Mobilā versija
+2.2°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
12. augusts, 2013
Drukāt

Kasācijas un blakus sūdzības – kādos gadījumos iesniegt? (1)

Foto - Valdis SemjonovsFoto - Valdis Semjonovs

Daudzi, kam gadījies tiesāties gan prasītāja, gan atbildētāja lomā, it bieži nav mierā ar spriedumu. Ja tam ir pamatots iemesls, vērts iet uz tiesu vēlreiz un spriedumu pārsūdzēt. Šoreiz, atbildot uz abiem lasītāju jautājumiem, plašāk par divām iespējām – kasācijas un blakus sūdzībām.

 

Kasācijas sūdzība

Iesniedzu apelācijas sūdzību par pirmās instances tiesas spriedumu. Otrās instances tiesā mani notiesāja pēc Krimināllikuma 177. panta trešās daļas (par krāpšanu) un 275. panta otrās daļas (par dokumentu viltošanu). Apsūdzību un tiesas spriedumu balstīja tikai uz pretrunīgām cietušā un citu liecinieku liecībām. Es vairākkārt lūdzu tiesu izsaukt lieciniekus no manas puses, taču to neizdarīja. Iesniedzu arī dokumentus, kas apliecina manu nevainīgumu, taču tiesa nez kāpēc tos nepieņēma. Tagad man ieteica rakstīt kasācijas sūdzību. Kas tur jāraksta? Ko ņems un ko neņems vērā? Kam šāda sūdzība jāiesniedz?

Andris Liepājā

Kasācijas sūdzību varat iesniegt, ja, jūsuprāt, tiesa būtiski pārkāpusi procesuālo tiesību normas un nepareizi piemērojusi materiālo tiesību normas, kas noveda pie lietas nepareizas izspriešanas. Jāatceras, ka kasācijas instances tiesa neveic pierādījumu pārbaudi.

Kā pamatot?

Šajā gadījumā kasācijas sūdzību varat motivēt ar to, ka tiesa būtiski pārkāpusi Krimināllikuma 1. panta pirmo daļu, kas nosaka: pie kriminālatbildības saucama un sodāma tikai tāda persona, kura ir vainīga noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, tas ir, kura ar nodomu (tīši) vai aiz neuzmanības izdarījusi šajā likumā paredzētu nodarījumu, kam ir visas noziedzīga nodarījuma sastāva pazīmes.

Ja uzskatāt, ka pirmstiesas un tiesas lietas izkatīšanas procesā jūsu vaina ar nodomu (tīši) vai aiz neuzmanības izdarītā noziedzīgā nodarījumā nav pierādīta, jo apsūdzību un tiesas spriedumu balstīja tikai uz pretrunīgām cietušā un citu liecinieku liecībām, tiešām ir vērts padomāt par kasācijas sūdzību. Jo tādējādi tiesa būtiski pārkāpusi arī Krimināllikuma 6. pantu, kas paredz, ka par noziedzīgu nodarījumu atzīstams ar nodomu (tīši) vai aiz neuzmanības izdarīts kaitīgs nodarījums (darbība vai bezdarbība), kurš paredzēts Krimināllikumā un par kura izdarīšanu draud kriminālsods.

Tiesa neievēroja arī jūsu tiesības, kas paredzētas Kriminālprocesa likuma 71. un 72. pantā – proti, ja vairākkārt lūdzāt izsaukt uz tiesas sēdi lieciniekus, kā arī pievienot lietas materiāliem dokumentus, kas pilnībā izslēdz jūsu vainu inkriminētajos noziedzīgajos nodarījumos, bet tas netika izdarīts.

Tas nozīmē, ka jums liedza tiesības, kas paredzētas arī “Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas” 6. panta pirmajā daļā, kur teikts, ka ikvienam ir tiesības, nosakot civilo tiesību un pienākumu vai viņam izvirzītās apsūdzības krimināllietā pamatotību, uz taisnīgu un atklātu lietas savlaicīgu izskatīšanu neatkarīgā un objektīvā ar likumu noteiktā tiesā.

Turklāt “Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas” 6. panta otrā daļā paredz, ka ikvienu, kas apsūdzēts noziegumā, uzskata par nevainīgu, kamēr viņa vaina nav pierādīta saskaņā ar likumu. Tātad varat norādīt, ka tiesa būtiski pārkāpa konvencijas 6. panta otrās daļas d. punktu, kas nosaka jūsu tiesības uz aizstāvības liecinieku klātbūtnes pieprasīšanu un nopratināšanu tajos pašos apstākļos kā apsūdzības lieciniekus.

Šādi būtiski materiālo un procesuālo normu pārkāpumi var novest pie nepamatota un nelikumīga sprieduma sagatavošanas. Lūdziet tiesu pieņemt kasācijas sūdzību izskatīšanai, atcelt otrās instances tiesas spriedumu pilnībā un izbeigt kriminālprocesu. Varat arī lūgt šo lietu izskatīt mutvārdu procesā, proti, ar jūsu piedalīšanos.

 

Rīcība

Kasācijas sūdzību iesniedz tiesai, kura pieņēmusi nolēmumu, tātad tiesā, kas izskatīja jūsu apelācijas sūdzību. Kasācijas sūdzību iesniedz ne vēlāk kā 10 dienu laikā vai, ja tiesa pagarinājusi pārsūdzības termiņu, ne vēlāk kā 20 dienu laikā pēc dienas, kad kļuvis pieejams pilns tiesas nolēmums. Kasācijas sūdzības vai protesta iesniegšana aptur nolēmuma stāšanos spēkā attiecībā uz visiem šajā lietā apsūdzētajiem.

Tāpat varat iesniegt arī papildinājumus un grozījumus kasācijas sūdzībā. Papildinājumi un grozījumi jāiesniedz ne vēlāk kā 10 dienu laikā pēc pārsūdzības termiņa beigām.

Kasācijas sūdzībā jāiekļauj tajā izteikto prasību pamatojums ar norādi uz Krimināllikuma vai Kriminālprocesa likuma normu pārkāpumu, kā arī motivēts lūgums par lietas skatīšanu mutvārdu procesā tiesas sēdē.

Jāņem vērā, ka par Krimināllikuma pārkāpumu uzskata:

• Krimināllikuma Vispārīgās daļas pantu nepareizu piemērošanu ( tie nosaka vispārējos noteikumus, piemēram, kas ir noziedzīgs nodarījums, sods, tā veidi, piemērošana utt.);

• Krimināllikuma panta, tā daļas vai punkta nepareizu piemērošanu, kvalificējot noziedzīgu nodarījumu (piemēram, ja cilvēks izdara zādzību, bet to kvalificē kā laupīšanu);

• tāda soda veida vai mēra noteikšanu apsūdzētajam, kāds nav paredzēts attiecīgajā Krimināllikuma panta, tā daļas vai punkta sankcijā (piemēram, cilvēkam piespriež naudas sodu, bet attiecīgā panta sankcijā tas nav paredzēts).

 

Būtiski pārkāpumi

Kriminālprocesa likuma būtiski pārkāpumi, kas katrā ziņā izraisa tiesas nolēmuma atcelšanu, ir šādi:

1) tiesa lietu izskatījusi nelikumīgā sastāvā;

2) nav ievēroti apstākļi, kas izslēdz tiesneša piedalīšanos krimināllietas izskatīšanā;

3) lieta izskatīta apsūdzētā vai procesā iesaistīto personu prombūtnē, ja apsūdzētā un šo personu piedalīšanās saskaņā ar šo likumu ir obligāta;

4) pārkāptas apsūdzētā tiesības lietot valodu, kuru viņš prot, un izmantot tulka palīdzību;

5) apsūdzētajam nav dots vārds aizstāvības runai vai nav dota iespēja teikt pēdējo vārdu;

6) lietā nav tiesas sēdes protokola, ja tas ir obligāts;

7) sagatavojot spriedumu, pārkāpts tiesas apspriedes noslēpums;

8) lieta izskatīta bez pierādījumu pārbaudes, neievērojot šā likuma 499. panta nosacījumus, kur minēts, kādos gadījumos pierādījumu pārbaudes neizdara (tiesa var pieņemt šādu lēmumu, ja apsūdzētais atzīst savu vainu, ja pēc lietas materiālu pārbaudes nav šaubu par apsūdzētā vainu, ja apsūdzētais piekrīt pārbaudes neizdarīšanai). Pirms tam gan tiesa noskaidro prokurora, personas, kas īsteno aizstāvību, cietušā un viņa pārstāvja viedokli.

Par Kriminālprocesa likuma būtisku pārkāpumu var atzīt arī apsūdzētā vai cietušā izraidīšanu no tiesas zāles, ja tāda rīcība bijusi nepamatota un tas ir būtiski ierobežojis šo personu procesuālās tiesības un līdz ar to novedis pie nelikumīga nolēmuma. Tāpat par Kriminālprocesa likuma būtisku pārkāpumu var atzīt vēl citus šā likuma pārkāpumus, kas veicinājuši nelikumīgā nolēmuma pieņemšanu.

 

Blakus sūdzība

Rīgas apgabaltiesa izskatīja zvērinātas tiesu izpildītājas pieteikumu par man piederoša nekustamā īpašuma izsoles akta apstiprināšanu. Tiesa nolēma apstiprināt izsoles aktu. Tāpat tiesa nolēma man piederošo nekustamo īpašumu nostiprināt uz kādas SIA vārda, dzēst visas zemesgrāmatā ierakstītās parādu saistības, aizlieguma atzīmes un ieskaitīt SIA mana nekustamā īpašuma valdījumā. Es diemžēl uz tiesu nevarēju ierasties, jo saslimu, un par to paziņoju tiesai. Vai es varu šo lēmumu kaut kā apstrīdēt? Kā to pareizi izdarīt?

Igors Rīgā

 

Par šādu tiesas lēmumu 10 dienu laikā varat iesniegt blakus sūdzību. Tajā norādiet, kā to pārsūdzat (pilnībā vai tikai daļēji) un kā izpaudās tiesas lēmuma nepareizība. Šajā gadījumā varat minēt, ka tiesa nepamatoti izskatīja lietu bez jūsu klātbūtnes, jo uz tiesas sēdi nevarējāt ierasties attaisnojošu iemeslu dēļ – bijāt saslimis, turklāt atbilstoši Civilprocesa likuma 74. panta 7. daļas 2. punkta nosacījumiem savlaicīgi par to paziņojāt tiesai.

Tādējādi jums bija liegta iespēja realizēt savas Civilprocesa likuma 1. panta 1. daļā noteiktās tiesības, proti, tiesības uz savu aizskarto civilo tiesību un likumisko interešu aizsardzību tiesā.

Nevarējāt realizēt arī 74. panta 2. daļā noteiktās tiesības, kur teikts, ka pusēm ir šādas civilprocesuālās tiesības:

1) iepazīties ar lietas materiāliem, izdarīt no tiem izrakstus un izgatavot kopijas;

2) piedalīties tiesas sēdē;

3) pieteikt noraidījumus;

4) iesniegt pierādījumus;

5) piedalīties pierādījumu pārbaudīšanā;

6) pieteikt lūgumus;

7) dot tiesai mutvārdu un rakstveida paskaidrojumus;

8) izteikt savus argumentus un apsvērumus;

9) celt iebildumus pret citu lietas dalībnieku lūgumiem, argumentiem un apsvērumiem;

10) pārsūdzēt tiesas spriedumus un lēmumus;

11) saņemt spriedumu, lēmumu un citu lietā esošo dokumentu norakstus, kā arī izmantot citas procesuālās tiesības, kuras piešķirtas ar šo likumu.

Jāatceras, ka blakus sūdzība jāiesniedz tiesai, kas šo lēmumu pieņēmusi. Tātad sūdzība jā­adresē:

• par pirmās instances tiesas lēmumu – attiecīgajai apelācijas instances tiesai;

• par apgabaltiesas kā apelācijas instances lēmumu – Augstākās tiesas Civillietu tiesu palātai;

• par Tiesu palātas lēmumu – Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamentam.

Blakus sūdzībai jāpievieno tās noraksti un pievienoto dokumentu noraksti, kuru skaits atbilst lietas dalībnieku skaitam. Apgabaltiesai, Tiesu palātai un Senātam, izskatot blakus sūdzību, ir tiesības:

• atstāt lēmumu negrozītu, bet sūdzību noraidīt;

• atcelt lēmumu pilnīgi vai kādā tā daļā un nodot jautājumu jaunai izskatīšanai tiesai, kura lēmumu pieņēmusi;

• atcelt lēmumu pilnīgi vai kādā tā daļā un ar savu lēmumu izlemt jautājumu pēc būtības;

• grozīt lēmumu.

Viens no šiem lūgumiem ir jāieraksta blakus sūdzībā.

 

Konsultēja juriste Kristīne Krēsliņa.

 

Pievienot komentāru

Komentāri (1)

  1. 1.Vai šajā valstī ir iespējams panākt, lai ziemeļu koeficents tiktu ieskaitīts apdrošināšanas stāžā, kurš tika uzkrāts līdz 1990 gada 31 decembrim.
    2.līdz administratīvās tiesas sprieduma parsūdzēšanai laiks vēl ir.
    3.Kam jāadresē apelācijas sūdzība par administratīvās apgabala tiesas lēmumu.
    -Senātam vai arī pietiks ar pārsūdzēšanu augstākajā tiesā?
    Juris

Draugiem Facebook Twitter Google+