Mobilā versija
Brīdinājums -2.4°C
Voldemārs, Valdemārs, Valdis
Svētdiena, 11. decembris, 2016
26. jūlijs, 2012
Drukāt

Konkursā vērtē novadus un pilsētas

Foto - Uldis Varnevičs un Andra MiklucāneFoto - Uldis Varnevičs un Andra Miklucāne

Latvijas Pašvaldību savienība, turpinot labās tradīcijas, rīkojot konkursu “Sakoptākais Latvijas pagasts”, šogad pirmo reizi novadus un pilsētas vērtē konkursā “Eiropas gada pašvaldība”. Jau beigusies konkursa pirmā kārta un no katra novada izvirzītas trīs pašvaldības, kuras klātienē apmeklēja vērtēšanas komisija.


 

Katru gadu konkursa “Eiropas gada pašvaldība” tēma mainīsies atbilstoši Eiropas gada tēmai. Šis gads Eiropā ir veltīts aktīvai un veselīgai novecošanai un paaudžu sadarbībai. Konkursa žūrija skatās un vērtē, kā pašvaldības atbalsta iedzīvotāju aktīvu, veselīgu novecošanu un paaudžu solidaritāti, kā ieinteresē un iesaista veselīga dzīvesveida īstenošanā un palīdz tiem, kam šajā grūtajā laikā dažādu iemeslu dēļ nepieciešams pašvaldības atbalsts. Pirmo vērtēšanas komisija apmeklēja Zemgales reģionu, izvērtējot Bauskas un Dobeles novadu, kā arī Jelgavas pilsētā paveikto. Protams, labo darbu un paveiktā katrā novadā ir ļoti daudz, bet mēs parādīsim to atšķirīgo, ar ko katra pašvaldība ir īpaša.

 

Bauskā māca vecmāmiņas

Stāstot par paveikto sociālajā jomā, baušķenieki lepojas ar projektu, kas ļāvis uz iedzīvotāju aizbraukšanu paskatīties no pavisam cita redzespunkta, proti, kāda palīdzība nepieciešama vecmāmiņām, kuru bērni devušies peļņā uz ārzemēm un savus bērnus atstājuši audzināt omītēm. Bauskas novada pašvaldības iestādē “Bauskas novada sociālais dienests” tika organizēta atbalsta grupa šīm vecmāmiņām, un tas darīts partnerības projektā “Iekļaujoša ģimene, bērnudārzs, skola un sabiedrība”, ko īstenoja Latvijas SOS bērnu ciematu asociācija ar Šveices speciālistiem. Projekta mērķis bija veicināt Bauskas novada sociālās atstumtības riskam pakļauto personu iekļaušanos sabiedrībā. Projekta psiholoģe Ērika Pulkstene strādājusi ar trīs grupām, un atbalstu saņēmušas vairāk nekā 30 vecmāmiņas. “Pirms sākām darbu ar vecmāmiņām atbalsta grupā, pat iedomāties nespējām, ko šī atbildība par mazbērniem no viņām prasa. Vecmāmiņas jūtas ļoti vientuļas, bieži vien rodas emocionālas dabas problēmas, jo bērniem dzīvē izkrīt vesels posms – vecāki. Ļoti grūti ir abām pusēm. Vecmāmiņām vairs nav savas dzīves, viņas visu savu laiku ziedo tikai mazbērnu audzināšanai. Tam klāt nāk dažādas problēmas – dažkārt bērni nav atsūtījuši tik daudz naudas, cik cerēts, citi bērni ārzemēs nodibina jaunas ģimenes un par palicējiem Latvijā interesējas arvien mazāk,” stāsta psiholoģe Ērika Pulkstene. Uz nodarbībām braukušas vecmāmiņas no visa novada, tālāk dzīvojošajām pašvaldība segusi arī ceļa izdevumus. Pēc kopīgā darba vecmāmiņas atzinušas, ka ir jau arī pozitīvie momenti – rūpes par mazbērniem liek mobilizēties, jāzina, kas notiek pasaulē, kas šobrīd modē, un jāatgriežas aktīvajā dzīvē.

 

Atbalsta grupā vecmāmiņas pārrunājušas savas problēmas, un daudzos gadījumos izrādījies, ka visaktuālākais ir atrast kādu, ar ko dalīties ikdienas pārdzīvojumos un raizēs. Pēc projekta noslēguma vecmāmiņas turpina satikties, jo līdzīgās problēmas, ar ko viņas saskaras ik dienu, vieglāk risināt kopā.

 

Šoruden Uzvaras vidusskola sāks dalību ES Mūžizglītības programmas “Leonardo da Vinci” inovāciju pārneses projektā “Vecvecāki un mazbērni”. Projekta pamatā ir ideja par jauniešu jeb “mazbērnu” iejušanos skolotāju lomā, mācot “vecvecākus”. Mazbērni vecmāmiņām mācīs lietot datoru, sazināties ar elektroniskā pasta un “Skype” starpniecību.

Baušķenieki lepojas ar saviem sportiskajiem senioriem, un novada priekšsēdētājs Valdis Veips priecājas, ka Latvijas senioru sporta spēlēs baušķenieki spējuši pirmo vietu izcīnīt septiņos veidos. “Seniori ir visur, un viņi ir visaktīvākā sabiedrības daļa – piedalās kultūras pasākumos, sabiedriskajā apspriešanā un cenšas būt atbildīgi par vietu, kur dzīvo. Arī mēs redzam, ka bieži vien svarīgākais nav jauna lifta vai pacēlāja uzstādīšana, ikdiena jau sastāv no daudzām mazām lietām, kurās mēs varam saviem līdzcilvēkiem palīdzēt,” saka Valdis Veips. “Piedoties konkursā, redzam, ka darāmā vēl ļoti daudz – esam iecerējuši izveidot datubāzi, reģistrējot seniorus, kas būtu gatavi palīdzēt saviem vienaudžiem, jo bieži vien jau kaimiņš var palīdzēt vēl labāk nekā sociālā dienesta darbinieks,” atzīst Veips.

 

Bauskas novads

Iedzīvotāju skaits: 27 826.

Pērn sociālās palīdzības pabalstos izmaksāti 419 083 lati 3287 cilvēkiem (tikai 9% jeb 306 no viņiem bijuši pensijas vecumā).

 

 

Jelgava veicina sapratni 
starp dažādu tautību iedzīvotājiem
Jelgava_Andra_Miklucaane_10

“Par saviem cilvēkiem priecājamies un sveicam dažādos vecumos – jau piedzimstot katrs jelgavnieks no pilsētas domes vadības saņem sudraba karotīti, bet tos, kuri svin zelta kāzas vai 100 gadu jubileju – sveicam gan ar ziediem, gan naudas dāvanu. Šajās nedēļās esmu bijis sveikt divas ļoti enerģiskas simtgadnieces,” prezentācijā komisijai saka Jelgavas pilsētas mērs Andris Rāviņš. Jelgavnieki ļoti lepojas ar vairākām iestādēm un domubiedru grupām – ar Sabiedrības integrācijas pārvaldi, Sarkanā Krusta jauniešu nodaļu, paaudžu dienas centru “Sadraudzība”, Jelgavas Sociālo lietu pārvaldi, kur zem viena jumta var saņemt visu sociālo palīdzību, turpat atrodas nakts patversme, grupu dzīvokļi un dienas centrs.

Kā jau pilsētā, kurā latviešu īpatsvars ir tikai 55%, ir izstrādāta speciāla Sabiedrības integrācijas programma un darbojas Sabiedrības integrācijas pārvalde, kuras uzdevums ir gan veicināt iecietību un izpratni starp dažādas nacionalitātes iedzīvotāju grupām, gan senioru aktīvu darbību. “Mēs lielu uzmanību veltām mazākumtautībām – lai, saglabājot savu nacionālo identitāti, spētu integrēties pilsētas dzīvē. Piemēram, lielu uzmanību pievēršam valodu apguvei. Seniori var apgūt latviešu valodu par brīvu un nokārtot naturalizācijas eksāmenus. Ļoti daudzi cilvēki to izmanto, jo vecajiem cilvēkiem nav kur papildināt savas valsts valodas prasmes, nav ar ko sarunāties, tāpēc pieprasījums pēc šīm nodarbībām mūsu pārvaldē ir ļoti liels,” stāsta pārvaldes vadītāja Rita Vectirāne. Pārvaldes telpās mājvietu radušas vairākas nacionālo kultūru biedrības – krievu “Istok”, baltkrievu “Ļanok”, ukraiņu kultūras centrs “Džerelo”, Poļu savienības nodaļa, lietuviešu “Vītis”, ebreju biedrība un čigānu biedrība “Romanu čačipen”. “Mēs vēlamies, lai visi cilvēki justos labi un piederīgi, neaizmirstot savas saknes, tāpēc arī rīkojam dažādus kultūras pasākumus, piemēram, Masļeņicas svētkus un koncertus pareizticīgo Ziemassvētkos,” saka Rita Vectirāne.

 

Jelgava

Pilsētas iedzīvotāju skaits: 60 000.

Sociālā aizsardzība – Ls 3 086 751, atbalsts ģimenēm ar bērniem – Ls 382 350, mājokļa atbalsts – Ls 759 790. 27,23% no visiem pabalstu saņēmējiem ir pensijas vecuma cilvēki.

 

Dobelē ceļ godā senos amatus

Dobele_Andra_Miklucaane_10Dobeles sociālo pakalpojumu centrā mājvietu vienviet raduši trīs centri: dienas centrs personām ar garīga rakstura traucējumiem “Solis”, dienas centrs pirmspensijas un pensijas vecuma cilvēkiem “Stariņš” un atbalsta centrs ģimenēm vardarbībā cietušo bērnu rehabilitācijai. Šeit aktīvi darbojas pensionāri, kuri, kopā sanākot, uzspēlē kādu zolītes partiju, izšuj, tamborē un darina rotas, jo brīvprātīgās meistares pasniedz nodarbības gan pērļošanā, gan zīda apgleznošanā. Interesanti, ka arī šeit jaunieši savas prasmes nodod senioriem, piemēram, Reinis Šmits kā brīvprātīgais palīdzējis pasākumu rīkošanā, mācījis senioriem darboties ar datoru un internetu.

Mazajiem bērniem, kas nonāk krīzes centrā, šeit palīdz iemācīties elementārās lietas ikdienas dzīvei, piemēram, pašiem pagatavot pusdienas un vakariņas.

Bet īpaša aura, kur satiekas vecais ar jauno, senais ar moderno, seniori ar jauniešiem, ir Dobeles Amatu mājā. Vecā, savu laiku nokalpojusī ēka pārvērsta līdz nepazīšanai, un tagad te ir visplašākās iespējas dobelniekiem apgūt dažādas iemaņas amatniecībā. Dobeles Amatu māja apmeklētājiem piedāvā amatnieku darinājumu izstādes, līdzdarbošanos austuvē, amatnieku un radošās darbnīcas, vakarēšanu un muzicēšanu saimes istabā, iepirkšanos Jurģu, zāļu, Mārtiņdienas un Ziemassvētku tirdziņos. Šeit var aust, adīt, tamborēt, pīt, mezglot, filcēt, darināt rotas, izšūt, pērļot, grebt karotes, ielāgot zālīšu zinības un latviešu tautas virtuves gudrības. Šobrīd Amatu mājā apskatāma tautas lietišķās mākslas studijas “Avots” audēju darbu izstāde.

“Izstādes mums mainās ļoti regulāri – rīkojam ābolu, sveču, fotogrāfiju, gleznu, keramikas un daudz, daudz citu izstāžu. Rudens un ziemas periodā nodarbības ir katru dienu. Tās ir bez maksas, tikai katram jānāk ar saviem materiāliem. Meistari par to, ka viņi mūs māca, neko nesaņem, viss ir uz brīvprātības principa, un cilvēki jau saprot – jo tu vairāk dod, jo tu vairāk saņem. Mēs cenšamies strādāt un dzīvot tā, lai amatnieki šeit justos kā mājās. Regulāri piedalās un nodarbības vada 70 amatnieki. Seniori vislabprātāk piedalās adīšanas nodarbībās, mācās modernus zeķu rakstus, patīk krustdūrienu nodarbības. Taču vispieprasītākā nodarbība līdz šim bija dekupāža – atnāca 47 interesenti uz vienu nodarbību. Priecē, ka Dobelē aktīvi ir visi, gan jauni, gan veci – mūsu apmeklētāji ir no trīsgadniekiem līdz sirmam vecumam,” stāsta Anete 
Muceniece, Amatu mājas pārzine.

Runājot par palīdzību veciem cilvēkiem un invalīdiem, novada priekšsēdētājs Andrejs Spridzāns atzīst, ka lielākā palīdzības daļa aiziet pilsētas iedzīvotājiem, jo laukos cilvēki ir pazīstami, draudzīgāki un palīdz cits citam. “Kā veicināt starppaaudžu sadarbību? Tikai rīkojot pasākumus un iesaistot visas iedzīvotāju grupas – kopīgi apgūstot amatu prasmes, dodoties sakopšanas talkās un arī deju koncertā blakus ir mazie dejotāji un senioru kopas,” teic Andrejs Spridzāns.

 

Dobeles novads

Iedzīvotāju skaits: 23 843.

Sociālo palīdzību pērn saņēmuši 8327 iedzīvotāji, pabalstos izmaksāti 556 553 lati, no tiem pensionāri 530 latu jeb 6,4%.

 

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+