×
Mobilā versija
Brīdinājums +29.5°C
Rozālija, Roze
Trešdiena, 18. jūlijs, 2018
26. decembris, 2017
Drukāt

KNAB 15 gadu laikā lūdzis apsūdzēt sešus tiesnešus (1)

Foto LETAFoto LETA

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) 15 gadu pastāvēšanas laikā kriminālvajāšanas sākšanai nodevis lietu materiālus pret sešiem tiesnešiem par noziedzīgiem nodarījumiem valsts institūciju dienestā.

2002.gadā izveidotā KNAB preses pārstāve Laura Dūša aģentūrai LETA stāstīja, ka viens no KNAB darbības prioritārajiem virzieniem, lai izskaustu koruptīvus noziedzīgus nodarījumus, ir tiesu varas institūcijas.

KNAB ieskatā, lai veicinātu tiesnešu godprātīgu rīcību un mazinātu koruptīvu darbību iespējamību, nepieciešams pārskatīt Tiesnešu ētikas kodeksu, uzlabot tieslietu sistēmā notiekošās mācības korupcijas novēršanas, ētikas un godprātīguma jomā. Tai skaitā veidot īpašas, nepārtrauktas apmācības tiesu priekšsēdētājiem, lai tie būtu labāk sagatavoti nodrošināt ētikas, interešu konfliktu, godprātīguma un pretkorupcijas normu izpratni un ievērošanu tiesās.

Nesen Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) prezentētajā pētījumā par neuzskaitīto ekonomiku, korupciju publiskajā sektorā un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju Latvijā secināts, ka Latvijā par būtiskāko problēmu uzskatāma korupcija publiskajā sektorā. Piemēram, atbilstoši Ēnu ekonomikas indeksa jaunākajiem datiem, kukuļdošanas likme, lai Latvijā “nokārtotu lietas”, sasniedz vidēji 6,5% no darījuma apjoma. Savukārt cits pētījums norāda, ka 16% no aptaujātajiem uzņēmējiem ar tiesvedības pieredzi ir saskārušies ar korupcijas pazīmēm.

KNAB, pildot sabiedrības izglītošanas uzdevumu, veic arī uzņēmēju izglītošanu un informēšanu par korupcijas novēršanas un ētikas jautājumiem, apgalvoja Dūša.

2016.gadā īpaša uzmanība tika veltīta uzņēmēju izglītošanai, tika organizētas aktivitātes un informatīvie pasākumi uzņēmējiem par iekšējo kontroles lomu un korupcijas novēršanas iespējām uzņēmumos, tajā skaitā, īstenojot Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas rekomendācijas par iekšējās kontroles lomu kukuļošanas un ārvalstu amatpersonu kukuļošanas novēršanā.

Biroja ieskatā būtiski ir aicināt uzņēmējus izvērtēt korupcijas riskus un ieviest efektīvus risku novēršanas pasākumus, lai nepieļautu korupciju.

Biroja pieredze liecina, ka sekmīgai korupcijas apkarošanai publiskajā sektorā būtu nepieciešama lielāka un aktīvāka iesaiste no pašu uzņēmēju puses. Biznesa pārstāvji vēršas KNAB un sniedz informāciju jau tad, kad kukulis pieprasīts atkārtoti, kad uzņēmums prettiesiskos maksājumus vairs nespēj apmaksāt, jo tie rada iespaidīgus finanšu zaudējumus uzņēmuma veiksmīgai komercdarbībai.

KNAB, veicot izmeklēšanu un operatīvo darbību, lai atklātu Krimināllikumā paredzēto noziedzīgo nodarījumu, kas saistīti ar korupcijas izdarīšanu, secinājis, ka kukuļa apmērs ir atkarīgs no vairākiem faktoriem, piemēram, no darījuma vai iepirkuma summas lieluma, no iesaistīto personu skaita, no darījuma nozares un tā ietekmes, nozīmīguma attiecīgajā tautsaimniecības nozarē.

LETA arī vēstīja, ka vairāki AT tiesneši nosūtījuši vēstuli Tieslietu padomei, aicinot izveidot speciālu komiteju, lai izvērtētu masu medijos izskanējušās šaubas par vairāku maksātnespējas procesu korektu iztiesāšanu, kuros iesaistītas “ceļojošās firmas”, kurām līdz maksātnespējas procesu mainījusies juridiskā adrese.

Vēstulē, kuru parakstījuši 14 AT tiesneši, norādīts, ka izskanējusī informācija “pirmšķietami balstīta uz objektīvu informāciju un rada šaubas par vairāku tiesnešu profesionalitāti un neatkarību”.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+