Mobilā versija
Brīdinājums -2.3°C
Voldemārs, Valdemārs, Valdis
Svētdiena, 11. decembris, 2016
30. maijs, 2016
Drukāt

Anda Līce: Latvijā ir jāveicina iekšējā emigrācija uz laukiem (35)

Foto - LETAFoto - LETA

Cilvēku dzīves stāsti liecina, cerība mirst pēdējā – pat uz nošaušanu vestie līdz pēdējam brīdim cerēja, varbūt notiks brīnums, un ar daudziem tas arī notika. Jau divus gadu tūkstošus Jaunā Derība un paaudžu pieredze atgādina – ar dzīvības sulām mūs baro trīs lietas: ticība, cerība un mīlestība. Tas ir spēkā arī mūsdienās, kaut gan dažādu draudu līmenis, pateicoties tehnoloģiskajām iespējām, ir neticami augsts. Informācijas līdzekļi mūs ik dienu apgādā ar tādu pa visu pasauli salasītu baiļu daudzumu, kas sen pārsniedz cilvēkam panesamu devu. Nav brīnums, ka amatpersonu oficiālais optimisms ir tikai vēja ziedi.

Tie, kuriem nākas lauzties cauri valsts birokrātijas džungļiem, pārliecinās – Latvija diemžēl ir kļuvusi par cilvēkam visai nedraudzīgu valsti, un velti cerēt, ka no tās aizbraukušie bariem vien atgriezīsies. Tam par iemeslu nebūs daži simti eiro, bet gan kāds iekšējais prombūtnes laikā no prāta un sirds vēl neizvējojis pamudinājums. Tā kā ar lielu troksni pieņemtais reemigrācijas plāns redzamus augļus nedod, ir pēdējais laiks (vispirms morāli) atbalstīt tos, kuri vēl te palikuši un godprātīgi dara savu darbu. Pašreiz Latvijā valdošais psiholoģiskais klimats nekādu ekonomisko brīnumu nevar radīt. Gaismā nāk aizvien jauni korupcijas skandāli, no vienas puses, tas liecina, cik dziļā morālā bedrē esam, no otras – lēna attīrīšanās tomēr notiek. Pretēji tam, ko augstprātīgi sludina dažādi dzīves viltus eksperti, proti, ka panākumu pamatā ir aizvien lielāka centralizācija visās jomās un laukiem nav nākotnes, Latvijā ir jāveicina iekšējā emigrācija pretējā virzienā. Ir prātam neaptverami, kā augsti attīstītu tehnoloģiju laikmetā teritoriāli tik mazas valsts vadītāji var atstāt novārtā un iztirgot savu zemi ar tās bagātībām un līdz ar to arī valsts nākotni. Mums pašiem, kas šeit esam, ir jāpiepilda mūsu zeme, jo tā sāk atgādināt tādu, par kuru Rakstos sacīts: “Bet zeme bija neiztaisīta un tukša, un tumsa bija pār dziļumiem…”

Par nelabvēlīgām klimata pārmaiņām dabā ir jāuztraucas mazāk nekā par morālā klimata pārmaiņām, jo izmaiņām dabā cilvēki spēj pielāgoties. Par laimi, mūsos ir kāds svērtenis, kas lielākajai daļai neļauj iestrēgt tumsā un izmisumā, bet velk atpakaļ uz gaismu. Komponists Pēteris Vasks intervijā saka: “Mūzikai ir jāizsit no ikdienas. Galvenais – lai pēc tam nesabruktu.” Māksla (tāpat kā to dara daba) dod cilvēkam cerību. Šķiet, nu kā gan garu var pacelt, piemēram, Baha pasija, kura taču runā par nāvi. Tomēr tā mūs dziedina un neatstāj pie pīšļiem, bet atjauno brīnumaino trīsvienību: Cerību, Ticību un Mīlestību.

Pievienot komentāru

Komentāri (35)

  1. lauki ir lauksaimniekiem un pie jaunajām tehnoloģijām viņu būs skaitliski maz. Ir jālikvidē novadu simti!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!

  2. Kādā veidā veicināsim? Atbildēt

    Ar ES kvotām,aizliegumu zemniekiem,pat cūkas kaut savās saimniecībās?

  3. Ar saukļiem vien par maz! Atbildēt

    Emigrāciju uz laukiem nevar veicināt likvidējot lauku skolas un slimnīcas,neatjaunojot likvidētos dzelzceļus un autobusu maršrutus,apliekot zemniekus ar nekustamā īpašuma nodokli,bet viņu saimniecībās saražoto ar 21% PVN! Pirmskara Latvijā visi ienākumi no nodarbošanās ar lauksaimniecību un zvejniecību bija atbrīvoti pat no ienākuma nodokļa!

  4. Es paceļu roku un esmu gatavs iet uz laukiem saimniekot. Vai ir vieta kur es tā varu iet. Nu ok jāpērk saimniecība, kaut neliela. Vai ir banka kas man kredītu dos? Vai man nebūs gadiem jāvergo uz banku lai kredītu atdotu? Vai saskaņā ar jauno zemes iepirkuma likumu, man bez lauksaimnieka izglītības atļaus pirkt zemi? Noteikti ka par kalpu kādam saimniekam var aiziet, strādāt par pāris simtiņiem svešam cilvēkam no rīta līdz vakaram (kas mani ar nebaida), bet ja par darbu nemaksā un iestājoties rudens sezonai pateiks paldies.

  5. Sāksim no tevis!

  6. Domāju,ka visvairāk noteicošais faktors bailēm no laukiem ir morālas dabas. Jaunākās paaudzes vairās dzīves grūtību (kā fizisko,tā garīgo) un tādā pašā garā audzina savus bērnus.Dievs,nedod piespiest bērnu kaut ko padarīt- tā taču ir vardarbība pret bērnu! Audzināšana darbā un pienākuma apziņā vecākiem liekas nepieņemama(atcerēsimies mājasdarbu epopeju).Tā tikai vecie var atcerēties, kā savulaik strādājuši jau no bērnības,ka bijis grūti,bet sev par gandarījumu ,grūtības pārvarējuši,norūdījušies(bet tie jau tie vecie,nemodernie,atpalikušie-ko viņi jēdz) Tagad -armijā mīkstpēdiņi,sadzīvē baudas un viegluma meklētāji,darbā slinki un pavirši. Diemžēl,ļoti liela tautas daļa ir slinka,un lauku dzīves piedāvāšana ir veltīga.

    • Noteicošais faktors ir tas, ka nav tādu muļķu, kas gribētu tauties par velti. Tu zini, kāda ir piena iepirkuma cena Latvijā? 14 centi par litru! Un vēl mazāk! Par to naudu neatmaksājas govis barot, slaukt un elektrību tērēt!

    • Cien.”82″, daļa taisnības ir Jūsu rakstītājā, taču tikai daļa. Pati ar ģimeni (4bērni) dzīvoju laukos un saskaros ar diezgan neērtu ikdienu – vissāpīgākais ir transporta jautājums, pašiem ir auto, bet braucamais ceļš siltā un sausā laikā ir “putoša trepe”, mitrā un vēsā laikā jāprot izmanevrēt starp dažāda izmēra bedrītēm. Lai nokļūtu līdz šosejai, jāiet vismaz 5-6km. Skolēni vēl varētu patstāvīgi nokļūt, bet mazie pirmskolnieki? Par darbu runājot – mums aug dažādi ogulāji, eksperimentējām ar tomātu, kartupeļu,… audzēšanu, taču bērniem nav puse vasaras jāpavada ravējot, pļaujot… To droši saku no savas bērnības pieredzes- kā bērns vasarā gaidīju lai līst lietus, lai nebūtu agri jāceļas govis izvest un vagās nebūtu jāiet … Jo tā bija mana bērnības ikdiena… Uz laukiem var aicināt dzīvot, tomēr tādā gadījumā jāapsver vai tās tiešām būs jaunas ģimenes ar bērniem, ja tā – tad lauku bērniem jānodrošina skolas autobuss (es būtu ar mieru pat piemaksāt ), kas izvadātu viņus no rīta un pēcpusdienā. Citādi daļa vecāku nevar atļauties strādāt pilnu slodzi, bet ir savu bērnu personīgie autovadītāji…

  7. Te komentārus raksta pamatā 2 ļaužu kategorijas:tie, kas grib būt tikai kalpi savā zemē un kādam kalpot ( laikam agrāk sevi dēvēja par proletāriešiem),gaidot, lai kāds cits viņam sagādā darbu un lielu algu, vai tie, kas pieraduši pie pilsētas dzīvesveida un īstenībā ir patērētāji un dzīves baudītāji. Tiem tiešām laukos nav ko darīt, ja nu vienīgi iegādāties svētdienas māju, kur izklaidēties. Bet autore raksta par tiem ļaudīm, kam lauki ir tuvi gan kā dzīvesvieta, gan kā patstāvīga saimniekošanas un darba vieta, gan arī atpūtas un izklaides vieta. Par tiem, kuri nebaidās fiziska darba, mīl dabu, zemi un dzīvo radību, kuriem liela nauda un sadzīves komforts pat nav pirmajā vietā. Un tādu cilvēku netrūkst arī
    pilsētās un par viņiem tad arī ir runa. Bet valstij ir jārada iespējas, lai viņi var atgriezties un iesakņoties. Pats visu laiku dzīvoju laukos, tāpēc labi zinu, ko rakstu.

    • Autore raksta savas paaudzes ļaudīm, kuri vēlējās “iekšējo emigrāciju” arī savā jaunībā – kādā 1962.g. gadā, kad Anna Brodele par šo tēmu pat romānu “Uztcība” uzrakstīja:
      “- Dabūt tos velnus atpakaļ, – Atis enerģiski pacēla galvu, – Kopā sanāktu vesela armija. Un ko viņi tur pa pilsētu viens otrs dara?”

  8. Pamata kļūda Latvijā ir “viduslaiku” uzskats, ka lauki ir govis, graudi utt. Lauki nav tas pats, kas lauksaimniecība. Dzīvot laukos var 1) tie, kas ir pietiekami kvalificēti un var strādāt labi apmaksātu darbu no mājām vai svaigā gaisā; 2) pensionāri, kam “laimējās” dzimt īstajos gados un labāku pensiju saņemt vai vienkārši ar lielām pensijām. Pārējiem laukos tiešām ir grūti, jo laukos degviela maksā tikpat, cik Rīgā, bet attālumi līdz veikalam, skolai vai benzīntankam ir daudz lielāki utt.

  9. Man 45 gadi un jau kopš bērnības dienām padomju laikos dzirdēju to padomju propagandu – lai jaunie nāk uz laukiem atpakaļ, jo jau toreiz muka prom. Neko jūs mākslīgi neveicināsiet. Tas ir neatgriezenisks process. Maksimums, ko varēs dabūt, veicinot lauku apdzīvošanu – atpūtas mājas laukos.

    • Lai grozītu ekonomikas pamatus, ir vajadzīga nopientāka rīcība, un ir jaizforme e.s. Bez piepūles tas nebūs.

  10. es tikai nesaprotu,ko tie cilvēki laukos darīs,jo zemes jau vairs nav,tā ir vai nu pārdota,vai iznomāta.Laukos bez zemes nav ko darīt,un līst līdumus Latgalē,diez vai kāds gribēs

  11. Nevar jau vainot valdību pie visa. Es ar labprāt iepirktu laukos kādu mazu piemājas saimniecībiņu lai pamazām vēl strādājot pilsētā varētu sākt rušināt. Diemžēl cenas laukos īpašumiem ir milzīgas. Pat mājas uz sabrukšanas robežas Kurzemē ir palielā cenā. Arī bankas ar īpašumu kredtitēšanu laukos neaizraujas. Pirmās iemaksas ir augstākas kā prastam dzīvoklim paneļniecē. Īsāk sakot – es vienkārši neesmu tik bagāts lai ietu dzīvot uz laukiem.

    • Mēs pie Igaunijas robežas nopirkām kokamājiņu par pāris simts latiem. Tiesa gan, tur daudz jāstrada un jāuzstutē augša, toties tik brīnišķīga vietā..
      Māju pamestu ir daudz. Vajag meklēt.

      • Rīdziniekam tā puse varbūt ar der. Man pus diena vienā virzien vien jābrauc līdz Igaunijas pierobežai. Tāpēc rakstīju par kurzemi.

        • Man nav pamats domat, ka Kurzemes pusē ir savādāk. Es Tevi iedrošinu meklēt. Tā patiešām ir paradīze un tur prasās roku. rūpīgi lēnā garā.. Sajuta ir brīniškīga, kad tas notiek. zāle gan jāpļauj 🙂

  12. ,,Investīciju,, baņķiera rungaiņa plāns darbojas pilnībā – tikai Rīgā ir īstā dzīvošana,laukus varot uzturēt tikai bagātas valstis un jāstrādā būs līdz nāvei un nekādas pensionēšanās.No pilsētas uz laukiem latviešus ,cik to vēl ir palikuši vispār ,ar rungu neaizdzīs.

    • Veotāj, tas jau nav ne rungaiņa neviena vietējā plans. tas ir globalistu plāns. To, kas taisa karu ar musulmaņiem un masu imigrāciju Eiropā.
      Jāizformē e.s., lai tādas lietas bremzētu. Jabalso par partijām, kas ir pret e.s. visvairāk

  13. Lai no laukiem nelaistos prom, palikušajiem ir jāpiemaksā, vismaz minimālās algas apmērā un lauku ceļi vienreiz nedēļā jāgreiderē, ne reizi gadā, ap Jāņiem.

  14. “Vienīgi virsraksts ir pareizs! vo, tā vajag raztīt!!”
    Piekrītu VB. Nācu un domāju – kā ierakstīt, bet labi, ka kāds manā vietā to izdarījis.
    Loti neskaidra domāsana. Piemēram rakstot
    “Latvija diemžēl ir kļuvusi par cilvēkam visai nedraudzīgu valsti, un velti cerēt, ka no tās aizbraukušie bariem vien atgriezīsies”
    autore neuztver, ka pamatsakne ir dalība E.S. Jo pie sī melnā plāna ja būs valsts ar ērtībām pievilks vairāk imigrantu. emigracija būs tapat. Ar ekonomiku, ertībām, darbavietām drīzāk tiks pievilkti imigranti. Tā ka e.S. uzstādījusi par mērķi izārdīt, iznīcināt tautas un valstis un maksimāli izmanto tam ekonomiskās un politiskās sviras, tad noturēt var tikai ideālisms, dzimta, patriotisms. Nemateriālas vērtības. Materiālas vertības pievelks laimes meklētajus. Tātad primārais mērkis ir izformēt E.S.

    • Nezinu, kas Jūs mudinājis vainot ES mūsu iedzīvotāju aizplūšanā no Latvijas. Tā ir vēlēšanās dzīvot uz citu tautu rēķina un no tā neglābj pat vētrainas jūras un tūkstošiem noslīkušo. Pievelk jau ne ES, bet gan dažas bagātās valstis un daļa no tām pat nav ES.Tas ir tāpat kā krievu maņkas devās dzīvot uz Latviju. Gan dzīvoklis būs, gan darbs un veikalos arī tādi kārumi, ka krievijā pat sapņos tādi nerādās. Nu šodien veikali atkrīt, jo preces visur vienādas, tikai cenas atšķirīgas. Padomju sistēma bija tā , kas mūs atrāva no mūsu mantojuma un pēc tam jau viss vienalga. Ja tu nepiederi zemei un tautai, tad var dzīvot kaut vai starp pigmejiem, ja vien tur labi maks;a.

      • Kā tad, nu jau komunisti vainīgi, ka lauki tukši…Tajos laikos kā reize nebija tukši. Lauku skolas bija pilnas ar bērniem, jaunas mājas cēla, zaļumballes un dziesmu svētkus, un bērnības svētkus rīkoja. Tagad tajā vietā – tukšs!
        Un uz ārzemēm brauc godīgi strādāt un pelnīt, nav jau aizbraukušo vaina, ka Latvijas vergturi algu grib – maksā, grib – nemaksā, un pat ja maksā, tad grašus. Bet bērni jāskolo, un dzīvot tomēr gribas…Nav jau aizbraukušo vaina, ka nolikvidēja ražošanu. Cilvēki taču grib strādāt un pelnīt. Un dzīvot!

        • Kas tad tos kolhozus nolikvidēja? Vai ne paši ? sagribējās tā kādreiz nodotā klepera vietā saņemt kombainu vai pat divus un pēc tam tūlīt uzsist gaisā. Uz ciemu palika 3 neejoši kombaini un visi pēc tam bļāva, ka nav kas novāc labību. Tad jau nekas cits neatlika , kā doties darbos uz Īriju…Varēja jau to visu labāk noorganizēt, bet nebija laika domāt, jo vajadzēja grābt ko tik var sagrābt. Un tad pēkšņi izrādījās ka nav vairs nekā un ar lāpstu un izkapti jau daudz nesastrādāsi.

          • Piedod, Ojār, bet tu gvelz absolūtas glupības. Lai latviešu zemnieku padzītu no zemes, viņam bija jārada nāves draudus, ja iedrošinājās palikt. Tāda bija politika. Nevaino cilvēkus, ja neko nezini. Bija taču plāns sagrābt zemi lielsaimniecībām, bet kā tu to zemi dabūsi, ja tur kāds saimnieko…..
            Tagad atjēgušies, kad nav kam šautenes dot lai zemi aizstāvētu.

  15. Daudz ūdeņu jau aiztecējis,kopš Andrejs Lucāns no Burtniekiem publicēja savu piedāvājumu lauku atkal apdzīvošanai un ražošanas attīstīšanai.Nekādu atsauksmju un diskusiju vairāk neesmu sastapis.Varbūt šī brīža vadošajiem speciālistiem stratēģiskā plānošanā nav pat tik daudz iekšā, lai ideju paceltu un kaut daļu no tās īstenotu.

  16. Stulbums nav ārstējams. Pakonsultējietie ar vienu no Latvijas valsts kapračiem Godmaņa kungu par šiem jautājumiem. Pēdējos 20 gadus mērķtiecīgi pārrauta vēsturiskā saite lauku iedzīvotājus ekonomiski un politiski iznīcinot. Ekonomisko šķēru rezultātā lauksaimnieciskās zemes lauku iedzīvotāji bija spiesti izpārdot ārzemniekiem, nerunājot jau par skolām, medicīnu un preču cenām lauku veikalos, interneta un televīzijas cenām. Ne velti tautā iesakņojies teiciens – neesmu tik bagāts, lai varētu atļauties dzīvot laukos. Laukos jāstrādā bez atvaļinājuma un brīvdienām, bieži dežurējot arī pa nakti, ja kāds lopiņš atnesas vai ir slims. Ja kāds ir pametis lopkopību, to jau ne ar kādiem vilinājumiem vairs nepiespiedīsi ar sākt ar to nodarboties no jauna. Pēdējos 25 gadus valsts politika ir bijusi tikai visu radīto iznīcināt, izdzenot pamatiedzīvotājus no dzimtenes. Bet varējām atīstīties ne sliktāk kā Japāna.

  17. Vienīgi virsraksts ir pareizs!
    Pārējais bez tēmas un konteksta – vo, tā vajag raztīt!!

  18. Ir jarada apstakli,lai cilveki nebrauktu prom.Barojam migrantus,bet pasi sligstam ar vien lielaka nabadziba.Kapec aizbraucejiem pasiem ir jastrada?BET LATVIJAS MIGRANTIEM NE…..Kad tas arprats beigsies?NEVARAM TACU GAIDIT NAKAMAS VELESANAS UN CERET,,,,,,,VEL 2 GADI,,,,,,VAI TIESAM MUMS NEBUS DZIMTENE,,,,TAS IR NEPANESAMI SAPIGI,,,,,,,,,,,,,,,,,,,,,,,,,,,,,,,,,,,,,,,,,,,,,,,,,,,,,,,,,,,,,pasi ari vainigi,,,ka kas mukam uz arzemem,,,IR JACINAS PAR SAVU VALSTI,DZIMTENI,,,,Lai kur ari dzivosim nebusim majas,,,Un patriekt var jebkura bridi,ko tad.LATVIJAS VAIRS NEBUS,,,,,,,,,,,,,,,,,,,,

  19. Ko lai jaunie dara laukos ? Satiksme daudzviet nav .Skolas likvidētas,vai to izdarīs . Darbavietas ļoti ierobežotas. Algas daudz zemākas,kā Rīgā! Pilnīgi neredzu perspektīvas laukos! Nav jau ruma par tiem ,kuri saimnieko senču īpašumos .Bet visu uzsākt no nulles …..

  20. Samaziniet arī turpmāk autobusu skaitu, aizstāviet jaunos ārstus, kas grib peldēt kā nieres taukos, nekaunīgi un skaļi sakot, ka ņemšot kukuļus, dzīvos tikai Rīgā, kur jau tā visi labumi un arī algas lielākas. Lauķi jau muļķi, visu pacietīs. es ne par ko nebrauktu uz Rīgu,uz migrantu pūzni, kur latviešu mēli tikpat kā nedzird, tikai krievu lamas. Aiziet! Daba nemīl tukšumu, sabrauks muslimi, un lauķi pasteigsies uz kapu kalniņu.

Juris Ulmanis: Zaļais pūķis krievholisms (60)Parasti zaļo pūķi asociē ar alkoholismu. Situācija ar pāriešanu uz krievu valodu man atgādina klasisku atkarības modeli, kurā alkohola vietā lietojam krievu valodu. Tātad esam līdzatkarīgie. 
Lasītāju aptauja
Izlasot interviju ar vēsturnieci, jutu aizvainojumu senču vietā... (13)“Latvijas Avīze” novembrī publicēja sarunu ar vēsturnieci Inetu Lipšu “Latvieši nezināja, nevis negribēja”. Tā izraisījis rezonansi. Savas pārdomas ir atrakstījusi Brigita Blite.
Kā vērtējat izglītības kvalitāti Latvijā?
Draugiem Facebook Twitter Google+