Mobilā versija
-4.0°C
Baiba, Barbara, Barba
Svētdiena, 4. decembris, 2016
16. februāris, 2015
Drukāt

Pa izklātām “koka kāpurķēdēm” no slapja meža var izvest kokmateriālus (4)

Foto - Inta PuriņaFoto - Inta Puriņa

"LVM" galvenais ekonomists Matīss Bičevskis: "Ieklājamā koka ceļa unikalitāte slēpjas tur, ka to iespējams izmantot vairākkārt."

Lai piekļūtu kokmateriāliem mitrainēs, kad zeme vaļā, valsts mežu apsaimniekotāji izmanto ieklājamus koka ceļus. Šāds ceļš saudzē vidi, tehniku un samazina pievešanas izmaksas par 2,5 – 3 eiro m3.

Garantē vienmērīgas piegādes

Īslaicīgas lietošanas koka vairogu ceļus AS “Latvijas valsts meži” (“LVM”) izmanto vietās, kur tradicionāla meža ceļa būvniecība no ekonomiskā viedokļa ir pārāk dārga vai ceļu nepieciešams uzbūvēt ļoti īsā laikā.

Matīss Bičevskis, “LVM” ekonomikas daļas vadītājs, stāsta, ka šāds kilometru garš koka vairogu ceļš tiek izgatavots no apmēram 600 kubikmetriem skuju koku zāģmateriālu un apmēram četrām tonnām skrūvju. Šādu ceļu iespējams pārvietot uz citu vietu un izmantot vismaz 12 reizes.

Viņš uzsver, ka, izstrādājot slapjās cirsmas, ir vajadzīga tehnika, kas nodrošina paaugstinātu caurgājību. Tāpēc arī harvesteri un forvarderi, kas strādā mitrainēs, aprīkoti ar speciāliem riteņiem vai īpašām kāpurķēdēm un drīkst pārvietoties vienīgi pa mežu, jo, uzbraucot uz meža ceļa, tie ne tikai bojā segumu, bet arī savas ķēdes. Taču koka vairogu ceļš ļauj kokmateriālu pievešanas attālumu ievērojami saīsināt, samazinot arī pievešanas izmaksas.

“Lai uzprojektētu un uzbūvētu kilometru garu meža ceļu, vajadzīgi divi trīs gadi. Izmantojot koka vairogu ceļu, pa kuru var braukt 52 t smags kokvedējs, ieskaitot laiku, kāds vajadzīgs vairogu pievešanai, mežā var iebraukt jau pēc vienas divām nedēļām,” salīdzina M. Bičev­skis.

Ja cirsmās nepieciešams gatavot augsni meža atjaunošanai, ceļu mežā atstāj līdz brīdim, kad tajā iebraukusi smagā augsnes gatavošanas tehnika.

Tā kā vairogus iespējams salikt kā lego klucīšus, kokvedējiem tiek izveidota arī apgriešanās vieta. Sākotnēji autovadītāji esot baidījušies, vai mašīnas, braucot pa šādu ceļu, neslīdēs. Taču pirms vairogu uzklāšanas zemes virskārtu nolīdzina, un slīpuma, kas varētu izraisīt slīdēšanu, nav.

Parasti šāda ceļa garums nepārsniedz vienu vai pusotru kilometru.

Eksperimentē ar saplāksni

Koksni, būvējot ceļus purvos un slapjos mežos, izmantoja arī senāk – Otrā pasaules kara laikā un padomju gados. Vēl aizvien var atrast vācu armijas būvētos ceļus purvos. Tie izskatās kā parasti ceļi, bet nestspēju nodrošina apakšā noklātais koka paklājs.

K. Riže: “Kādreiz vienkārši ieklāja kokus ceļā un apbēra ar zemi, lai nepiekļūtu gaiss. Ņemot vērā šodienas koku cenas, ie­rakt zemē kaut vai papīrmalku būtu dārgi. Turklāt vecie knipeļdambji bojājas nevis no viena gala līdz otram, bet atsevišķās vietās, kur piekļuvis gaiss. Tur veidojas tādas bedres, kurās iekritusī mašīna netiek laukā.”

Padomju laikā ceļus slapjās vietās būvējuši līdzīgi kā plostu – sastiprinot kokus ar trosēm vai ķēdēm. Šo konstrukciju vājākā vieta ir tā, ka netiek pieļauts brīvgājiens, un troses ātri plīst. Šādi koka ceļus vēl šodien būvē Krievijā. Taču baļķu sastiprināšanai nepieciešams smags roku darbs, kamēr koka vairogus gan ieklāj, gan pēc kokmateriālu izvešanas savāc forvarders.

Ideja atkal izmantot koka ceļus dzimusi valsts mežu apsaimniekotāju vidū, bet tās realizēšanā piedalījušies dažādi Latvijas uzņēmumi, to vidū arī SIA “Ceļu eksperts”. Pirmie simts metri koka ceļu “LVM” izgatavoti 2010. gada beigās, bet tagad šādu pieredzi vēlas apgūt arī citi uzņēmumi, kam ar smagu tehniku jānokļūst grūti pieejamās vietās.

Pēc AS “Latvijas finieris” iniciatīvas “LVM” sākuši izmēģināt ieklājamos koka paneļus, kas izgatavoti no saplākšņa. Šāds materiāls ir dārgāks, taču izturīgāks. Šobrīd tiek veiktas izturības pārbaudes saplākšņa vairogiem, kas izgatavoti gan no neapstrādāta, gan laminēta, gan ar epoksīda sveķiem piesūcināta saplākšņa.

VĒRTĒJUMS

“LVM” vecākais meža eksperts Kaspars Riže: “Risinājums ir unikāls, jo šāds ceļš darbojas kā izklāta kāpurķēde, kur katra plāksne nav nekustīgi saistīta viena ar otru. Apmēram puse valsts mežu atrodas uz mitrām vai susinātām augsnēm. Rudenī un pavasarī susinātās vietās pieejamība ir grūta, ziemā, ja ir sals, piebraukt var, taču šādi laika apstākļi nav prognozējami. Tāpēc, lai nodrošinātu nepārtrauktu kokmateriālu piegādi mūsu klientiem visa gada garumā, uzņēmumā izmanto īslaicīgas lietošanas koka vairogu ceļus. Protams, tas tiek darīts tikai vietās, kur tas ir izdevīgāk, jo tradicionāls ceļš mežā paliek arī pēc cirsmu izstrādes.”

Pievienot komentāru

Komentāri (4)

  1. Paldies par rakstu! Nezināju par šādu iespēju, nebiju dzirdējis. Man situācija laukos tāda pati, kā pirmajam komentētājam – kamēr nav ceļš izbūvēts, vispār neko nevar iesākt darīt; tehniku pat nav kur novietot.. Priecātos, ja viņš detalizētāk padalītos ar pieredzi, kā savām vajadzībām tos “vairogus” vislētāk un ātrāk taisīt. Var taču nevis 3 m platu, bet divus 0,75 m platus, vai ne? Lai var pārnēsāt ar rokām.

    • nu es neiespringu sevišķi uz zāģeta matretāla izmantošanu pamatā apaļkoks standarta 3 metru platumā kā no meža nācis nu vienigi vienāda resnuma vajag un pamišus mainās tievgalis resgalis. sanagloti nu kādu metru lpati vairogi ko tā pa metram saliku uz priekšu un tur kur jāiet riteņiem tur uzsitu 5 cm dēļa plamkas riteņu platumā . pārcēlu ar ekskavatora strēli ar rokām tas varetu but par smagu . īsti nepiekristu domai ka taisa tik zem riteņiem un liek garumā. paskaidrošu kāpec . ja viena puse iegrims vairāk tad būsi purvā. labi butu tomer ka viss svars izdalās uz visu laukumu. nu pa zemi varbut ar varetu tik slīedē taisit vairogus , es tomer taisiju lai iebrauktu dīķa rakšanā tieši dīķa gultnē. tā kā tur jau bija dīķis, tik tīriju, dziļināju izveidoju krastu, tad apakšā kā saproti bija absalūts dūņu slānis kur ar kājām vareja nogrimt pat nolaižot visu ūdeni un gadu nogaidot nekas neuzlabojās nu neiztika jau bez piedzivijumiem, bet vairogu daudz un ekskavators sevi ar strēli var izcelt laukā ja vajag, tā ka neko nenoslīcināju:)

  2. ta nu gan nez kādi brīnumi Atbildēt

    es jau gadus 20 mājās sev tādus izmantoju. man zeme pārpurvojusies, dīķi vajadzeja izrakt, grāvišus kas lieko ūdeni novada uz upiti…. bet nopirkt vareju tik riteņeskavatoru uztaisiju vairogus pa ko braugt un viss notikās, ari piebraukšanai lai zemi aizvestu vajadzeja tādu celiņu. viena vieta izrakta, pārceļ uz priekšu, pārbrauc rok tālāk.
    musu senči klāja purvos koka ceļus, par knipeli viņu sauca jo viš tādas skaņas izdalija kad brauca pa viņu. un tagad tāda sensācija ari LVM iemacijies simtiem gadus vecu tehnaloģiju pielietot:)
    ja kas tad teiksim vācijā ja š’pūres dziļākas par 7 cm tad tiesu darbi, tā tik pie mums valmets mežu vedor izdzen prettanku grāvlus un visiem tas liekas normāli

"Mežvidu" tomātu karaļi pārstrādās arī ogas un kaņepes (5)SIA "Latgales dārzeņu loģistika" plāno paplašināt siltumnīcas un attīstīt ogu un pat kaņepju pārstrādi.
Pasaulē
Gribējām, kā labāk, sanāk, kā vienmēr: Valsts izģērbj mazo uzņēmēju (9)Iecere no nākamā gada 1. janvāra noteikt minimālo sociālās apdrošināšanas iemaksu līmeni izpelnījusies ievērojamu pretestību, jo uzņēmēji brīdina, ka labie nodomi var beigties ar bēdīgām sekām.
Draugiem Facebook Twitter Google+