Mobilā versija
-3.0°C
Baiba, Barbara, Barba
Svētdiena, 4. decembris, 2016
5. marts, 2015
Drukāt

Koalīcijas partneri: Politiskā piederība nebūs noteicošais kritērijs prezidenta kandidātu izvēlē (3)

Foto: LETAFoto: LETA

Saeimas deputāti - Zaļo un zemnieku savienības Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis (no kreisās), nacionālās apvienības Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Gaidis Bērziņš un "Vienotības" Saeimas frakcijas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa piedalās Koalīcijas veidojošo partiju sanāksmē, kurā diskutē par Valsts prezidenta amatam kandidātiem.

Politiskā piederība vai bezpartejiskums nebūs noteicošais kritērijs Valsts prezidenta kandidātu izvēles procesā, šodien žurnālistiem uzsvēra valdošās koalīcijas Saeimas frakciju līderi.

“Vienotības” frakcijas vadītāja Solvita Āboltiņa uzskata, ka koalīcijai, visticamāk, būtu vieglāk vienoties par bezpartejisku kandidātu. Tomēr netiek izslēgs, ka kandidāts varētu būt saistīts ar kādu politisko spēku, kas nevar būt šķērslis kāda kandidāta virzīšanai, bet arī nav noteicošais kritērijs.

Tāpat nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un brīvībai”/LNNK (VL-TB/LNNK) līdzpriekšsēdētājs Gaidis Bērziņš sacīja, ka netiek izslēgta iespēja, ka par prezidentu varētu kļūt bezpartejisks kandidāts. Tas gan nav noteicošais, jo svarīgākas ir konkrētā kandidāta īpašības, viņš akcentēja.

Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) līderis Augusts Brigmanis piekrita saviem kolēģiem. Taujāts, vai tas nozīmē, ka par prezidentu varētu kļūt arī kādas partijas pārstāvis, Brigmanis atbildēja: “dzīve rādīs”.

Koalīcijas partiju līderi šodien pulcējās uz kārtējo tikšanos, lai apmainītos ar informāciju saistībā ar prezidenta kandidāta izvirzīšanas procedūru. Šodien partneri informēja viens otru par sociālajām grupām, kas varētu rīkot diskusijas par to, kādam jābūt kandidātam uz prezidenta amatu.

“Vienotības” ministri uzrunājuši pārstāvēto jomu profesionāļus, piemēram, satiksmes jomā ļoti atsaucīga ir dzelzceļa un satiksmes nozares arodbiedrība, iekšlietu jomā uzrunāti policisti un robežsargi, tāpat diskusijas notiks ar izglītības jomas darbiniekiem. Plānota diskusija arī ar sociālajiem partneriem.

VL-TB/LNNK uzrunājusi zinātnes nozares pārstāvjus, un diskusija par šo jautājumu varētu notikt 17.martā. Savukārt ZZS uzrunājusi Rīgas Stradiņa universitātes pārstāvjus, kas diskusiju par prezidenta kandidātiem varētu rīkot mācībspēkiem, studentiem un ārstiem. Tāpat paredzēta šāda diskusija ar lauksaimnieku organizācijām. Abas šīs diskusijas varētu notiks aprīlī, piebilda Brigmanis.

Kā ziņots, koalīcijas partijas vienojušās, ka jautājumā par kopīgā Valsts prezidenta amata kandidāta izraudzīšanos notiks diskusijas ar sabiedriskajām organizācijām. Sarunās ar sabiedriskajām organizācijām politiķi piedalīsies kā novērotāji, lai dzirdētu, ko sabiedrība sagaida no Valsts prezidenta kandidāta.

Bērziņš joprojām nav atklājis, vai kandidēs otrajam amata termiņam. Atbalstu viņam līdz šim paudusi tikai ZZS. Savu kandidātu prezidenta amatam pieteikusi arī Latvijas Reģionu apvienība (LRA), tam izvirzot savu līderi Mārtiņu Bondaru. Neoficiāli politikas kuluāros tiek pieminēti dažādi cilvēki, kuri varētu būt starp kandidātiem uz prezidenta amatu.

Pievienot komentāru

Komentāri (3)

  1. Vai tas mūs apmierina? Atbildēt

    Politiskā piederība būs noteicošais kritērijs deputātu kandidātu izvēlē!

  2. Tas gan labi, ka meklēs tādu, kam nav viedokļa par politiku.

  3. Izskatās, ka es derēšu un mani virzīs par prezidenta amata kandidātu. Politiskā piederība – komunists no 1982.gada (no partijas nekad neesmu izstājies, jo tā it kā esot pašlikvidējusies), okupācijas varas iestādē ieņēmu augstu amatu (pateicoties tam, ka stučīju, diskrimimēju latviešus un gan ar biedriem, gan pilsoņiem runāju tikai krieviski), bet tagad kažoku esmu pārmetis uz pareizo pusi (par laimi biju tālredzīgs un veiksmīgi iefiltrējos Tautas frontē) un nu publiski esmu Latvijas patriots.

Draugiem Facebook Twitter Google+