Mobilā versija
+5.0°C
Sabīne, Sarma, Klaudijs
Pirmdiena, 5. decembris, 2016
5. maijs, 2015
Drukāt

Kā ieslodzījumu vietās sokas ar kārtības nodrošināšanu? (1)

Foto - LETAFoto - LETA

Daugavpils cietuma ēka.

Pirms svētkiem Daugavgrīvas cietumā Daugavpilī izcēlās nemieri, kuros bija iesaistīti vairāki desmiti ieslodzīto, kas protestēja pret jaunajiem – neatveramajiem – logiem. Tas bijis pēdējo gadu lielākais dumpis Latvijas cietumos. Aptaujā skaidroju situāciju citās ieslodzījuma vietās.

 

Pulkvedis Andris Bašķis, Valmieras cietuma priekšnieks: “Šobrīd nekādu problēmu ar ieslodzīto disciplīnu nav. Bet, ja nepieciešamība rodas, mums ir situācijai atbilstošs rīcības modelis. Valmieras cietums ir ļoti vecs, un ir daļa ieslodzīto, kuri vēršas ar sūdzībām vairākās tiesībsargājošās iestādēs, bet es teiktu, ka sadzīves apstākļi ir pietiekami labi. Notiesātie dzīvo lielās telpās, vairāki kopā, un līdz ar to dažreiz ir kaut kādas sūdzības. Problēmas risinām uz vietas vai vēršamies Ieslodzījumu vietu pārvaldē ar priekšlikumiem un risinājumiem.”

 

Pulkvedis Andris Pāže, Cēsu audzināšanas iestādes nepilngadīgajiem priekšnieks: “Mums ar disciplīnu viss ir kārtībā. Mēs arī nevaram sevi salīdzināt ar lielajiem cietumiem, kur ir pieaugušie. Te viss ir gandrīz tāpat kā parastā skolā, tikai pastāv noteikts režīms. Mēs neesam slēgtā tipa cietums, mums nav kameru režīma. Ieslodzītie iet gan uz skolu, gan pasākumiem, dzīvo kopā, var aprunāties un staigāt apkārt. Daugavgrīvas cietumā nekārtības sākās, tāpēc, ka ieslodzītajiem pēkšņi tika liegts kontaktēties caur logiem. Manis vadītajā iestādē šādas problēmas nepastāv, jo mums kamerās jau ir neveramie logi. Tāpat mums ir divvietīgās kameras, pāraudzināmie nedzīvo pa vairākiem cilvēkiem kopā, kas varētu radīt problēmas.”

 

Pulkvedis Ojārs Kārkliņš, Jelgavas cietuma priekšnieks: “Ir ieslodzīto kategorija, kas pārkāpj noteikumus sistemātiski, un ir kategorija, kas zina, ka viņi var tikt atbrīvoti, un tāpēc neko tādu neatļaujas. Mūsu darbinieki ir apmācīti dažādām situācijām, un apmācības par dažādām tēmām notiek reizi mēnesī. Lieli dumpji pēdējos gados nav notikuši. Mēģinām veikt visādus preventīvos pasākumus, lai līdz tam nenonāktu. Runājam ar cilvēkiem, skaidrojam pieņemtos lēmumus. Ir ieslodzīto kategorija, kas ne ar ko nav apmierināta, taču mēdz būt arī pamatotas sūdzības, kuras analizējam un risinām. Esam daudz ko darījuši un veikuši – gan kameras remontējuši, gan papildu dušas ierīkojuši. Personāls vienmēr ir mainīgs. Ir cilvēki, kas te mūžu nostrādājuši un dodas pensijā. Viņu vietā nāk jaunie; ja tiem kaut kas nepatīk, jau pēc mēneša vai diviem viņi ir prom. Atalgojumam ir ļoti liela nozīme, bet es neteiktu, ka mums tas būtu tik ļoti zems.”

 

Pulkvedis Raitis Žvagiņš, Liepājas cietuma priekšnieks: “Pēdējais nopietnais incidents mums bija 1997. gadā, kad tika izdemolētas vairākas kameras. Šos procesus iepriekš ne vienmēr var paredzēt. Daugavgrīvas cietuma agresijas iemesls – vēlme kontaktēties caur logiem – nav pieļaujams, bet gadu desmitiem tā ir bijis un uzreiz šo sistēmu mainīt neizdevās. Mēs uz to ejam, visa sistēma mainās, tostarp uzraudzība un turēšanas apstākļi, taču ne vienmēr tās labās lietas ieslodzītie novērtē. Darbinieki mācībās tiek mācīti arī krīzes situācijām, bet visiem scenārijiem instrukciju iepriekš nevar uzrakstīt. Mēs zinām tos savus darbiniekus, kuri ir gadu gaitā iemantojuši zināmu cieņu ieslodzīto vidū, un tie ir pamata pārrunu veicēji. Ja mēs zinām, ka būs kaut kādas izmaiņas, laikus cenšamies veikt preventīvos pasākumus, lai skaidrotu, kāds būs noskaņojums. Sūdzības ir, bet tas ir loģiski. Pat ja būs zelta būris, tas jebkurā gadījumā būs būris un neapmierinātība ar atrašanos nebrīvē paliks. Pēdējā laikā cietuma personāls mainās mazāk – tagad mums ir pilns komplekts un stāv pat rinda.”

20150505201548_3534

Pievienot komentāru

Komentāri (1)

  1. Nav par ko vairs rakstīt un, ja raksta, tad tizli!

Draugiem Facebook Twitter Google+