola pieredzētais laikā no 1919. gada 9. oktobra līdz novembra sākumam atšķīrās no ulmaņlaikos ierastā oficiālā skatījuma. Kā norāda profesors Jēkabsons, Studentu bataljona nopelni minētajā valstij izšķirošajā brīdī ir nenovērtēti. Pie laikabiedra skatījumiem tāpat pieskaitāmas interesantās, ar vieglu humoru rakstītās Liepājas garnizona lazaretes ārsta kapteiņa Aleksan­dra Mežciema liecības par Liepāju 1919. – 1920. gadā. Tās publicēšanai sagatavojusi vēsturniece Inna Gīle. Daudzi vēstures interesenti zinās par Igaunijas bruņotā vilciena dalību Rīgas aizstāvēšanā 1919. gada novembrī, taču igauņu vēsturnieka Pēdu Sammalso raksts ”Kurzeme – 1919. gada janvāris. Kaujas draudzības sākums” atklāj, ka igauņu karavīri līdzdarbojušies arī Oskara Kalpaka bataljona kaujās pret lieliniekiem 1919. gada janvārī pie Skrundas. Latviešu lasītājam būs interesanti uzzināt, ka minētie igauņu karavīri nāca no kuģa ”Vāsa” komandas – kuģis 1919. gada 23. janvārī ieradās Liepājā, lai vajadzības gadījumā evakuētu Latvijas Pagaidu valdību uz Tallinu. Gadagrāmatā pavisam ir 13 raksti. Tie stāsta par Latvijas armijas intendantūras dienestu darbību neatkarības cīņās, par Lielbritānijas un Francijas karakuģu iesaistīšanos Neatkarības karā, Latvijas armijas darbību Ostrovas apriņķī 1920. gadā, armijas artilērijas vienību veidošanos un pulkveža Kalpaka bataljona cīņu vietu piemiņas saglabāšanu. Kā parasti, izdevums ir labi ilustrēts.

LNVM_2_KZLatvijas Nacionālā vēstures muzeja tradīcija ir izdot atsevišķā sējumā muzeja zinātniskajiem lasījumiem sarakstītos referātus. Parasti tas notiek ar gada nobīdi, taču ekonomiskā krīze un citas nelaimes lietas aizkavēja, tāpēc 19. rakstu krājumu sauc “Latvijas Nacionālā vēstures muzeja zinātniskie lasījumi 2007. – 2010.”. Bagātīgi ilustrētajā krājumā ir runa par visiem Latvijas vēstures posmiem, skarot arheoloģiju, etnogrāfiju, mākslas vēsturi un numismātiku. Pēdējā joma muzejā ierasti spēcīga, tāpēc jāpiemin divi numismātikas speciālistes Kristīnes Ducmanes raksti. Viens stāsta par monētu kolekciju veidošanos muzejā un Latvijā kopumā 17. – 21. gadsimtā, bet otrs par eksotiskās Jaunspānijas un Peru vicekaralistes naudas klātbūtni depozītos Latvijā. No rakstiem diemžēl arī nākas uzzināt, ka daudzas vērtīgas monētas, kas reiz glabājušās kolekcijās mūsu zemē, varu maiņu un karu laikos aizgājušas nezināmus ceļus. Tāpat gribētos izcelt muzeja fotokrājuma glabātājas Gunitas Baumanes referātus par muzeja darbības atspoguļojumu fotogrāfijās 20. – 30. gados un 19./20. gadsimtu mijas fotogrāfa Oskara Šmita iemūžinātajām pilsoniskās sadzīves ainām.

Patlaban sagatavošanā atrodas muzeja rakstu krājums par tā zinātnisko darbu 2011. –2013. gadā. Jācer, ka tā iznākšanu nekādas kataklizmas vairs neaizkavēs.

Pievienot komentāru

Jaunajā "Oņeginā" nav "fašistu" un "mūsējo". Pilnā saruna ar Rubiķi un Kalniņu (2)Diriģents Ainārs Rubiķis un režisore Rēzija Kalniņa operā "Jevgeņijs Oņegins" aicinās uz "romantikas, ilūziju un realitātes cīņu". Kā viņu redzējums atšķirsies no Andreja Žagara iestudējuma 2010. gadā?
Draugiem Facebook Twitter Google+