Mobilā versija
+0.2°C
Evija, Raita, Jogita
Sestdiena, 3. decembris, 2016
14. septembris, 2015
Drukāt

Egils Līcītis: Bēgļu maizei vienmēr bijusi cieta garoza (6)

Foto - AFP/LETAFoto - AFP/LETA

Valdībai varētu pārmest tūļāšanos un sabiedrības neinformēšanu, kā Latvijā ievedīs un dos pajumti patvēruma meklētājiem, un šķiet, ka ministru sajēga bēgļu uzņemšanas komunālajos jautājumos sniedzas tiktāl, ka viņi mācētu pasniegt krūzi ūdens un stiklenes somāliešu bērniem un prastu piejaucēt 1 gab. Āfrikas strausu ģimeni. No otras puses, vēlētāji nav devuši ne mandātu, ne uzdevumu valdībai gatavot plašu programmu emigrantu uzlidojuma gadījumā un sastādīt protokolu, kā iebraucējus izguldinās, paēdinās, iemācīs jāņot un Latvijas vēsturi, sagādās pa pirmo zorti sadzīves apstākļus. Raugi, izskatās, ka Eiropa saskaras ar nepārvaramu stihiju, kurš tomēr liekas organizēts viesulis, un Latvija – ar Junkera pavēles formas realpolitik, ka nelūgtiem viesiem naktsmājas jādod “obligāti” masu pārvietošanas plāna ietvaros.

Speciāli tiem, kuri atbalsta vietas zem saules piešķiršanu bezlimita daudzuma cilvēkiem, kurus sūtījis pats Allāhs, un kam ir aizbildinājums, ka arī latviešiem, laivu bēgļiem, no Staļina bendesmaisu ķetnām mūkošiem pasniedza palīdzīgu roku –, atgādināsim, kāda bija ar viņiem apiešanās. Latvijas cilvēku masas nonāca Vācijā – bēgļu, filtrācijas, darba nometnēs, Zviedrijā – karantīnā. Neviens neatvēlēja pat pieticīgus uzturlīdzekļus. Līdzpaņemtās mātesmeitu godu drēbītes, vērtslietas melnajā andelē mainīja īpašniekus – pretī dabūja maizes klaipu vai kādu kaparnaudas gabalu.Viens atmiņu stāsts no darba lēģera – tēvs gāja mežizstrādē, māte piepelnījās šujot, labojot sabiedroto virsnieku formastērpus. Nometnēs latvieši mita piecus un vairāk gadus, un bija dzīve ar ļoti cietu garozu, kamēr viņus neatlasīja karadarbībā mazāk cietušās aizokeāna zemēs vai Anglijā. Uzņemšanai bija noteikumi. Dažviet “ielūdza” tikai vieniniekus, pārsvarā darbspējīgos vīriešus, Amerikā vajadzēja sagādāt galvotājus, kas izsauktās personas pirmajā laikā nodrošinātu ar iztiku. Garāmejot pieminēsim, kā Zviedrijā izrīkojās ar atbēgušajiem leģionāriem. Vēlāk mītnes vietās pašiem bija jārūpējas par pamatu zem kājām, pašmācībā jāapgūst valoda, jāmeklē darbavieta, jākārto komunālie jautājumi – ar dievpalīgu. Tautieši politiski arvien uzsvēruši, ka izdzīti prom no Latvijas trimdā, nevis laidušies klaida gaitās.

Šodien bēgļi laužas cauri Eiropai un nedodiet viņiem maizi un ūdeni, laidiet uz Vāczemi vai vēl bagātāku sociālo pabalstu Eldorādo. Viņu vidū esot zinātnes spīdekļi, augsti kvalificēti speciālisti, arhitekti, ārsti. Te citēšu lasītājas Dainas Kaprāles vēstuli, kurā viņa raksta, ka operas premjers Mariss Vētra lāpstojis ostā sāli, bet dramaturgs Mārtiņš Zīverts kļuvis par ratiņstūmēju stacijā. Augstu izglītotie sāka kā ogļrači, malcienas strādnieki, apkopēji.

Kopš tā laika Eiropa augusi humānāka, pārticīgāka. Varam izglābt visus Tuvos Austrumus un Āfriku. Latvijā pēc 50 okupācijas gadiem uzkrātais tauku slānis nav pārāk biezs, un esam valsts, kurā pamattauta pilsētās jau ir minoritāte. Te nav atliekami un nav atcelti citi uzdevumi valdībai. Papriekš kārtot, lai izglābtu uz nabadzības pēdējās robežas dzīvojošos vecos cilvēkus un vietējos iedzīvotājus, kam trūkst valsts aizgādības.

Pievienot komentāru

Komentāri (6)

  1. Paldies par rakstu!

  2. klausīsi Līcīti – pie Briseles siles netiksi ! 🙂

  3. Neviens nedzird TO, ko negrib dzirdēt! Kāda ir mūsu austrumu robeža? Mūsu pabalsti bērniem? Galu galā -cik maksā mūsu zemniekiem platības maksājumos?

  4. Par visiem100% jāpiekrīt Egilam Līcītim .Vispirms ,lai valdība nodrošina pensionārus ar iztikas minimumu ,lai arī vecie ļaudis varētu dzīvot pārticībā. Nedrīkst pieļaut bēgļu uzņemšanu Latvijā ! Tā nav naida kurināšana,bet mēs paši slīkstam nabadzībā,kur nu vēl uzņemt bēgļus ! Varu pateikt vēl vienu patiesību :,,Ka Vācijā jau ir notikušas vairākas sieviešu izvarošanas,bet valdība baidās to pavēstīt vācu tautai ,lai nesāktos panika mierīgos iedzīvotājos-un šos netīros nedarbus ir pastrādājuši bēgļi. Tad pasakat ,kas notiks ar mūsu sievām ,jaunavām un bērniem ,jo viņiem ir viens likums ,kas nav islāma ticīgās ,tās sievietes un meitenes ir pakļautas izvarošanai .Masveidīgi tiek iepludināti šie bēgļi ,lai visā pasaulē varētu iieviest islāma kalifātu-ar to tad arī sāksies šausmu lietas . Kāpēc nevarētu bēgļus godīgi sadalīt visiem saimes locekļiem-lai visi izmitina pie sevis ( visi algās saņem tūkstošus un ir spējīgi šos bēgļus paēdināt uz to labāko) .Ja liktu viņiem obligāti uzņemt ,tad būtu ar visām četrām pretī ,bet nabadzīgiem cilvēkiem grib uzspiest savu varu. Saimieši var izmitināt bēgļus pie saviem radiem un draugiem,nevis ,,Muceniekos,, vai pagastos

  5. Leģionāru izdošana bija īpaši cūcisks solis, ņemot vēl vērā, ka pati Zviedrija no kara pirmās līdz pēdējai dienai apgādāja Vāciju ar dzelzsrūdu un citiem militārajai rūpniecībai vajadzīgajiem materiāliem.
    1994. gadā gan Zviedrijas karalis pieņēma vēl dzīvus palikušos baltiešu leģionārus un personīgi atvainojās.

    • Tāmnieks/luterānis Atbildēt

      1. Karaļa atvainošanās šoreiz stipri vien atgādina katoļu un pareizticīgo grēksūdzes. Tu esi pastrādājis vislielākos grēka darbus, tad tos izsūdzējis popam vai arī nopircis indulgenci, piemēram, apzeltījot kādas baznīcas kupolu, un vari atkal raženi turpināt pārkāpt visus 10 baušļus. To taču mēs redzam ikdienā- jo lielāks grēcinieks, jo kaklā resnāka zelta ķēde un lielāks krusts.
      2. Latviešu bēgļi ne tikai lāpstoja sāli. Daudzi, lai tos pieņemtu ”draudzīgās” lielvalstis, bija spiesti uz vairākiem gadiem doties mežizstrādē aukstumā vai tropos. Pat Austrālija sūtīja latviešu inteliģentus (mūsu izglītības diplomus viņi neatzina) cukurniedru plantācijās un vietējā vara pat nedomāja par pabalstu un dzīvesvietas piešķiršanu.
      Šo iemeslu dēļ nesaprotu, ko gribēja pasaulei pavēstīt plakāta “Rainis bija bēglis” turētājs? Tā ir tikai kārtējā tūtiņdreijera demagoģija vai gara tumsa?

Atis Klimovičs: Kāpēc mūsu ģenerāļi klusē? (30)Katrs Latvijas iedzīvotājs būs kaut reizi dzirdējis kāda ārvalstu komentētāja vai militārā eksperta izteikumus par to, cik dienās uzbrukuma gadījumā sabrukšot Latvijas un tās kaimiņu aizsardzība.
Gata Šļūkas zīmējums
Gatis Šļūka. No elektrības cenām neatkarīgs slēpošanas kalns

Dažas Latvijas slēpošanas trases uzsāka sezonu jau novembra pirmajā pusē, kad uzsniga pirmais sniegs. Ja laika apstākļi turpmāk būs labvēlīgi, slēpotāji drīz atkal varētu atsākt ziemas sportošanu. Vienīgais sarūgtinājums, ka elektrības izmaksu pieauguma dēļ jāpaaugstina arī cenas. Daži uzņēmēji pat teikuši, ka elektrības izmaksas ir tik lielas, ka trase vispār jāslēdz.

Lasītāju aptauja
Kas vairo bažas par Latvijas drošību?
Draugiem Facebook Twitter Google+