Mobilā versija
+8.4°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
14. jūlijs, 2016
Drukāt

Klimats mainās, jāmainās arī mums (5)

Foto - Liene JaunbelzereFoto - Liene Jaunbelzere

Lai gan klimata pārmaiņu radītais domino efekts ir sācies, vēl nav par vēlu mazināt ekoloģisko pārmaiņu radītās sekas.

 

Turpināsies vēl simt gadus

Klimats nepārtraukti mainās. Vēsturiskos avotos aprakstītie dabas apstākļi 900 gadu garumā Latvijā liecina par katastrofāliem plūdiem Daugavā un citās upēs, par lielu karstumu un sausumu, kad izžūst upes un akas, un laiku, kad lietus līst nepārtraukti mēnešiem ilgi un sniegs puteņo vairākus mēnešus no vietas. Sējumi pavasarī izsalst vai arī noslīkst pavasara lietavās.

Tā 1172. gadā ziema bijusi tik silta, ka kokiem izplaukušas lapas un putni vijuši ligzdas. Bet visbriesmīgākais rīdziniekiem bijis 1709. gads, kad piedzīvoti neiedomājami plūdi un vētras. Vējš pat Doma baznīcai daļēji noārdījis jumtu. Plūdi aizskalojuši mājas, lopus un cilvēkus. Sadauzīti un izmesti krastā kuģi. Vētrai sekojis bargs sals. Daugavā ledus sasalis pusotra metra biezumā. Savukārt 1844. gadā laikraksti vēsta par drausmīgu vasaru, kad 12 nedēļu garumā tikai 15 dienas nav lijis. Arī mēs piedzīvojam krasas laika apstākļu svārstības, un tās ir saistītas ar klimata pārmaiņām. Atšķirībā no pagātnes klimata pārmaiņām par mūsdienās novērotās globālās sasilšanas izraisītāju tiekam uzskatīti mēs, Homo sapiens, mūsu saimnieciskā darbība, kas atmosfērā nogādā lielu daudzumu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu. Klimata mainība mūsdienās ir uzskatāma par vienu no svarīgākajām vides problēmām ar lielu tautsaimniecisku nozīmību.

Vai mēs ar savu darbību spējam izraisīt globālas klimata pārmaiņas? Vairākums zinātnieku sliecas dot apstiprinošu atbildi. Laikā no 1900. līdz 2015. gadam cilvēces izaugsmes apjoms ir pārsteidzošs, un tas ir ietekmējis pasaules klimatu. Iedzīvotāju skaits pieaudzis vairāk nekā četras reizes, pasaules ekonomiskais apgrozījums pieaudzis 14 reizes, ražošanas apjoms pieaudzis 40 reizes, enerģijas izmantošana gandrīz pilnībā uz fosilā kurināmā rēķina palielinājusies 16 reizes, oglekļa dioksīda izmešu apjoms pieaudzis 17 reizes, sēra dioksīda izmešu apjoms pieaudzis 13 reizes. Siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijai ir ilgtermiņa ietekme, ko nevar tūdaļ apturēt. Zinātnieki prognozē – pat ja tuvāko 25 gadu laikā globālā mērogā izdotos apturēt un pēc tam samazināt siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisiju, globālā sasilšana turpināsies vismaz visu 21. gadsimtu. Tāpēc mums ir jārēķinās ar klimata pārmaiņām.

 

Daļa Latvijas nonāks zem ūdens

Klimata maiņas ietekme ļoti būtiski skar ūdeņus – upes, ezerus, gruntsūdeņus un jūru. Spilgtākais piemērs ir pasaules ledāju kušana, no kā ceļas jūras līmenis. Zinātnieki prognozē, ka, kūstot ledājiem, Pasaules okeāna vidējais līmenis 21. gadsimtā celsies 0,3 – 0,8 metru robežās. Valsts pētījumu programmas “Klimata maiņas ietekme uz Latvijas ūdeņu vidi” eksperti prognozē, ka Baltijas jūras ūdens līmenis līdz 2100. gadam celsies par 18 – 59 centimetriem. Tādējādi daļa Latvijas nonāks zem ūdens.

Latvijai jārēķinās arī ar cikliskām vētrām, kuru pastiprināšanos arī izraisa klimata pārmaiņas. Vētru laikā notiek krastu noskalošanās. Tādējādi Latvija zaudē daļu piekrastes teritorijas. Kopumā erozijai pakļautā zona aptver vairāk nekā 258 kilometrus jeb 51,5% Latvijas jūras krasta kopgaruma. Aprēķini liecina, ka ziemā, kas ir Latvijai raksturīgā vētru sezona, vidējais vēja ātrums nākotnē var pieaugt par 18%. Tāpat nākotnē tiek prognozētas pat līdz 20% biežākas ziemas un pavasara vētras, kuru izraisītie plūdi mūs ietekmēs, iespējams, daudz vairāk nekā globālā jūras līmeņa celšanās.

Krastu noskalošanos veicina arī globālās sasilšanas izraisītā ledus segas samazināšanās. Piekrastes ledus ir dabisks šķērslis jūras viļņiem. Jūrai neaizsalstot, šis šķērslis zūd. Zinātnieki atzīst, ka vētru postījumi būtu daudz mazāki, ja līča piekrastē būtu ledus, kas mazinātu krastā pienākošo viļņu enerģiju. Tiek prognozēts, ka aptuveni pēc 100 gadiem Baltijas jūras Kurzemes piekrastē un Rīgas līcī ledus vairs neveidosies vispār. Siltās ziemas krasta noskalošanu veicina arī tādēļ, ka neveidojas noturīgs piekrastes grunts sasalums un spēcīgie viļņi vieglāk noskalo krastu.

Zinātnieki lēš, ka, ceļoties vidējam ūdens līmenim un pastiprinoties vētru iedarbībai, līdz 2060. gadam Latvijas teritorija krasta atkāpšanās dēļ samazināsies aptuveni par 10 km2. Krasta erozijai vairāk ir pakļauta Kurzemes piekraste. Lielākais erozijas apdraudējums sagaidāms Ventspils, Engures, Rojas, Pāvilostas, Nīcas un Rucavas novadā. Daļēji to var izskaidrot ar ģeogrāfisko novietojumu – Kurzemes piekrastes daļu skar biežāk novērojamās dienvidrietumu un rietumu virziena vētras. Pagājušajā gadsimtā krasts daudzviet atkāpies pat par 200 metriem. Jūra ir pienākusi cieši klāt daudzām apdzīvotām vietām un viensētām. Riska zonā atrodas aptuveni simt dzīvojamās mājas un arī vairāki svarīgi tautsaimniecības un infrastruktūras objekti, piemēram, Liepājas notekūdeņu attīrīšanas iekārta un Akmeņraga bāka.

Pievienot komentāru

Komentāri (5)

  1. Un , pamatojoties uz 2 riska objektiem un to, ka kāpās mājas sacēlusi vietējā šalava, tiks piesasitīti ES līdzekļi krastu stiprināšanai.

  2. Pēc mums – kaut vai ūdens plūdi…
    Tā mēs te uz šīs zemītes visi dzīvojam.

  3. Mežu industriālajai izciršanai Latvijā vajag pamatojumu – klimats mainās, jāmainās arī mums?
    Prātiņ, nāc mājās!

  4. Tikai pāris jautājumi uz kuriem atbildot, visu sapratīsiet .
    Kāpēc iepriekšējo karu ar naftu bagātajās zemēs sauca “Naftas karš” , bet kopš karš sāka virzīties aizvien tuvāk ziemeļiem , to tagad sauc “‘saldūdens karš”‘ ?
    Kāpēc klimatisko ieroču rezultātā Kalifornijas štats un daudzi citi rajoni izkalta, bet ar saldūdeni ( ezeriem un purviem) bagātie rajoni saņem nokrišņus, kuriem bija jānokrīt sausajās zonās?
    Kāpēc pelēko firmas jau tagad tirgo saldūdeni par 7 reizes lielāku cenu, nekā benzīns?
    Kāpēc viņu varas sistēma zaudē interesi par naftas zemēm, bet jau 25 gadus pilnīgi atklāti dara visu iespējamo, lai pārņemtu mērenās joslas valstis?
    Jā, mums ir jāmainās, bet jākļūst spējīgiem domāt, nevis sekot grūstošajai sistēmai.

Interaktīvā laika ziņu karte
Rīga +8.4
Alūksne +3.1
Daugavpils +5
Saldus +8
Liepāja +7.7
Jelgava +8
Ventspils +6.3
Limbaži +6
Madona +6
Rēzekne +4
Draugiem Facebook Twitter Google+