Mobilā versija
-0.3°C
Evija, Raita, Jogita
Sestdiena, 3. decembris, 2016
6. marts, 2014
Drukāt

Latvijā nedrīkst būt divas valsts valodas. Saruna ar profesoru Djačkovu (27)

Foto: Valdis SemjonovsFoto: Valdis Semjonovs

Pirms vairāk nekā pusotra gada intervēju Krievijas sociolingvistu un labu latviešu valodas pratēju, Maskavas Lingvistikas institūta profesoru Marku Djačkovu. Toreiz krievu valodas referenduma iespaidotajā situācijā viņš izteica tēzi, ka Latvijā nav spriedzes etniskajās attiecībās, bet to uzkurina. Nesen profesors viesojās Rīgā, un, tiekoties redakcijā, viņam kā profesionālam cilvēkam no malas jautājām, kā viņš jūt pašreizējās etniskās attiecības Latvijā, kā arī lūdzām vērtējumu par politiku un ikdienas dzīvi Krievijā kā maskavietim. “LA” redakcijā ar viņu sarunājās Voldemārs Krustiņš un Ģirts Vikmanis.

V. Krustiņš: – Kad iepriekšējoreiz sniedzāt interviju “LA”, jūs teicāt, ka spriedze Latvijā etniskajās attiecībās nav jūtama, bet to mēģina uzkurināt. Kāda ir situācija tagad, pēc pusotra gada?


– Es jūtu, ka spriedze izzūd. Tas skaidrojams ar to, ka krievu jaunieši vairs nejūtas tik stiprā padomju laiku ietekmē. Šie jaunieši nav izjutuši padomju periodu. Tomēr viņi ir audzināti ģimenēs, kur šos laikus atceras, un viņu pasaules uzskatu veido arī tas, ko stāsta viņu vecāki. Krievijā valsts prezidents Vladimirs Putins nācis klajā ar iniciatīvu valstī veidot vienotu vēstures mācību grāmatu. Tie, kuriem būtu jāraksta, tomēr nesaprot, kā to darīt, jo domstarpības par vēsturi paliek. Man šķiet, ka nedz latviešu, nedz krievu jaunieši nezina savu valstu vēsturi. Piemēram, par tādu sāpīgu mirkli kā Latvijas iekļaušana PSRS sastāvā. Jums visbiežāk lietotais vārds ir “okupācija”. Šeit, manuprāt, pēc okupācijas notika aneksija, PSRS vardarbīgi pievienojot sev teritoriju. Latviešiem pēc tam viltīgi bija dotas padomju pilsoņu tiesības. Studenti no Latvijas saņēma priekšrocības Maskavas universitātēs. Jebkurš latvietis varēja braukt uz Krimu vai Kaukāzu.

Mūsdienās jaunieši nezina, kas bija krievu padomju diplomāts Andrejs Višinskis. 95% nezinās, kas viņš bija. Taču viņš bija noteicošā figūra sarunās ar prezidentu Kārli Ulmani 1940. gadā. Pēc tam Kārlis Ulmanis teica: “Palieciet jūs savās vietās, es palieku savējā.” Pēc dažām dienām Ulmani izsūtīja uz Krieviju. Kas to zina? Tie latvieši, kas bija lojāli un neskaitījās izteikti padomju sistēmas pretinieki, saņēma padomju pilsoņu tiesības. Ko padomju vara uzskatīja par šaubīgiem, tos izsūtīja. Par to bija filma, ko rādīja pirmajā Latvijas Tautas frontes kongresā. Šajā kongresā es biju viens no diviem cilvēkiem, kas bija ieradušies no Krievijas. Mani bija personiski ielūdzis toreizējais Latvijas PSR pilnvarotais pārstāvis Maskavā Jānis Peters. Atceros, kad Latvija atguva neatkarību, izcēlās valodu problēma, par kuru Krievija Latviju kādiem tik vārdiem nelamāja! Latvieši esot šovinisti un fašisti. Tomēr pie mums, Krievijā, ir tā pati problēma – pie mums brauc imigranti, kas nemācās krievu valodu un nevēlas asimilēties. Visvairāk ir imigrantu no Tadžikistānas un Uzbekistānas – pat veselus kvartālus apdzīvo. Tagad jau valdošās aprindas saprot, ka iebraucējiem, kas grib palikt Krievijā, vajadzēs dod rīkojumu mācīties krievu valodu. Tāpat kā pie mums jāprot krievu valoda, tā Latvijā jāprot latviešu valoda. Tie imigranti pie mums brauc, jo viņiem nav māju, viņi meklē kaut īslaicīgu darbu, bet patiesībā cenšas iekārtoties pastāvīgā darbā.

Ģ. Vikmanis: – Pēc iepriekšējās intervijas viena krievvalodīgā interneta medija vidē jūs sauca par nodevēju…


– Nodevējs ir tāds, kas bija par kaut ko un tad uzmeta, bet es par to nekad neesmu bijis. Varbūt man toreiz nevajadzēja runāt par krieviem vispār, bet gan par krieviem, kas neapzinās vietējās reālijas. Ar tām es saprotu latviešu valodu un kultūru, piemēram, Dziesmu un deju svētkus. Krievi, kas nesaprot un brīnās, kā tas ir – atstāt mājās bērnus un doties uz estrādi dziedāt dziesmas. Ak, tie latvieši nodarbojas ar niekiem. Tā ir nevēlēšanās saprast citu kultūru. Imigranti pie mums Krievijā dara to pašu – negrib saprast un pieņemt krievu kultūru. Mums ir azerbaidžāņu un tadžiku krimināli grupējumi. Vienmēr Maskavā notiek konflikti musulmaņu svētku laikā, kad pēc tiem cilvēki no mošejām nāk laukā un ignorē kārtību, traucē transporta kustību, nesaskaņo kārtību. Viņi vēlas, lai viss būtu pēc viņu ieskatiem, un tas ir tas pats, kā savulaik krievi ieradās Latvijā no “kaut kurienes”. Es domāju, ka sabiedrības integrācijas un izglītības jomā jaunā izglītības un zinātnes ministre Ina Druviete izdarīs papildu soļus. Vēlos viņu, savu kolēģi, apsveikt ar amatu. Vēstures nezināšana nav tikai Latvijas jaunatnes īpatnība – tas pats ir Krievijā un ASV. Tā tradicionāli pie mums Krievijā katrs iepriekšējais valdnieks sabiedrības acīs ir slikts. Imperators Nikolajs II bija maiga rakstura cilvēks, un varbūt tādēļ arī gāja bojā, būtu viņš bijis stingrāks, būtu paspējis emigrēt uz Angliju un ģimene netiktu likvidēta. Tomēr viņu sauca par “asiņaino” Nikolaju. Tālāk nāca Ļeņins, tad sekoja Staļins, kurš vispār bijis “bende”, bet arī lielas valsts vadītājs. Berija bijis izvirtulis un kaitnieks. Bet Berija vadīja arī valsts atomindustriju! Tālāk sekoja Hruščovs, kurš bija Ņikita Kukurūznieks. Tad vēl Brežņevs, kurš “strādāja ar baterijām”. Es ar šausmām domāju, ko cilvēki teiks par Vladimiru Putinu, kad viņš beigs pildīt savus pienākumus. Krievijā ir tradīcija slikti runāt par bijušajiem valsts vadītājiem. Bet Latvijā Kārlis Ulmanis bija “svētais”, kaut arī izdarīja valsts apvērsumu. Kad Latvija atjaunoja neatkarību, pirmais prezidents bija viņa radinieks Guntis Ulmanis, kurš iepriekš politikā nebija darbojies. Latvieši vēlējās parādīt, ka tas nozīmē vēstures turpinājumu.

– Nesen pie valdības nama notika mītiņš pret pāreju valsts skolās uz apmācību latviešu valodā no 2018. gada, un tur pat tika draudēts ar “maidanu”.


– Ir jaunākās paaudzes bērni, kas neprot latviešu valodu. Ir jautājums, kā viņus mācīt skolās. Jādara kaut kas, lai viņi zinātu latviešu valodu un varētu piedalīties izglītībā latviski. Šajā jomā ir darīts nepietiekami. Šajos apstākļos Latvijā nedrīkst būt divas valsts valodas. Citas valstis to var atļauties, bet jūs gan ne, ņemot vērā Latvijas padomju pagātni. Tagad viņiem ir pieci gadi, bet drīz vien viņiem būs jāiet skolā. Latvija jau 20 gadus ir neatkarīga valsts, un šie bērni neprot latviešu valodu. Acīmredzot vecāki to nevēlas.

– Tagad latviešu valodas nerunāšana un nezināšana ir pārvērtusies par politisku pozu. 


– “Maidans” tomēr Latvijai nedraud, jo Latvijā nav tādi cilvēki. Ukrainā vēsturiski pusē teritorijas dzīvo ukraiņi, bet otra puse ir krievu apdzīvota. Kad bija revolūcijas Donbasā, tika izveidota Doņeckas–Krivorožskas republika. Ukraina mūsdienās dalās trīs daļās – ir krievu daļa austrumos, tad rietumos ir ukraiņu daļa, bet Aizkarpatos dzīvo nacionalitāte, kas sevi sauc par rusīniem. Ukrainā protestē tie, kas vēlas iestāties Eiropas Savienībā. Tagad tur žmiedzas visi. Ukrainas prezidents Viktors Janukovičs, manuprāt, risina jautājumu – kurš iedos vairāk naudas? Un iekrita abi – gan Krievija, gan ES, jo par maz iedeva. Ja ES vairāk naudas iedotu, viņš uzreiz parakstītu asociācijas līgumu.

– Domāju, ka varam beigt sarunu ar komunikē…


– Tajā vispirms varam rakstīt, ka abas puses piekrīt, ka krievu valodas kā otras valsts valodas ieviešana Latvijā ir neiespējama un nevēlama, ņemot vērā Latvijā pastāvošos apstākļus un to, ka savulaik Latviju pievienoja PSRS. Otrs – nepieciešams maksimāli panākt sabiedrības apziņā vajadzību pēc latviešu valodas zināšanām un lietošanas visiem Latvijas iedzīvotājiem, īpaši bērniem, kam jāmācās latviešu skolās.

VISU INTERVIJU LASIET ŠEIT 

Pievienot komentāru

Komentāri (27)

  1. Nu re, ir taču arī normāli krievi tajā Rossijā!

  2. Tas kā pašreiz skolās bērniem māca Latviešu valodu tad paņemiet viņu rakstītos darbus,tad pārņem šausmas par kļūdu daudzumu valsts valodā un neskatoties ne uz ko ejam otrā grāvī vēl nezinošiem valsts valodā pareizi rakstīt dzenam tiem anglosakšu took lai tie jau varētu saprasts jauno kungu pavēles un prastu tās pildīt,bet pašmājās jau krievu valodas sasniegusi tādus mēra apmērus ka bez tās prasmes nevar atras nopietnu darbu pat labās zāģētavās kur vēl runāt par apkalpojošo sfēruar to ka tu pārvaldi angļu valodu bet nezini krievu tu vari braukt citurstrādāt ārzemēs.Vismaz 5.gadi atpakaļ to vēl tā nejuta,tad tikai tā paslepus pieminēja vai prot tagad neviens no tā nekaunās krievu valodu jau uzskata par prioritāti,nerunāju pat par tām firmām kuras vada krievalodīgi īpašnieki tur tā ir aksioma.

  3. Bet man vienalga ,kāda un cik ir valsts valodu. Nav problēmas! galvenais -labi dzīvot, iztikt bez konfliktiem.

  4. mēs visi esam zināmas izcelsmes cilvēki-latvieši,krievi,ukraiņi,ebreji,u.c. Aizmirsti vārdu-krievvalodīgie.Kas tie ir-citplanētieši,vai? Vai tie,kas organizē nemierus valstī,kurā paši dzīvo? Un ne slikti.

    • SC propagandisti uztur jēdzienu par “krievvalodīgiem”, jo viņi grib sev piesaistīt visas pārējās minoritātes. Latvieši, diemžēl, nav darījuši diezgan lai šīs minoritātes piesaistītu pamattautai un latviešu valodai. Cerams, ka krievu agresija Ukrainā liks Latvijā dzīvojošiem ukraiņiem apdomāties. Bet nekas nenotiks, ja valdība turpinās sēdēt uz rokām.

  5. Domāju.ka koreni.girsi.kabanovi u.c. arvisiem spēkiem cenšas sarīdīt krievus pret latviešiem un otrādi·Vairums tautas sadzīvo normāli.jo saprot ka labklājībai ir nepieciešams miers.Bet cīņas suņi rej, jo saimnieks vairāk maksā- jo skaļāk rej.

    • “”Domāju.ka koreni.girsi.kabanovi u.c. arvisiem spēkiem cenšas sarīdīt krievus pret latviešiem un otrādi.”” Vienīgais jautājums – vai šie koreni.girsi.kabanovi ir krievi? Ja nav tad viņu darbs nav brīvprātīgs , bet laikam algots. Tāpat algots kā 1917. gada revolūciju taisītājiem Krievija.Un tur pašu krievu – revolūciju īsto taisītāju bija maz un tikai kā tad algots pūlis.

  6. Vispirms jau jāsāk ar putinasosiem berziņu … rižo … u.t.t …. kas krievu mēlē vervelē nesaprotami ar utainajiem urlām …. krievu žurnalistiem … KAUNS KĀRKLU KRIEVIEM ….

  7. Ne Dombrovska, ne Zatlera partijas neizrādīja vēlmi stiprināt valsts valodu, īpaši skolu sistēmā. Ceru, ka vēlētāji to neaizmirsīs.

  8. BAIGAIS “DRAUGS”, KURŠ PAT OKUPĀCIJU NEATZĪST, KUR NU VĒL DEKOLONIZĀCIJU PIEPRASĪT !!!

  9. Daži jautājumi apbižotajam grafistam: kāpēc jauniešiem kuri beiguši krievu skolas Rīgas dome rīko bezmaksas kursus latviešu valodas apguvei,kāpēc latviešu bērniem uz vietu bērnunamā jāstāv gadiem ilgi bet krievu bērnudāzos vietas brīvas?

  10. Nevar tomēr novērtēt par zemu iespējamās interpretācijas šādai intervijai, ja tā nonāk pie publikas ultranacionāļu mērcē: Krievs saka, ka visiem jāzina latvišu valoda; Latvijā nav vietas valodas nezinātājiem; Krievu profesors pret iebraucējiem (okupantiem) utt. Citādi ļoti inteliģents vecākās paaudzes viedoklis, man patika.

  11. Latviešu valoda ir jāzina.

    • Отвечу цитатой из одного латвийского политика,которую уже приводил здесь: «нам не нужно, чтобы вы знали латышский язык, нам нужно, чтобы вы знали своё место!»
      Извините господа, а вот этого не будет!

      • Kurš bija tas latviešu politiķis,kurš to vietu norādīja? Tautai ir jāzina savi ,,varoņi,,Ja es sāktu citēt ko par Latviešiem un Latvijas valsti ir teikuši Giļmans,Kabānovs,ŽDANOK TATJANA,un daudzi citi Latviju nīstoši politiķi,tad vai kā??????

  12. А я категорически не согласен! Профессор такой же придурок, как и ты! Нашёл кому давать интервью. Идейные братья. Это наши дети, и нам решать как, чему, и на каком языке их учить! Обойдёмся без ваших идиотских советов! Вы поживите здесь сначала, испытайте на себе все прелести национальной демократии, а уж потом давайте свои советы.

    • Saprotu ,,padomju cilvēku,,šausmīgi dzīvot,,nacionāl demokrātiskā valstī,visapkārt kaut kādi fašisti,naciki,gluži kā tie nenosakāmie zaļie cilvēciņi Krimā.Protams,labāk būtu,ja Latvija pievienotos Krievijai,bet tas nekad nenotiks.

      • Kas no mums ir vairāk „padomju cilvēks” tas ir vel jautājums. Es neko ne teicu par „nacionāl demokrātisko valstī” un par to, ka visapkārt dzīvo kaut kādi „fašisti un naciki”. To teica tieši jūs!
        Apkārt mani, piemēram, dzīvo parastie un normālie cilvēki. Atšķirība no jums, laikam…

        • Krievu valodu esmu apguvis diezgan labi,vai tad tie nav Jūsu vārdi-nacionālās demokrātijas jaukumi.Esmu lasījus Jūsu komentārus citos rakstos,tur tik tiešām ir ne tik tas vien.

          • Nu, jums ir sava pieredze un saviji prieki, bet man, ka nepilsoņu – sava pieredze un daudz prieku nav. Bet, ir tāds nianse – es rakstu „nacionālā demokrātija”, Jūs – „nacionāl demokrātija”. Tas nav tāds pats. Pēdējās teikums mazliet atgādina „nacionāl sociālismu”, vai ne?

          • Ārzemnieks

            kindzulis ir “Krievu valodu apguvis diezgan labi”, grafists no savas puses tīri labi raksta latviski. Abi esat apliecinājuši, ka bilingvālais sabiedriskais modelis jūs apmierina. Ko mēģiniet te sadalīt?

    • quo vadis,Latvia? Atbildēt

      Vienkāršs risinājums – Krievijā ar mācībām valsts valodā problēmu nav…………

    • Mi uže izpitaļi vse preļesti internacionaļnoj ģemokratiji, vi ķerpiķe (i verju, čto ķerpiķe) na polovinu sroka meņše. Vsjo buģet horošo, vašu kirilicu daže zģesj poņimajut i ņikto ne uprekajet vas v jee ispoļzovaņii, tut sobraļis umerennije nacionaļisti – patrioti Latvii, čto o vas skazaķ ņe mogu 🙁

  13. Николай, россиянин Atbildēt

    Професор Дьячков знает, что говорит и я, как россиянин. полностью с ним согласен. Латвия не имеет права иметь 2-3 и больше гос.языков. Никто ни кому не запрещает учить другие языки. Более того, каждый волен с своем выборе изучать любой язык, любого народа.

Draugiem Facebook Twitter Google+