Mobilā versija
+5.2°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
12. decembris, 2012
Drukāt

Ķīlis: pārmaiņas augstākajā izglītībā tiek atbalstītas tikai vārdos

Foto - LETAFoto - LETA

Izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis pauž nožēlu par Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas balsojumu par Augstākās izglītības padomes locekļu kandidatūrām un uzskata, ka tas apliecinot, ka komisija pārmaiņas augstākajā izglītībā atbalsta tikai vārdos, nevis rīcībā, aģentūru LETA informēja ministra padomnieks Reinis Tukišs.

“Balsojums apliecina, ka komisija pārmaiņas augstākajā izglītībā atbalsta tikai vārdos, nevis rīcībā, kā arī sistēmas nevēlēšanos neko darīt un pretošanos iesāktajām reformām. Reformas nav iespējamas, ja Augstākās izglītības padomē ir tie paši cilvēki, kas tajā bijuši jau kopš 2008.gada. Šajā laikā padome nav darījusi neko, lai celtu augstākās izglītības kvalitāti, konkurētspēju un pieejamību. Ir pamats uzskatīt, ka, ja šis sastāvs tiks apstiprināts, līdzīgā garā tiks turpināts,” uzsver Ķīlis.

Viņš norādīja, ka ministrija argumentētā vēstulē Saeimas deputātiem un komisijai jau pauda savas iebildes pret līdzšinējās padomes darbu. “Vislielākie iebildumi ministrijai ir pret līdzšinējo AIP vadītāju Jāni Vētru, kuram personiski būtu jāuzņemas atbildība par apšaubītā Studiju programmu izvērtējumam projekta vadību, kā arī padomes sliktu vadību. Vienlaikus uzskatu, ka, lai izbeigtu principu, ka savējiem lemj par savējiem, padomē jāstiprina Latvijas Darba devēju konfederācijas un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras pozīcijas, jo līdz šim ministrija saņēmusi pamatotas sūdzības, ka darba devēju un uzņēmēju skatījums padomes darbā nav pienācīgi ņemts vērā,” sacīja ministrs.

Jau vēstīts, ka Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija šodien apstiprināšanai uz Saeimas 20.decembra sēdi virza visus Augstākās izglītības padomes (AIP) kandidātus. Uz komisijas sēdi bija ieradušies visi izvirzītie kandidāti. Viņi īsumā iepazīstināja ar sevi un centās apliecināt savu profesionalitāti un pieredzi, lai varētu strādāt AIP.

Aģentūra LETA novēroja, ka kandidāti, kuri tiek deleģēti pirmo reizi darbam AIP, tika atbalstīti vienbalsīgi. Vislielākie iebildumi komisijā bija pret Latvijas Studentu apvienības izvirzīto kandidātu – tās prezidentu Edvardu Ratnieku.

Par viņu nobalsoja seši deputāti, taču pieci balsoja pret. Pret balsoja Reformu partijas deputāti Inga Vanaga un Guntars Bilsēns, kā arī trīs “Saskaņas centra” (SC) deputāti – Ņikita Ņikiforovs, Aleksandrs Jakimovs un Vladimirs Reskājs. SC frakcija esot pieņēmusi lēmumu Ratnieka kandidatūru neatbalstīt, jo uzskata, ka viņš ir politizēts.

Par pašreizējo AIP vadītāju Jāni Vētru nobalsoja astoņi deputāti, bet pret divi Reformu partijas pārstāvji, savukārt Jakimovs balsojumā atturējās. Arī pārējie otrreiz izvirzītie kandidāti netika atbalstīti vienprātīgi.

Iepriekš aģentūrai LETA komisijas vadītāja Ina Druviete (V) stāstīja, ka no Saeimas tribīnes ziņošot par to, kāds ir bijis balsojums un diskusijas komisijā, savukārt pēc tam parlaments atsevišķi balsos par katru kandidātu. Saeima par kandidātiem lems 20.decembrī. Druviete akcentēja, ka šis būs pirmais gads, kad balsojums notiks atklāti. Viņasprāt, starp komisijas sēdi un Saeimas sēdi būs pietiekams laiks, un visiem deputātiem būs nepieciešamā informācija, lai varētu pieņemt pārdomātu lēmumu.

Kā ziņots, IZM vēstulē Saeimai, kurā tā iebilst pret atkārtoti virzīto AIP locekļu kandidatūrām, norāda, ka padome ir tikai daļēji pildījusi Augstskolu likumā noteiktos uzdevumus un funkcijas. Ministrija uzskata, ka vēstulē minētie argumenti uzskatāmi par būtisku šķērsli atkārtoti izvirzīto kandidātu apstiprināšanai.

Ministrija lūdz deputātus izvērtēt nepieciešamību noraidīt to institūciju nominētos padomes locekļu kandidātus, kuru izvirzītie pārstāvji pašlaik darbojas padomes sastāvā. No Latvijas Zinātņu akadēmijas darbam AIP atkārtoti ir izvirzīts bijušais akadēmijas prezidents Juris Ekmanis, no Latvijas Rektoru padomes – pašreizējais AIP vadītājs Jānis Vētra, no Latvijas Studentu apvienības – tās prezidents Edvards Ratnieks, no Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras – tās viceprezidents Aigars Rostovskis, bet no Latvijas Koledžu asociācijas atkārtoti deleģēts Rīgas Tehniskās koledžas direktors Jānis Rozenblats.

Kā galvenie argumenti minēts tas, ka nav izstrādāta augstākās izglītības un augstskolu attīstības koncepcija, nav izstrādāti priekšlikumi par augstskolu struktūras maiņu valstī. Tāpat AIP tikai daļēji pilda Augstskolu likumā noteikto pienākumu, kas paredz, ka visi padomes pieņemtie lēmumi ir pieejami jebkurai ieinteresētajai personai. Mājaslapā nav atrodams neviens padomes sēdes protokols. Vēl viens no iemesliem ir aizdomas par iespējamu datu viltošanu un/vai manipulāciju ar datiem AIP īstenotajā Eiropas Sociālā fonda projektā “Augstākās izglītības studiju programmu izvērtēšana un priekšlikumi kvalitātes paaugstināšanai”.

Vairāki organizāciju deleģētie pārstāvji nav pašreizējā AIP sastāvā. Latvijas Mākslas augstskolu asociācijas deleģētais pārstāvis ir Latvijas Mākslas akadēmijas Senāta priekšsēdētājs un asociētais profesors Andris Teikmanis, Latvijas Izglītības vadītāju asociācijas – tās prezidente un Ogres 1.vidusskolas direktore Ineta Tamane, Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) – speciāliste augstākās izglītības un zinātnes jautājumos Ilze Trapenciere, Latvijas Augstskolu profesoru asociācijas – Banku augstskolas profesore Tatjana Volkova, Latvijas Darba devēju konfederācijas – Latvijas Mašīnbūves un metālapstrādes rūpniecības asociācijas (MASOC) valdes priekšsēdētājs Vilnis Rantiņš, bet no Privāto augstskolu asociācijas – Privāto augstskolu asociācijas valdes priekšsēdētājs, SIA “Sociālo tehnoloģiju augstskola” rektors profesors Juris Zaķis.

AIP locekļu pilnvaru laiks ir četri gadi, un pašreizējā padomes sastāva pilnvaru laiks beidzas jau 22.decembrī.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+