Mobilā versija
Brīdinājums -2.3°C
Voldemārs, Valdemārs, Valdis
Svētdiena, 11. decembris, 2016
15. februāris, 2016
Drukāt

“Kas šauj uz pagātni ar pistoli…” (32)

Projekta vizualizācijaProjekta vizualizācija

Jūrmalniece Ruta Grēviņa savas ģimenes vārdā raksta, ka  “apbēdināja 10. februāra LTV raidījumā “Tiešā runa” trīs Latvijas jaunās paaudzes arhitektu uzstāšanās pret arhitekta G. Birkerta Okupācijas muzeja paplašināšanas projektu. Viņu runās es nesadzirdēju gandrīz nevienu nopietnu, konkrētu kļūdu šajā projektā, izņemot to, ka tas kaitēs padomju laikā celtajam “arhitektūras šedevram” un vispārējas frāzes.

Mani dziļi aizvainoja šo jauno cilvēku smīkņāšana, augstprātīgā izturēšanās un profesionālā tuvredzība, apspriežot G. Birkerta projektā ielikto ģeniālo ideju “ka pēc tumšajiem okupācijas gadiem mūsu tautu gaida gaišāka atdzimšana”, kas ir tik svarīga daudziem tūkstošiem Latvijas iedzīvotāju, kuri pārdzīvoja okupāciju un represijas. Tā vien šķiet, ka šis arhitektu grupas uzdevums ir iedzīt Okupācijas muzeju pazemē (arhitekte Gaile ar savu redzējumu) vai vispār šo muzeja būvniecības ideju tikmēr kritizēt, kamēr tās realizētāji būs spiesti saprast savu bezspēcību pret reāli pastāvošām okupācijas sekām Latvijā.

Galvenais ir tas, ka pēc arhitekta G. Birkerta projekta uzceltais muzejs būtu 1) liels akcents Latvijas vēstures plašai un tālredzīgai izpratnei, kas radītu prieku sirdī Latvijas iedzīvotājiem, kā arī domājošiem tūristiem; 2) tas atgādinātu, ka tautai pēc drūmajiem okupācijas laikiem (ko simbolizē korpusa tumšā daļa) gaidāmi labāki laiki, baltākas dienas un tā cerīgi skatās nākotnē (baltā piebūve).

Gudri cilvēki ir teikuši: “Uz tiem, kas šauj uz pagātni ar pistoli, nākotne šaus ar lielgabalu.” Nebūsim mankurti, cienīsim savu vēsturi! Gribētos, lai jaunā paaudze ar cieņu izturētos pret okupācijās cietušajiem un sava labuma dēļ nebūtu ciniski! Ceru, ka veselais saprāts uzvarēs.”

Arī ikšķilietis A. Štromanis uzsver: “Mums muzejs ir ļoti nepieciešams tieši Rīgas centrā, lai parādītu citām tautām, kādus pazemojumus esam pārcietuši.” Viņš spriež, ka valdībai būtu laiks pielikt punktu bezkaunībai, ar kuru tiek bremzēta būvatļaujas izsniegšana. Jāpiebilst, ka rudenī toreizējā valdības vadītāja Laimdota Straujuma Pasaules brīvo latviešu apvienības valdes sēdē solīja, ka risinājums varētu būt grozījumi Okupācijas muzeja likumā. Taču pagaidām tam politiskās gribas pietrūcis.

“LA” lasītāju Spānijā Ainu Augstkalni-Rodrigesu-Matu satrauc tas, ka “līdz šim Latvijas valdības ir bijušas maz ieinteresētas uzlabot latviešu tautas materiālo labklājību. Liekas, tās maz interesējušas daudzbērnu ģimeņu problēmas, pensionāru dzīves līmenis un bāreņu liktenis. Mani satriec milzīgā starpība starp pensijām, kādas saņem Spānijas un Latvijas pensionāri.” Ainas kundze atgādina par pienākumu sargāt savu valodu un kultūru: “Ir mazas tautas kā igauņi, kuri lepni pastāv uz savas valodas lietošanu visās sfērās. Un tieši tautas vienotība ap savu valodu, kultūru, vēsturi un nacionālo identitāti ir tie, kas dod spēku un iespēju pastāvēt un neizirt pasaules tautu saimē.”

Pievienot komentāru

Komentāri (32)

  1. Manis dēļ, lai projektē kaut Rastrelli, bet esmu pret visādām deb. piebūvēm apbūvēm utt

  2. Lai Gaile uzprojektee ko grandiozu,kaadi darbi ir Birketam,tad lai kritizee.Jaaizbeidz muusu nemaakulu gaudas.Tauta ir par so projektu.

  3. Nudien nesaprotu, kādēļ latvju tauta sevis personificēšanai izvēlējusies tieši šo DIEVEKLI? Ja citi lepojas ar saviem sasniegumiem, mēs kā izvarota meiča izrādam saplēstās zeķbikses …

  4. TO vēl vien Rīdzinieks Atbildēt

    Jūsu izteiksmes veids un “bagātā leksika” jau vien pietiekoši uzskatāmi liecina par attieksmi pret Latvijas pagātni un vēsturi. Tās saturs jums ir nesvarīgs, kā slīcējs pie salmiņa ķeraties pie formas. Naids un lamas dveš no jūsu komentāriem un tas arī parāda jūsu patiesos mērķus – aizvākt šo muzeju no Rīgas centra! Tikai neesat ņēmuši vērā vienu lietu – ka padomju laiki arī Rīgas centrā jau sen beigušies un Okupācijas muzejs, vienalga kādā izskatā, turpinās izgaismot mūsu valsts traģisko vēsturi tieši Rīgas centrā! Lai kā jums tas kož acīs, šīs ķengas nepalīdzēs!

  5. Ko Gaile saka par vienu citu projektu, tur blakus OM celt paredzēto jauno viesnīcas dzelzsbetona kluci.

  6. vel viens Rīdzinieks Atbildēt

    Nez kāda krutka jādzer vai spaiss jāpīpē lai neglītā kluča apdarē, kas sabojātu pat noliktavas vai daudzstāvu autostāvvietas apšuvumu ieraudzītu “cerīgāku un gaišāku nākotnI”? :))) Tā vel var izskratīties gateris meža vidū vai ostas noliktava akmeņoglēm ārpus pilsētas kur to svešas acis neredz, bet ne ēka pašā pilsētas centrā. Man būtu nepatīkami, ko tādu ikdienas garām ejot redzēt un būtu kauns pilsētas viesiem stāstīt, ka ka šis kluču krāvums ir importa mudaka “mākslasdarbs” un ka Rīgā, rīgas domē arhitekti ir tik stulbi un impotenti, ka nav spējuši pasargāt Vecrīgu no pieķēzīšanas ar ko tik tizlu.

  7. nevar to .. kluci likt klāt lai b;utu vietas parazītiem

  8. Ekskomunisti un viņu idejiskie pēcnācēji nav spējīgi saprast Birkerta ideju: ka melno pagātni nomaina cerīgāka un gaišāka nākotne. Ja “Rīgas patriotam” tā traucē, lai brauc uz laukiem, tur ļoti vajag darba rokas un nevajadzēs skatīties uz to “kluci”. Bet man viņš nemaz netraucē, traucē tikai padomju laika arhitektiem, kuri paši arī piedalījās tā celšanā. Ir skaidri jāpasaka, ka te nenotiek cīņa par arhitektūru, bet
    gan par ideoloģiju, tā ir uzskatu sadursme, mēģinājums nodzīt pagātni pagrabā. Neizdosies, biedri!

  9. Paskatieties paši foto-vizualzācijā!!! Tur redzamais neglītais klucis ir vel atbaidošāks par jebkuru Maksimas pārdotuvi kas degradē pilsētvidi. Par arhitektūras klātesamību tur vispār būtu kauns runāt. Pat arhietūras 1. kursa studentam būtu aiz kauna zemē jāielien par šadu kauna traipa radīšanu. Acīmredzams ka šis bezgaumīgais klucis aizsedz brīnišķīgo skatu uz skaisto Melngalvju namu un Pēterbaznīcu kas paveras skatoties uz Vecrīgu no Daugavas puses. Lai tak lauķi no Jūrmalas un citām mazpilsētām un ārzemju latvieši paši ceļ šādus bezgaumības paraugus savu miestu galvenajos laukumos. Bet arī tas ir utopiski, jo kaut ko tik izcili tizlu un neglītu neapstiprinātu nevienas pilsētas galvenais arhitekts kam ir kaut mazākās saprāta paliekas un arī iedzīvotāji izsvilptu “kluča nolikšanu” paša pilsētas centrā. Tāpat ir noziegums aizdirst kultūrvēsturisku vietu ar šādu mazohisma slavināšanas kluci un tērēt naudu jauna muzeja būvei, ja stāv tukša Stūra māja kas ir ideāli piemērota okupācijas muzejam jo neviens nevēlēsies dzīvot vai strādāt ofisā kas atrodas vietā kur okumpanti nomocīja Latvijas pilsoņus.

    • Lauķi, Rīgā iebraukuši, neslinko, bet apskata īsto Vecrīgu un apmeklē arī Okupācijas muzeju. Neatsaucieties uz lauķiem, mēs jūs neesam deleģējuši paust mūsu viedokli. Lauķiem nav tādu pretenziju, ko kur būvēt. Mums vajag Okupācijas muzeju tur, kur tas atrodas – Daugavmalā. Un mums nu nekādi nevajag septiņstāvu viesnīcu Okupācijas muzeja vietā.
      Tie ir jūsu, dižo kungu, kašķi, naudas raušana, zaglība un nenovīdība. Tieciet galā ar sevi.
      Jau pieriebies avīzes lasīt, TV ieslēgt. Katru dienu kāds augsts kungs apzadzies, apkukuļojies, apdzēries… Ko jūs varat mums aizrādīt? Neko. Pretīgi…

  10. Kad jūs – visi – , runājot par to laukumu Daugavmalā, beigsiet lietot vārdu “Vecrīga”. Tā jau sen vairs nav nekāda Vecrīga, bet laukums Daugavmalā. Visi, kas te cepas par sacūkoto Vecrīgu, nekad nav redzējuši, kāda šī vietā izskatījās, kad tā vēl bija Vecrīga.
    Neviena celtne, kas redzama šajā laukumā neatbilst Vecrīgai.
    Un, iebraucot Rīgā, šis laukums ļoti labi skatās. Gaišā piebūve būs cerīgs akcents visā tajā pelēcībā. Vecrīga ir tur, aiz tā laukuma aiz muzeja, aiz Kamarina nama un aiz tām padomjlaika blokmājām, un to ikviens var apskatīt, pieejot tai tuvāk. Ir pat labi, ka īstā Vecrīga ir mazliet paslēpta. Kas gribēs – atradīs un apskatīs. No tilta nav jāierauga visa Vecrīga, pietiek ar baznīcu torņiem.

  11. kaste kastei mugurā Atbildēt

    Varbūt par Rīgas apbūvi “vispirmām kārtām” lai lemj paši rīdzinieki, nevis importa pravieši? Galu galā ne jau tantei no Austrālijas vai onkam no Pampāļiem še jādzīvo …

  12. “okupācijas” muzejs JĀNOJAUC !!!!!!

  13. apskatiet projektu ar sarkano sienu! Atbildēt

    Tur, kur bildē pie šī raksta ir mašīnas – tur stāvēs milzīgs sarkans monstrs; siena būs Okupācijas muzeja augstumā un apmēram 20 metru garumā. Tieši šī sarkanā siena visu “sačakarē” un projektu padara par kiču.
    Lūgums Latvijas avīzei – parādiet saviem lasītājiem pilno projektu ar sarkano sienu. Sarkanā siena simbolizēs vagonu, kādā tika deportēti cilvēki un oficiāli sauksies “Memoriāls padomju okupācijas upuriem” ( hm, kur būs memoriāls nacistu okupācijas upuriem???).
    Sarkanās sienas autors nav Birkerts!!!, bet gan Miķelsone, Ģelzis un Johansons. Un, manuprāt, tieši šīs sarkanās sienas dēļ Birkerts ir norobežojies no šī projekta kopumā un ir dusmīgs, un visdrīzāk Birkerta paraksta uz gatavā tehniskā projekta nebūs.
    Ierakstiet gūglē “okuipācijas muzejs projekts” un meklējiet attēlus. Jums izmetīs attēlu no Okupācijas muzeja mājas lapas – tur varēs redzēt šo sarkano sienu, kas Birkerta ideju pamatīgi “sacūko”. Sarkanā siena Strēlnieku laukumā neiederas (varbūt patiesībā sarkanā siena ir par godu t.s. sarkanajiem strēlniekiem, kuri vagonos brauca sargāt boļševistisko Krieviju, kura 1940.gadā un no 1945.-1991.gadam okupēja Latviju?)!

    • gribu to sarkano sienu!!!!!!!!!!!!! Atbildēt

      Tā sarkanā siena izskatīsies kā ļoti skaists, krāsains modernās mākslas telpas akcents, kas piesegs drūmi pelēko mājas fasādi Audēju ielas otrā pusē.

      • tu okupācijas gados blēji, ka skolā un darba vietā vajag sarkano stūrīti, kur brīvākos brīžos var pastudēt komūnismu un palūkoties uz ļeņina purnu. Tagad mauro par sarkano sienu. Vēlāk brēksi, ka vajag sarkanus griestus.

  14. Vecrīga tapusi gadu simteņus, bet sapostīt to var pāris gados

    • Tiesa gan! Šī,diemžēl, nav vienīgā vieta Vecrīgā,kur ir nevietā'” iedēstītas” arhitektūras ” pērles”.

    • Šajā laukumā nav nevienas ēkas, kura būtu 100 un vairāk gadus veca. Ir smieklīgi runāt par “Vecrīgas sapostīšanu”, jo šajā laukumā viss jau sen ir nopostīts. Apbūve Strēlnieku laukumā tika nojaukta pagājušā gadsimta 30-tajos gados, lai tolaik īstenotu pavisam šausmīgu projektu – pilsētas valdes namu, kurš būtu augstāks par Pēterbaznīcas torni, bet Kaļķu iela noslēgtos bie milzīgas arhas. Melngalvju nams un Rātsnams nodedzināts kara gados. Melngalvju nams ir vienīgā celtne, kas atjaunota diezgan precīzi, bet izskatās tomēr butaforiska, jo tai pietrūkst “vēstures elpas un sūbējuma”. Viss pārējais – tās ir visādu stilu jaunbūves, kuras Birkerta projekts nekādi nevar šabojāt”, bet vienīgi PAPILDINĀT. Rodas iespaids, ka daudzi komentētāji un Birkerta projekta pretinieki vispār nekad nav bijuši šajā Vecrīgas vietā, ja var muldēt par ģadu simteņos tapušo Vecrīgu”. Šajā vietā no ģadu simteņiem” jau sen nekas nav palicis.

  15. Tāmnieks/luterānis Atbildēt

    Šodienas “Delfos” (jā, “Delfos”, ne “Delfi”, kā rakstītu jaunā žurnālistu paaudze, kas pat Latvijas 100. jubileju ”godā” par “simtgadi”!) jaunieceltais valsts hokeja izlases treneris Beresņevs maigā formā izsaka sašutumu, ka latviešu U-20 izlases hokejistiem trūkst patriotisma un to jūtot arī valsts izlasē. Viņš izsaka lielu izbrīnu un neziņu kāpēc tā.
    Vai ņemšanās ap muzeju nav lieliska atbilde trenerim, cilvēkam no malas, kurš nāk no Sibīrijas un savu aktīvo sportista mūžu ir pavadījis pilnīgi krieviskajā Rīgas “Dinamo”, spēlējot Krievijas plašumos?!
    Atbalstu Birkerta ideju, bet tikai ar vienu piebildi- vai muzeja baltā daļa atrisina VISAS prasības telpu ziņā, vai tas iegūs vajadzīgās platības un ir kaut neliela rezerve vēl paplašināt ekspozīciju nākotnē? Ja uz maniem jautājumiem cienījamā Birkerta projekts atbild ar JĀ, tad jau rīt jāsāk būvdarbi, lai uz valsts SIMTO JUBILEJU muzejs varētu plaši atvērt durvis apmeklētājiem! Ja atbilde ir NĒ, ar steigu jāmeklē izeja un nevienam nevajadzētu apvainoties.

  16. Kāpēc gan lai apsūbējusi vara krāsa simbolizēto kādu ļaunumu? Un tas baltais (alumīnijs?) nākotni? Visi baznīcu jumti ir no apsūbējuša vara. Piekrītu cilvēkam.
    Un tai jaunajai mākslas telpai tur Vecrīgā galīgi nepiestāvētu tā milzīgā betona un stikla kāpņu telpa.

  17. Arī ļoti cienījamam Gunāram Birkertam, kurš ir projektējis daudzus ievērojamus objektus, tostarp Latvijas Nacionālo bibliotēku, var gadīties neveiksmīgi projekti. Arī Latvijas Nacionālās bibliotēkas sākotnējais projekts, diemžēl, atkal dēļ politiskām peripetijām un kašķiem, netika pilnībā realizēts, jo, kamēr politiķi “diskutēja”, laiks gāja un projekta izmaksas strauji pieauga.

    Tas, ka Okupācijas muzeja piebūves projekts ir sanācis neveiksmīgs un neiekļaujas pilsētvidē, nav nekas šausmīgs un traģisks, jo, piemēram, arī ne katrs mākslinieks lietpratējs, kurš ir guvis pasaules slavu, spēj uzgleznot vienādi labas visas gleznas. Arī arhitekts ir mākslinieks, kurš vienīgi nerada gleznas vai kādus citus mākslas darbus, bet gan rada ēkas.

    Ēkas, kas nereti, skatot tās atsevišķi no pārējās apbūves un izvietojuma vidē, varbūt pat ir neslikts projekts, kuram ir sava doma un jēga. Taču nav jābūt super zinošam arhitektūras niansēs, lai saprastu, ka ar Okupācijas muzeja projektu Birkerts ir “nošāvis greizi”. Tas ir jāatzīst un jārespektē, nevis jāietiepjas un jāveido politisks kapitāls, spekulējot ar šo tēmu.

    Jo šāds veidojums, kas, gribot negribot, tiek iekļauts Rīgas arhitektūras vidē, ir neveiksmīgs risinājums, kas disonē ar pārējo Vecrīgas apbūvi. Tas ir fakts un nav jēgas gari spriedelēt par pretējo. Tomēr žēlabas nebeidz rimties, lai gan pēc būtības nav svarīgi, lai Okupācijas muzejs izplestos milzu apmēros, bet gan tas, lai tas veiktu savu misiju un izglītotu cilvēkus par tiem laikiem, kad Latvijas bija okupēta.

    Padomju laikus pamatīgi atgādina pseido inteliģences atklātā vēstule, kas, atvainojiet, bet smako pēc naftalīna un atgādina padomju laiku “darbaļaužu” atklātās vēstules, kuras, kā zināms, tapa ne jau darbaļaužu kolektīvos, bet ar pavēli no augšas. Arī šeit, domāju, nav izticis bez politiskā rīkojuma. Turklāt histērija ir tik pamatīga, ka nav saprotams, kāpēc diletanti, kas nav arhitekti uzskata, ka “Okupācijas” vārdā var sabojāt Rīgas vecpilsētas arhitektūru?!

    Vēl mazāk pieņemams ir tas, ka medijos un interneta komentāros tiek gānīta arhitekte Zaiga Gaile, kas, būdama augstas raudzes profesionāla savā specialitātē, kritizē Gunāra Birkerta, šoreiz, diemžēl, neizdevušos projektu, kurš acīmredzami ir pārāk apjomīgs un arī vizuāli nepievilcīgs. Šķiet, tādas kā “Raganu medības” ir sākušās? Tāpat nav neviena argumenta, lai nevarētu Okupācijas muzeju paplašināt, radot papildus telpas pazemē.

    • Attēlā redzamais projekts gan neizskatās kā “neveiksmīgs projekts”. Manuprāt – pat ļoti veiksmīgs. Man nepatīk šīs ēkas un Strēlnieku laukuma pašreizējais izskats. Tāpēc uzskatu, ka jāpārtrauc šī politiskā kampaņa un jāīsteno dzīvē Birkerta projekts.

    • “Tāpat nav neviena argumenta, lai nevarētu Okupācijas muzeju paplašināt, radot papildus telpas pazemē.”
      Gunārs Birkerts pirms šī projekta piedāvājuma nopietni apsvēra muzeja paplašināšanu pazemē, bet tehnisku grūtību, lietošanas neērtību un dārdzības dēļ no tās atteicās. Godājamā Gailes kundze bez aizķeršanās var runāt par pazemes izmantošanu, jo viņa neparko nav atbildīga — ne par projektēšanu, ne finansēšanu. Jo īpaši par pēdējo.

    • Kopskats attēlā ir drausmīgs! Pilnīgi piekrītu cilvēkam444 -tās ir arī manas,vecas rīdzinieces ,domas! Vecrīgai būtu jābūt Vecrīgai,nevis neizskatīgu megakluču pieblīvējumam, kas degradē kopskatu.To jau pietiekoši veic esošais melnais klucis.

      • Tu laikam nelasīji LA publicēto Franka Gordona viedokli, kuram var vienīgi piekrist:
        Okupācijas muzeja turpinājuma – Nākotnes nama – pretinieki iespītējušies, ierosinot muzeju pārnest uz Stūra namu. Šī ēka, pat tikai daži tās stāvi, ir vajadzīga, pat vēlama Okupācijas muzeja filiāle, taču nams atrodas pie trokšņaina ielu krustojuma, tā ir ne visai ērti pieejama un piebraucama vieta. Tos, kas nevēlas redzēt Okupācijas muzeju Daugav­malā, mudina ne jau bažas par vēsturisko Vecrīgas siluetu, bet vienīgi protests pret šo “acīs krītošo” un nemitīgo atgādinājumu, ka sveša vara vesela pusgadsimta laikā izrāva Latviju no neatkarīgo, Eiropas civilizācijai piederošo valstu saimes. (..)
        Atjaunotais Rātsnams, Rolanda statuja un Melngalvju nams ir visumā veiksmīgi īstenotas pēcpadomju gadu ieceres, kaut gan pēdējam piemīt zināma butaforijas nokrāsa. Ko vēl vajag, lai Vecrīgai paliek gadsimtu aura? Te vēl un vēlreiz jāuzsver: tur jābūt Okupācijas muzejam ar Nākotnes namu. Un lai šis piebūves baltais segums ir no šāda vai citāda materiāla – Birkerta iecere jāīsteno.

Juris Ulmanis: Zaļais pūķis krievholisms (60)Parasti zaļo pūķi asociē ar alkoholismu. Situācija ar pāriešanu uz krievu valodu man atgādina klasisku atkarības modeli, kurā alkohola vietā lietojam krievu valodu. Tātad esam līdzatkarīgie. 
Lasītāju aptauja
Izlasot interviju ar vēsturnieci, jutu aizvainojumu senču vietā... (13)“Latvijas Avīze” novembrī publicēja sarunu ar vēsturnieci Inetu Lipšu “Latvieši nezināja, nevis negribēja”. Tā izraisījis rezonansi. Savas pārdomas ir atrakstījusi Brigita Blite.
Kā vērtējat izglītības kvalitāti Latvijā?
Draugiem Facebook Twitter Google+