Mobilā versija
Brīdinājums -2.5°C
Voldemārs, Valdemārs, Valdis
Svētdiena, 11. decembris, 2016
20. aprīlis, 2015
Drukāt

Kokrūpniekiem kārtējais rekords (1)

Foto - LETAFoto - LETA

VAS "Latvijas Valsts meži" pērnā gada nogalē uzbūvēja un nupat ievācās jaunajā administrācijas ēkā Rīgā, Vaiņodes ielā. Tās ārējā apdarē izmantots koks.

Autores: Dace Skreija, Indra Lazdiņa/”Lursoft”

Kokrūpniecības nozare pēdējos piecos gados nebeidz priecēt statistikas skaitļu cienītājus, uzlabojot gan apgrozījuma, gan eksporta rādītājus. Tā ir izaugsme, ko nodrošina pieejamie dabas resursi un sakārtota nozares vide. Reti kura Latvijas nozare var lepoties ar šādu apstākļu salikumu.

Eksporta apjoms 2014. gadā ir pārsniedzis divu miljardu eiro atzīmi, kas ir kārtējais rekords nozarē, liecina Zemkopības ministrijas apkopotā informācija. Tas ir pieaugums par gandrīz 9% salīdzinājumā ar 2013. gadu. Visvairāk nozares produkcijas eksportā aiziet uz Lielbritāniju, Zviedriju, Vāciju un abām pārējām Baltijas valstīm. Šis eksporta valstu TOP 5 jau ir nemainīgs vairākus gadus pēc kārtas.

“Latvijas kokrūpnieki ir atraduši jaunus tirgus gan Āzijas, gan Eiropas virzienā, kā arī tradicionāli turpina sadarboties ar Anglijas partneriem. Pērn kok­apstrādes nozarē nav bijuši īpaši maksātnespējas gadījumi, un attiecīgi arī apdrošinātāju piešķirtie kredītreitingi ir vērtējami kā labi. Līdz ar to darījumu risku apdrošināšanas cenas meža nozarē pašlaik ir vienas no zemākajām,” vērtē “Marsh Latvia” kredītrisku konsultante Sandra Smiltniece.

Ņemot vērā eksporta apjomu pieaugumu uz Āzijas tirgiem, aktuāls ir jautājums par to, kādas pievienotās vērtības produkti tiek izvesti uz šīm valstīm. Tam rādītājs ir arī šā gada sākumā apstiprinātais Valsts augu aizsardzības dienesta cenrādis, kurā maksa par fitosanitāro pārbaudi sertifikāta saņemšanai apaļkoka un finierkluču eksportam un reeksportam sadārdzināta 20 reižu.

Summas aug

Nozarē aug gan izmaksas, gan tai ir iespējas paaugstināt cenas saviem produktiem. Turklāt cenu pieaugums tiek panākts, arī ražojot produktus ar augstāku pievienoto vērtību.

Centrālās statistikas pārvaldes apkopotā informācija liecina, ka nozarē pēdējos gados stabili pieaug arī darbinieku atalgojums, 2014. gadā tas pieaudzis vidēji par 5 – 10%. Tā mežsaimniecībā un mežizstrādē nodarbināto bruto alga pagājušā gada decembrī bija 810 eiro, kokapstrādē – 
767 eiro, mēbeļu ražošanā – 564 eiro.

Cenu pieaugums vērojams arī vairākām nozares izejmateriālu grupām. Piemēram, 2014. gada otrajā pusgadā, salīdzinot ar 2014. gada pirmo pusgadu, A kategorijas bērza finierkluču cena palielinājusies par 13% jeb 11,7 eiro/m3 bez PVN, liecina Centrālās statistikas pārvaldes jaunākie dati par apaļo kokmateriālu vidējām iepirkuma cenām. Ievērojamais finierkluču iepirkuma cenas kāpums skaidrojams ar pieprasījuma pieaugumu pēc šī kokmateriāla bērza saplākšņa zāģmateriālu un mēbeļu ražošanā.

Viena no tendencēm, kas turpinās no iepriekšējā gada – uzņēmumi plāno savu ražošanu “zaļāk”. Un arī šis faktors ietekmē uzņēmumu izmaksas. “Strauji attīstās nozarē pielietojamā ķīmija, kas ļauj pielāgot, piemēram, līmēšanas tehniku mazāk kaitīgu videi. Tomēr cenas zaļajām tehnoloģijām vēl aizvien ir augstas, un tas ir izaicinājums uzņēmumiem saglabāt konkurētspēju – gan lai produkti būtu “zaļi”, gan pieejami patērētājam. Kok­rūpniecības kompānijas vēl aizvien ir atkarīgas no vairāku izejvielu importa, lai saražotu gala produktu pārdošanai,” atzīmē 
S. Smiltniece.

Apjomi stabilizējas

Februārī kokrūpniecības saražotais produkcijas apjoms pieauga par gandrīz 10%, salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu. Kārtējais rekords! Tomēr Latvijas Bankas ekonomists Igors Kasjanovs atzīmē, ka pieaugošais gatavās produkcijas krājumu apjoms gan varētu liecināt, ka turpmākajos mēnešos pieaugums vairs nebūs tik straujš.

Ņemot vērā to, ka ciršanas apjoms Latvijas mežos saglabāsies līdzšinējā līmenī jeb aptuveni 11 – 12 miljoni kubikmetru koksnes gadā, Latvijas Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors Kristaps Klauss teic, ka no Latvijas tautsaimniecības skatu punkta tas nozīmē, ka Latvijā nav nepieciešams būvēt jaunas skujkoku zāģētavas, bet maksimāla uzmanība jāvelta esošo zāģētavu produktivitātes celšanai, vairojot gatavās produkcijas vērtību. Šāda tendence ir vērojama jau vairākus gadus, un tās ietekmē aizvien lielākas investīcijas jau šobrīd tiek veiktas koksnes produktu tālākā apstrādē. Liels potenciāls ir jauniem projektiem, kas ir orientēti uz galotņu, malkas kvalitātes koksnes un cita veida sīkkoksnes, īpaši lapu koku, pārstrādi.

Līderiem veiksmīgs gads

Nozares flagmanis AS “Latvijas Valsts meži” jau ir publiskojis savus 2014. gada finanšu rezultātus, kas apstiprina nozares veiksmīgo darbību. Pagājušajā gadā uzņēmuma apgrozījums sasniedza 275,1 miljonu eiro, bet peļņa bija 76,9 miljoni eiro, liecina AS “Latvijas Valsts meži” neauditētais gada pārskats. Uzņēmuma kopējie ieņēmumi 2014. gadā pārsniedza budžetā plānoto par 18,5 miljoniem eiro, ko galvenokārt noteica augstāka koksnes pārdošanas cena. Krītoties dīzeļdegvielas cenām, samazinājās mežiz­strādes izmaksas, kā arī koksnes transportēšanas izmaksas, kas pozitīvi ietekmēja uzņēmuma peļņas rādītājus. “Tirgus tendences nodrošināja stabilu uzņēmuma galveno sortimentu – skuju koku zāģbaļķu, lapu koku zāģbaļķu un finierkluču – cenas. Salīdzinoši sliktāka situācija bija enerģētiskās koksnes jomā, kur silto ziemu ietekmē bija vērojams zems pieprasījums un salīdzinoši zemas cenas,” vērtē AS “Latvijas Valsts meži” valdes priekšsēdētājs Roberts Strīpnieks.

“Latvijas finiera” eksportētās produkcijas vērtība pērn pirmo reizi uzņēmuma vēsturē pārsniedza 150 miljonu eiro robežu. Procentuālais pieaugums gan ir mērens – “tikai” 3% attiecībā pret 2013. gadu, bet galvenais uzsvars ir uz stabilu un līdzsvarotu apjomu pieaugumu, teic AS “Latvijas finieris” padomes priekšsēdētājs Uldis Biķis. Apzinoties savas iespējas un ražošanas jaudu noslogojumu, arī šogad uzņēmumā plāno nelielu eksporta pieaugumu un vietējā tirgus apkalpošanu atbilstoši pieprasījumam. “”Latvijas finiera” svarīgākais uzdevums ir līdz 2020. gadam īstenot 280 miljonus eiro lielas investīcijas produktu un ražošanas procesu attīstībā, kā arī darba ražības un kvalitātes paaugstināšanā, izvērtējot darba algu pieaugumu. Tuvāko gadu investīciju atdeve Latvijas un Igaunijas ražotnēs paredzēta 2017. gadā, palielinoties abu valstu saplākšņa eksportam,” prognozē U. Biķis.

Riskantais eksports

Lai arī eksports ir Latvijas kokrūpniecības dzinējspēks, nokļūšana ārvalstu tirgos nav viegls ceļš. Pēdējā laikā uzņēmumiem vajadzējis cīnīties ar jauna veida rēķinu nemaksātājiem ārzemēs. “Piemēram, Latvijas uzņēmums uzvar iepirkumā ārvalstīs, piegādā materiālus, izraksta rēķinus, bet rezultātā saņem 80% no summas. Tad pircējs pieprasa atlaidi, par kuru iepriekš nav bijusi vienošanās. Tā ir šantāža, jo Latvijas kompānijai īsti nav izvēles brīvības, nebrauks taču pakaļ precei un nekraus atpakaļ. Reizēm šāda pircēju taktika nostrādā, bet citreiz vietējais ražotājs ir spēcīgs un pasaka, ka rēķini ir jāmaksā,” gadījumus apraksta S. Smiltniece.

20150420192250_3565

Pievienot komentāru

Komentāri (1)

  1. Eka ir jauna un vai skaista, par to droši vien domas dalās. Taču, lai zālāji nebūtu izbradāti un apkārt tai lietus laikā nebūtu dubļu jūra, vajadzētu izveidot kaut vai minimālu sētiņu. Cerēt ka cilvēki būs tik apzinīgi, ka nebridīs pāri zālējiem, ir vairāk kā naivi.

No bezdarbnieka par uzņēmēju. Šūšanas ateljē īpašnieces Karīnas pieredze (2)Karīna Šveicare bija biroja vadītāja kādā uzņēmumā, bet... kā tas mēdz notikt, pērn palika bez darba. Pirmais ceļš, lai saņemtu bezdarbnieka pabalstu – reģistrēties Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA) ar obligāto informācijas noklausīšanos.
Gribi audzēt savas vistiņas, bet nezini kā sākt? Dzērbeniete Daina Šmite dalās pieredzēVistas grib audzēt arvien vairāk cilvēku, taču trūkst zināšanu, ar ko sākt. – Tas nemaz nav grūti, jo vistas ir visvienkāršāk turamie mājputni. Balva par pūlēm – olas, gaļa un mēslojums, – iedrošina dzērbeniete DAINA ŠMITE.
Gāze būs lētāka, piegāde dārgāka? (5)Atvērtā tirgū dabasgāzes rēķins būs vienkāršāks nekā elektroenerģijas rēķins
Pasaulē
INFOGRAFIKA: Budžeta prioritātes - aizsardzība, drošība, veselība2017. gada valsts budžeta prioritārās nozares ir aizsardzība, sabiedriskā drošība un kārtība, veselība, sociālā aizsardzība un izglītība.
Draugiem Facebook Twitter Google+