Mobilā versija
+2.5°C
Lūcija, Veldze
Trešdiena, 13. decembris, 2017
29. oktobris, 2016
Drukāt

Kosmētiskais patriotisms: vai “Dzintars” atgūs kādreizējo spožumu? (6)

Parfimērijas ražotāja AS "Dzintars" valdes priekšsēdētājs Iļja Gerčikovs. Foto - LETAParfimērijas ražotāja AS "Dzintars" valdes priekšsēdētājs Iļja Gerčikovs. Foto - LETA

Kopš padomju laikiem labi pazīstamais kosmētikas ražotājs “Dzintars” pēc publiskā paziņojuma, ka nespēj atmaksāt valstij parādus un lūdz tiesisko aizsardzību, izpelnījās neredzētu iedzīvotāju atbalstu – tirdzniecības apjomu šonedēļ pat trīskāršojot.

Uzņēmumā skaidro, ka finansiālās problēmas radījuši NVS valstu tirgi, kur eksportētajām precēm pēdējos gados bijis pamatīgs kritums. Kosmētikas ražotājs sola laist klajā jaunus produktus un darbību turpināt, taču eksperti norāda, ka nemainot vadības stilu un biznesa domāšanu nepielāgojot 21.gadsimtam, uzņēmums tā arī neatdzims.

Tiesiskās aizsardzības procesu uzņēmums pieprasīja aizvadītajā nedēļā, finansiālo problēmu dēļ. Pēc šī paziņojuma sociālajos tīklos cilvēki sadalījās divās nometnēs – vieni izvērta kampaņu, ka jāpalīdz pašmāju ražotājam nostāties uz kājām, produkciju izpērkot, otri – ka uzņēmums strādā pēc padomju laika metodēm, tādēļ pats savās nedienās vainojams. Lai vai kā, piecu dienu laikā pārdošanas apjomi “Dzintaram” trīskāršojās.

No krīzes krīzē, ar jaunu tirgu atrašanu nesokas
Nesen uzņēmums piedzīvojis divas krīzes. 2008. un 2014.gadā – bremzējās noieta tirgi, samazinājās pārdošanas apjomi, trūka apgrozāmie līdzekļi. Dzintaram sāka uzkrāties parādi, kā dēļ iekavējās nodokļu maksājumi valstij – vairāk nekā 3 miljoni eiro. Uzņēmuma vadītājs Iļja Gerčikovs no sarunas ar TV3 ziņām atteicās, mediji pārāk daudz esot kritizējuši viņa vadības stilu. Savukārt Dzintara pārdošanas vadītāja uzņēmuma lielākajā noieta tirgū – Latvijā, apliecina, ka ievērojams eksporta kritums bijis NVS valstīs. Tagad uzņēmums cenšas iekarot citus tirgus.

Jūlija Rakovska, “Dzintars” tirdzniecības daļas vadītāja Latvijā
Mēs esam noslēguši līgumu ar Ķīnu, mums ir arī sadarbība ar Arābu Emirātu partneriem, bet tas ir ļoti ilgstošs process, saskaņošanas process un produktu pielāgošana konkrētam tirgum, tā vajadzībām un tiem patērētājiem.
Pērn “Dzintars” strādāja ar gandrīz 6 miljonu eiro apgrozījumu, bet kompānijas zaudējumi bija 2,6 miljoniem eiro. Uzņēmumā, kura ražotne atrodas Ziepniekkalnā, strādā vairāk nekā 300 cilvēki.

Ar nostalģiju vien nepietiks
Kompānija sola drīzumā laist klajā jaunus produktus. Taču reklāmas speciālistus izbrīna, kā Dzintars gadu no gada mērķtiecīgi strādā pie produktiem, pilnībā ignorējot tādus biznesa rīkus kā mārketings, dizains un mūsdienīga komunikācija ar klientiem.

Andris Rubīns, Reklāmas aģentūras “DDB” direktors
Laikam tas brīdis ir pienācis, kad tā vēsturiskā inerce un nostaļģija sāk aptrūkties. Protams, ka “Dzintara” problēma, manuprāt, nav tikai mārketings, tā ir kopumā nespēja savlaicīgi pieņemt realitāti un investēt nākotnē – tas var nozīmēt gan mārketingu, gan jaunus tirgus, gan jaunu, svaigu talantu piesaisti paša “Dzintara” vadības komandā.

Rubīns velk paralēles ar “Kodak”, kas 80. gados naivi ticēja, ka digitālās kameras ir pārejoša parādība, un ka reiz tā vēsturiskais varenums atgriezīsies, taču tā vietā kompānija knapi izdzīvojusi.

“Jaunu māju” uzcelt ir vieglāk nekā rekonstruēt vecu, sarežģītu un pilnīgi citiem laikiem būvētu uzņēmumu, kāds bija “Dzintars”. Vienlaikus ir piemēri, kur vēsturiski uzņēmumi spēj mainīties, optimizēt savs ražošanas, varbūt pat pārcelties uz pilnīgi citu lokāciju, nopirkt modernas iekārtas, piesaistīt talantīgus cilvēkus.

“Dzintarā” norāda, ka līdz ar brīvu līdzekļu parādīšanos, naudu novirzīs izejvielu iepirkšanai un veikalu dizaina pārformēšanai. Savukārt esošās līnijas produkti jau šogad piedzīvojuši iepakojumu vizuālās pārmaiņas.

Pievienot komentāru

Komentāri (6)

  1. Tad kad Gerčikovs sāks runāt latviski,tad varbūt kāds patriotisms radīsies.Bet pagaidam tas ir padomju laika relikts ar vienīgi latvisku nosaukumu,kurš galvenokārt vēl arvien ir orientēts uz austrumu tirgu.Būtu naivi cerēt,ka tie kas tai uzņēmuma ir pie stures ir baigie Latvijas patrioti.

  2. Kas par principiali aplamu un pat totali infantilu jautajumu, it ka ta autors nebutu te dzivojis un redzejis kaa un kaapec attistas lietas, ka rinda tiek likvideti prihvatizetie, komunistu parnemtie uznemumi ar kremla kapitala kontroli, tatad paklautibu, kuriem, visticamak, rindas kartiba tiek doti uzdevumi likvideties, lai ieriebtu valsts ekonomikai?
    Tatad jautajums nav VAI kartejais tam lidzigais likvidesies, pec iespejas sagrabjot kreditus uc saistibas, lai sapigak valstij, bet KAD tas notiks.
    Pie tam tadu iespejamiba un nekauniga izversanas, valstisku kreditu galvojumi, utt, liecina tikai par valdoso iesaisti taja plana, kura sekas ir totala korupcija visos valsts parvaldes limenos.
    Kamer nebus LUSTRACIJAS, velesanu likuma mainas un komunistu turpinataju padzisanas no varas, sodisanas pec nopelniem, te nebus neatkaribas, bet reala Kremla kolonija ar tas vietvalziem, kuri citigi grauj ekonomiku, slepj cekas maisus, uztur kolonistu valodu, to piemineklus, utml.

  3. Dzintaram nekāda spožuma nekad nav bijis – bija garantēts PSRS tirgus, kur deficīta apstākļos izpirka pēdējo mēslu. Uz cilvēku veco ieradumu bāzes šai iestādei ir izdevies vilkt laiku līdz mūsdienām, un jau tas ir brīnums. Taču nu viss apvienojies: nekvalitatīvā produkcija, vājais dizains, nemākulīgi lielīga vadība. Ko tur glābt??

  4. Johaidī, es pirmajā brīdī nodomāju, ka kosmētiskais patriotisms un zaudētais spīdums ir par Raivi ‘Dzintaru’.

  5. VINSH NEKAD VINYU NE ZAUDEJA!!!

  6. Nevis kosmētiskais patriotisms, bet Stokholmas sindroms, kad latvieši atbalsta civilokupantiem un kolonistiem piederošo biznesu no kura tiek sponsorēts SC.

Draugiem Facebook Twitter Google+