Keisija Afleka “Zelta globuss” – filma “Mančestra pie jūras” 0
No piecām nominācijām “Zelta globusam” skaudrā drāma “Mančestra pie jūras” saņēma vienu – par Keisija Alfeka sniegumu. Viņa varonis ir mugurkauls stāstam, kas izspēlēts Masačūsetsas mazpilsētā, pār kuru kā melna ēna stiepjas vienas ģimenes traģēdija.
Nupat notikušajā “Zelta globusu” pasniegšanas ceremonijā triumfēja lieliskais mūzikls “La La Land: Kalifornijas sapņi”, ar septiņām saņemtām balvām kļūstot par šī pasākuma rekordisti. Krietni pieticīgāki panākumi – “Zelta globuss” kategorijā “Labākais aktieris drāmā”, ko saņēma Keisijs Afleks, – ir filmai “Mančestra pie jūras”, kas bija nominēta vēl četrās kategorijās, taču bija spiesta piekāpties Demjana Šazelles cieņpilnajai Amerikas mūziklu godināšanai. Bet nekas vēl nav zaudēts uz visiem laikiem – vēl gaidāmi “Oskari”, un maz ticams, ka scenārista un režisora Keneta Lonergana filma izspruks no nominantu listes, jo tajā ir viss, lai iegūtu Amerikas Kinoakadēmijas biedru pozitīvu balsojumu. Šobrīd “Mančestra pie jūras” dažādās prognozēs ir īpaši spēcīga piecās kategorijās: labākā filma, režisors, kā arī aktieru Keisija Afleka, Mišelas Viljamsas un Lūkas Hedža darbs.
Pēc tam kad no neārstējamas vainas pašā spēku pilnbriedā mirst Džo, viņa dēls Patriks paliek viens pats un par viņu gādību uzņemas Džo brālis, kurš pirms gadiem pameta dzimto ciematu, jo nespēja sadzīvot ar traģēdiju, kas nemitīgi iznira viņa acu priekšā. Tā vietā viņš izvēlējies gaužām vienkāršu eksistenci Bostonas piepilsētā, strādājot sociālajās mājās un par regulārajiem darbiņiem saņemot grašus, kā arī kolorīto iemītnieku emociju izvirdumus, un tie ir visdažādākie – no nolieguma un lamuvārdiem līdz mēģinājumam pievilcīgo klusētāju pavest. Taču viņš neļaujas nekādām provokācijām, apātiski pavadīdams kārtējo dienu, pagurumā un alus skurbumā nokrizdams telpā, kas pat nav gana laba, lai tiktu izīrēta, un palaikam grimdams pagātnē, kas ir daudz priecīgāka. Taču arī tur netrūkst konfliktu un kaislību, kas, vēl nepalikti zem sāpju un ievainotības vairoga, Lī reiz ļāva baudīt dzīvi ar smiekliem un ģimenes lokā. Nu viņa ģimene ir stūrainais pusaudzis Patriks, kurš tēva zaudējumu cenšas aizstāt dažādos veidos un kura māte jau gadiem dzīvo citā štatā.
Filmas “Mančestra pie jūras” pirmizrāde notika pagājušā gada sākumā Sandensas kinofestivālā, un kinokritiķu aplausi to pavada jau kopš pirmās dienas. Amerikas Filmu institūts Keneta Lonergana filmu nodēvējis par vienu no desmit izcilākajiem 2016. gada kino sniegumiem, tā tika demonstrēta Toronto, Ņujorkas kinofestivālos, kā arī iekļauta daudzu kinokritiķu topos kā viena no pagājušā gada labākajām lentēm. Iemeslu tam ir daudz, viens no būtiskākajiem – melodrāma klasiski nav vīriešu žanrs, taču Lonerganam un Aflekam, spītējot stereotipiem, izdevies paveikt teju neiespējamo un atklāt vidusšķiras vīrieša (atsauce uz 60. gadu britu jauno un dusmīgo kino) pārdzīvojumus, tos nepārvēršot par popkorna lētumu vai uzspēlētu teātri.
“Mančestra pie jūras”/”Manchester by the Sea”
Režisors: Kenets Lonergans
Lomās: Keisijs Afleks, Mišela Vijamsa, Kails Čendlers, Lūkass Hedžs, Grečena Mola, Metjū Broderiks
No 13. janvāra “Kino Citadele”, “Cinamon”, “K Suns”, “Splendid Palace”
