Dedzināšanas testā salīdzināts divu 2 x 2 x 2 m koka “māju” degšanas process. Abu sienas bija izgatavotas no līmētajiem masīvkoka paneļiem, bet viena oderēta ar ģipšakmens “Knauf Blue” plāksnēm. Degšanas laikā, kad mājas iekšpusē gaiss sasniedza 200 grādu karstumu, pie ārsienas varēja mierīgi pielikt roku. Kad pēc ugunsgrēka imitācijas ģipšakmens plāksnes noņēma, apakšā esošais koks nebija pat sabrūnējis.
Dedzināšanas testā salīdzināts divu 2 x 2 x 2 m koka “māju” degšanas process. Abu sienas bija izgatavotas no līmētajiem masīvkoka paneļiem, bet viena oderēta ar ģipšakmens “Knauf Blue” plāksnēm. Degšanas laikā, kad mājas iekšpusē gaiss sasniedza 200 grādu karstumu, pie ārsienas varēja mierīgi pielikt roku. Kad pēc ugunsgrēka imitācijas ģipšakmens plāksnes noņēma, apakšā esošais koks nebija pat sabrūnējis.
Foto – Karīna Miezāja

Koka debesskrāpji ir iespējami 3

Apvienojot vietējo kokmateriālu, ģipšakmeni, modernākās celtniecības tehnoloģijas un pieredzi starptautisku objektu celtniecībā, Latvijā būtu iespējams uzbūvēt augstākas koka mājas. Gan Doma baznīcas, gan Pētera baznīcas torņi savā laikā bija vieni no Eiropas labākajiem koka arhitektūras paraugiem. Arī pateicoties rīģipsim (Rīgas ģipsis), Rīgas vārds kļuva pazīstams pasaulē, jo kontinentālajā Eiropā ģipškartona plāksnes Latvijā sāka 1938. gadā ražot pirmie. Rīģipša ražošana Latvijā ir atgriezusies un no vietējā ģipšakmens top plāksnes ar “Knauff” kvalitāti.

Reklāma
Reklāma

Laiks mainīties uz augšu

Skabejeva ārdās: Krievijas propagandisti sašutuši par Trampa rīcību saistībā ar Ukrainu 5
Numeroloģija un skaitļu maģija: kā jūsu tālruņa numurs ietekmē jūsu likteni un kad to mainīt? 27
Krievijā valda histērija: izbojāta Putina inaugurācija 178
Lasīt citas ziņas

Mazstāvu apbūvē kokmateriāls vienmēr ir plaši izmantots. Pielietojot mūsdienu kokapstrādes un celtniecības tehnoloģijas, no koka var celt visiem mūsdienu celtniecības normatīviem atbilstošas koka daudzstāvu mājas. 2008. gadā Zviedrijā tika uzbūvēta pirmā astoņstāvu daudzdzīvokļu māja, 2013. gadā Austrālija tapa desmit stāvu māja, 2014. gadā Norvēģijā – 14 stāvu māja. Tas vēl nav viss. Tiek plānots 2020. gadā Kanādā uzbūvēt 30 stāvu ēku un 2025. gadā Zviedrijā – 34 stāvu ēku. Tālākā perspektīvā Londona pieteikusi ideju uzbūvēt 80 stāvu koka debesskrāpi.

“Latvijas būvnieki un būvmateriālu ražotāji ir gatavi uzsākt no vietējiem būvmateriāliem – koksnes un ģipškartona, arī Latvijā celt visiem Eiropas augstākajiem standartiem atbilstošas daudzstāvu koka ēkas,” pārliecināts SIA “Nordic Homes” galvenais inženieris Imants Trezuns. “Tomēr šobrīd daudzstāvu apbūvi ierobežo būvnormatīvi, konkrēti LBN 201-15, “Būvju ugunsdrošība”. Vācijā, Anglijā, Zviedrijā, Dānijā, Somijā koka daudzstāvu apbūve ir atļauta. Būtu laiks šo ekoloģisko būvniecības veidu atļaut arī Latvijā. Mūsu uzņēmumam jau ir vairāku gadu pieredze daudzstāvu māju būvniecībā ārzemēs, tajā skaitā astoņstāvu ēka Liverpūlē, kā arī citi daudzstāvu projekti pārējā Anglijas teritorijā. Labprāt kādu daudzstāvu koka objektu veidotu arī Latvijā,” bilst inženieris.

Ugunsnoturības tests

CITI ŠOBRĪD LASA

Pastāv stereotips, ka koka būves ir viegli degošas. Lai nodemonstrētu koka konstrukciju izturību pret uguns iedarbību, 12. janvārī Sauriešos uzņēmuma “Knauf” teritorijā notika koka objektu pārbaude. Tika salīdzināts divu 2 x 2 x 2 m lielu koka “māju” degšanas process. Abu māju sienas bija izgatavotas no Jelgavas uzņēmumā CLT ražotajiem krustā līmētajiem masīvkoka paneļiem. Vienā testa mājā sienas veidoja tikai CLT paneļi, otras mājas CLT sienas, griestus un grīdu klāja dubultas “Knauff Blue” ģipšakmens plāksnes. Nepieciešamo temperatūru nodrošināja uz māju grīdas izveidota dedzināmā materiāla – skaidu brikešu kaudze. Dedzināšanas laikā tika sasniegta vairāku tūkstošu grādu liela temperatūra, kas laboratorijas apstākļos nebūtu iespējams. Testa rezultātus novēroja ekspertu darba grupa, kura izstrādā jaunos uguns drošības standartus LBN 203 – 15.

Pirmā testa māja, kura bija veidota tikai no 15 cm bieziem CLT koksnes paneļiem, dega, kā gaidīts – vilkme no durvju nišas uz loga nišu veicināja intensīvāku degšanu, tomēr pamatā iekļāvās normatīvos un CLT dega ar ātrumu ≈0,8 mm/min.

Otrajā testa mājā tika lietota kapsulācijas metode K260, māja bija oderēta ar vietējā ģipšakmens “Knauf Blue” plāksnēm. Pēc stundas degšanas mājas iekšpuse palika neskarta. Šāds brīnums iespējams tāpēc, ka katra šāda 15 mm plāksne satur divus litrus kristāliski saistīta ūdens – veidojot dabas dotu sprinkleru sistēmu. Uzkarstot ģipšakmens izdala ūdeni tvaiku veidā un dzesē sienas. Arī degšanas laikā, kad mājas iekšpusē gaiss sasniedza 200 grādu karstumu, pie ārsienas varēja mierīgi pielikt roku. Kad pēc ugunsgrēka imitācijas ģipšakmens plāksnes noņēma, apakšā esošais koks bija perfektā stāvoklī – tas pat nebija sabrūnējis. Ja šādā ārkārtas situācijā nonāk dzelzsbetona konstrukcijas, tajās parādās plaisas, deformējas arī tērauda detaļas un siena zaudē nestspēju. Ja aizdegšanās bijusi ar ugunsdrošu ģipšakmens paneli oderētā telpā, atliek tikai nomainīt ģipšakmens plāksnes un telpa būs kā jauna.

“Veiksmīgais testa demonstrējums ļauj mums cerēt, ka jau šogad LBN 201 tiks mainīti par labu sešu stāvu koka apbūvei un uz Latvijas simtgadi varētu tikt uzcelta kāda koka daudzstāvu ēka. Patīkami pārsteidz Ekonomikas ministrijas atbalsts un interese par tautsaimniecības vajadzībām,” cer Andris Veinbergs, “Knauff” tehniskais vadītājs.

Reklāma
Reklāma

“”Latvijas valsts meži” līdz šim savu objektu būvniecībā konsekventi vienmēr ir izmantojuši koku,” atgādina Tomass Kotovičs, valsts akciju sabiedrības komunikāciju daļas vadītājs. “Koksne ir atjaunojams resurss. Piemēram,Tērvetes tiltam izmantotie 80 m3 kokmateriāla atjaunojas 2 – 3 minūtēs. Piedevām katrs eiro, kas tiek ieguldīts kokmateriālā, paliek Latvijā, nevis tiek novadīts svešu ekonomiku atbalstam. Tad, kad būvniecības normatīvi atļaus, būsim gatavi no koka būvēt vēl modernākas un augstākas ēkas,” viņš apliecina.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.