Latvijā
Vēsture

Ko Baltijas valstu Augstāko tiesu priekšsēdētāji dāvina Tautas grāmatu plauktam 16


Attēlā no kreisās –  Igaunijas Augstākās tiesas priekšsēdētājs Prīts Pikamē, Latvijas Augstākās tiesas priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs un Lietuvas Augstākās tiesas priekšsēdētājs Rimvidus Norkus. Publicitātes foto
Attēlā no kreisās – Igaunijas Augstākās tiesas priekšsēdētājs Prīts Pikamē, Latvijas Augstākās tiesas priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs un Lietuvas Augstākās tiesas priekšsēdētājs Rimvidus Norkus. Publicitātes foto
Attēlā no kreisās – Igaunijas Augstākās tiesas priekšsēdētājs Prīts Pikamē, Latvijas Augstākās tiesas priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs un Lietuvas Augstākās tiesas priekšsēdētājs Rimvidus Norkus. Publicitātes foto

Noslēdzot konferenci “Tiesu sistēmu attīstības simtgades ceļš Baltijas valstīs”, Igaunijas, Lietuvas un Latvijas Augstāko tiesu priekšsēdētāji Latvijas Nacionālajā bibliotēkā Simtgades Tautas grāmatu plauktam dāvināja katrs savu nozīmīgu grāmatu ar īpašu ierakstu, portālu LA.lv informēja Augstākās tiesas Komunikācijas nodaļas vadītāja Rasma Zvejniece.

Igaunijas Augstākās tiesas priekšsēdētājs Prīts Pikamē dāvināja Igaunijas starpkaru laika (1918–1940) tiesnešu biogrāfisko vārdnīcu. Igaunijā valsts simtgadē ikviens bija aicināts gatavot dāvanu savai valstij. Igaunijas tiesu dāvana bija šī grāmata, kas tagad ar īpašu ierakstu latviešu valodā glabāsies Latvijas Nacionālajā bibliotēkā.

Lietuvas Augstākās tiesas priekšsēdētāja Rimvidus Norkus dāvana bija Lietuvas statūts – Lietuvas lielkņazistes 1529.gada tiesību krājums. Kā sacīja Lietuvas Augstākās tiesas priekšsēdētājs – pamatprincipi no šī Lietuvas pirmā tiesību dokumenta ir aktuāli joprojām.

Latvijas Augstākās tiesas priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs Tautas grāmatu plauktā atstāja Augstākās tiesas plēnuma 1990.–1995.gada lēmumu krājumu, kas ir liecība par Augstākās tiesas devumu Latvijas Republikas atjaunošanā 1990.gadā un atjaunotās valsts tiesiskuma stiprināšanā pirmajos atjaunotās neatkarības gados.

Krājumā publicēti Augstākās tiesas plēnuma lēmumi, kam bija un ir vēsturiska nozīme: par tiesu neatkarību, par represēto reabilitāciju, par tiesneša politisko neitralitāti, par Tiesu pili. Tie liecina par tālaika Augstākās tiesas tiesnešu uzdrīkstēšanos, ticību Latvijas neatkarības idejai un drosmīgu rīcību.

“Lai Latvijas tiesneši vienmēr atcerētos savu misiju – nodrošināt ikvienam azstāvēt savas tiesības un likumiskās intereses taisnīgā tiesā, stprinot ticību Latvijai kā tiesiskai valstij,” ierakstā novēl Augstākās tiesas priekšsēdētājs.

14.jūnijā Rīgā tikās trīs Baltijas valstu Augstāko tiesu priekšsēdētāji un tiesneši, lai kopīgā konferencē atskatītos uz tiesu sistēmu attīstību valstu pirmajā simtgadē.
Latvijas, Lietuvas un Igaunijas Augstāko tiesu ikgadēja tikšanās ir tradīcija, un īpašajā visu Baltijas valstu simtgades gadā tā notika Latvijā.

LA.lv