Mobilā versija
-1.7°C
Niklāvs, Nikola, Nikolajs, Niks
Otrdiena, 6. decembris, 2016
6. septembris, 2013
Drukāt

KNAB pārbaudē izvērtēs cietumnieku negodīgu nodarbināšanu

LETALETA

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) iepriekš sāktā pārbaudē izvērtēs Tieslietu ministrijas (TM) auditā gūto informāciju, ka cietuma administrācija negodīgi nodarbinājusi ieslodzītos.

 

KNAB preses pārstāve Inta Šaboha pastāstīja, ka TM audita ziņojumos minētā informācija tiks izvērtēta pavasarī sāktā pārbaudē par to, vai Rīgas Centrālcietuma, Brasas cietuma un Ieslodzījuma vietu pārvaldes atbildīgās amatpersonas savā darbībā ir ievērojušas normatīvajos aktos valsts amatpersonām noteiktos ierobežojumus un aizliegumus.

Kā ziņots, TM audita rezultātā iegūti apliecinājumi, ka Centrālcietuma administrācija nodarbināja ieslodzītos palīgkorpusa demontēšanā, būvgružu un metāllūžņu izvešanā, bet ieslodzītajiem par to netika samaksāta atlīdzība. Turklāt notiesātās personas faktiski tika nodarbinātas vairāk, nekā norādīts oficiālajās darba laika uzskaites tabelēs. Līdz ar to pamatoti izrādījās vairāki Saeimas deputāta Kārļa Seržanta (ZZS) iesniegumā tieslietu ministram Bordānam minētie fakti par pretlikumībām cietumā.

Ņemot vērā audita secinājumus, TM ir nosūtījusi iegūto informāciju KNAB, lūdzot izvērtēt, vai Rīgas Centrālcietuma un Ieslodzījuma vietu pārvaldes (IeVP) atbildīgo amatpersonu darbībās nav saskatāmas noziedzīga nodarījuma pazīmes.

Seržants, kurš šā gada ziemā vērsās TM ar iesniegumu par, iespējams, prettiesiskām darbībām Rīgas Centrālcietumā, uzskata – pārbaudē konstatētie fakti nozīmē, ka “Latvijas cietumos ieslodzīto darbs netika izmantots, lai viņus pāraudzinātu vai dotu iespēju nedaudz nopelnīt [..], bet lai uz viņu rēķina “papildinātu” citas kabatas”. Pēc deputāta domām, “no ieslodzītā, kurš brīvībā atgriežas ar apziņu, ka ilgus gadus cietumā viņš ir apzagts, neko citu kā agresiju sabiedrība sagaidīt nevar”.

Pamatojoties uz kāda ieslodzītā atsūtītām elektroniskā pasta vēstulēm, Seržantam radās bažas, ka Rīgas Centrālcietuma administrācija maksājusi naudu uzņēmumiem par darbiem, kurus faktiski paveikuši paši ieslodzītie. Par šīm bažām Seržants informēja Bordānu.

Pavasarī Seržants tiesībsargājošajām iestādēm, tostarp KNAB, ģenerālprokuroram Ērikam Kalnmeieram un tiesībsargam Jurim Jansonam, nodeva jaunu informāciju par iespējamiem pārkāpumiem Latvijas ieslodzījuma vietās. Arī šajā gadījumā bija bažas par to, ka ieslodzītie bez samaksas tiek nodarbināti projektos, par kuru īstenošanu oficiāli naudu saņem iepirkumu konkursos uzvarējuši privātuzņēmumi. Drīz pēc tam KNAB, pamatojoties uz Seržanta iesniegumu, sāka pārbaudi.

Mēnesi vēlāk tieslietu ministrs Bordāns ierosināja disciplinārlietu pret IeVP priekšnieku Puķīti un uz izmeklēšanas laiku atstādināja viņu no amata pienākumu pildīšanas. Disciplinārlieta bija saistīta ar publisko iepirkumu jomu. “Ieslodzījuma vietu sistēmā ir konstatēti fakti, kas varētu liecināt par pārkāpumiem Publisko iepirkumu likuma un Valsts pārvaldes iekārtas likuma normu īstenošanā,” toreiz norādīja TM.

Pats Puķīte skaidroja, ka disciplinārlietas pamatā esot nodomu protokols, kas pērn vasarā ticis noslēgts ar kādu uzņēmumu. No Puķītes teiktā bija noprotams, ka šis nodomu protokols bijis saistīts ar ieslodzījuma vietu infrastruktūras, tostarp Olaines cietuma, attīstības plāniem nākotnē.

Jūnija beigās, kad disciplinārlietas izmeklēšana tika pabeigta, Bordāns nolēma sodīt Puķīti, atvaļinot viņu no dienesta. Atsevišķi disciplinārlietas materiāli arī tika nosūtīti KNAB.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+