Mobilā versija
Brīdinājums +0.7°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
10. jūlijs, 2012
Drukāt

Krievijā tapis likumprojekts par NVO uzraudzīšanu

Foto - LETAFoto - LETA

Kāds liktenis Krievijā piemeklētu ļaužu grupu, kurai ienāktu prātā rīkot Krievijas valstiskās vērtības apšaubošu referendumu? Pāris mēnešos Krievijas Valsts domē pēc varas partijas “Vienotā Krievija” (“VK”) ierosinājuma izstrādāti divi likumprojekti, kas noder par zināmu Kremļa līnijas orientieri.

 

 

Pirmais bija tagad jau spēkā esošais tā sauktais pretmītiņu likumprojekts, kurš vairākkārtīgi palielina naudassodus par demonstrāciju un tamlīdzīgu pasākumu laikā fiksētajiem pārkāpumiem. Otrais ir nupat tapušais likumprojekts par nevalstisko organizāciju uzraudzīšanu. Tas paredz ārzemju jeb starptautisku finansējumu saņemošās politikā iesaistītās NVO reģistrēt kā “ārvalstu aģentus”.

Specifiskais juridiskais jēdziens esot aizgūts no amerikāņu likumdevēju prakses, konkrēti, no kāda likuma, ko ASV pieņēma 1935. gadā. (Tolaik bija svarīgi nepieļaut Hitlera Vācijas ietekmes izplatību.) Daudziem tāda pieeja tomēr vairāk atgādina kaut ko no trīsdesmito gadu Padomju Savienības. Jebkurā gadījumā likumprojekts varētu skart apmēram tūkstoti organizāciju. Ne vien tās, kuras nodarbojas, pareizāk sakot, cenšas to darīt, ar vēlēšanu kampaņu uzraudzīšanu vai korupcijas apkarošanu, bet arī, piemēram, vides aizsardzības organizācijas. Pēc pašu likumprojekta autoru vērtējuma, 70 procenti no dažādajām “zaļo” biedrībām ir iesaistītas politikā un tātad pakļaujamas stingrākai kontrolei. Pilnībā nepolitisku jomu gandrīz nav…

 

Termins “ārvalstu aģenti”, kā paskaidro Krievijas varas pārstāvji, nenozīmē, ka šīs organizācijas, sacīsim, tiktu apsūdzētas spiegošanā vai vispār jelkādu šo sabiedrisko organizāciju tiesību iegrožošanu, bet tajās regulārāk veiks pārbaudes, un tām vajadzēs reizi pusgadā sniegt detalizētas atskaites.

 

Protams, apskatnieki Rietumos nav tik naivi, lai nesaprastu, no kurienes nāk “Vienotās Krievijas” likumu radīšanas iedvesma un kādā veidā vārdi “ārvalstu aģents”, kuri izraudzīti attiecīgo sabiedrisko organizāciju klasificēšanai, ir iespiedušies tautas apziņā. Vērojams arī citu labi zināmu tradīciju turpinājums. Kādreiz Staļina vadībā sacerētā PSRS konstitūcija, kas ietvēra visas iespējamās brīvības, skaitījās “pati demokrātiskākā pasaulē”. Mūsdienu Krievijas likumi “tiek pielāgoti Eiropas normām”. Vai – pēc vajadzības – kādai vecai ASV “normai”. Par galveno mērķi pēdējā laika likumdošanas aktivitātei uzskata protestu noslāpēšanu. Taču tiek minēts, ka “VK” rosībai ir arī savs sakars ar ASV Kongresā izskatāmo t. s. Magņitska likumu, kas varētu paredzēt noteiktas sankcijas pret tām Krievijas amatpersonām, kurām piedēvē saistību ar vērienīgu finanšu mahināciju atklājušā jurista Sergeja Magņitska nobendēšanu 2009. gadā. Maskava šo amerikāņu kongresmeņu iniciatīvu dēvē par iejaukšanos Krievijas iekšējās lietās, un, kā jau tādās reizēs ierasts, ir piedraudējusi te ar “simetrisku”, te “asimetrisku” atbildi un plus vēl ar “papildu pasākumiem”.

Katrā ziņā varas vertikālei opozīcijā esošie vai pat tikai pret to kritiski noskaņotie saņem kārtējo triecienu.

 

Ir parādījusies jauna tendence – agrāk attiecīgajām personām vai partijām atteica reģistrāciju, liedzot tām piedalīties vēlēšanās, tagad iecerēts noteiktu organizāciju loku reģistrēt, piešķirot tām “ārvalstu aģenta” statusu. Rietumos uzdod jautājumu, kas ir sliktāk…

 

Mēs savukārt varētu paprātot, kāds liktenis Krievijā piemeklētu ļaužu grupu, kurai ienāktu prātā rīkot Krievijas valstiskās vērtības apšaubošu referendumu. Vai cik ilgi turienes t. s. audiovizuālo pakalpojumu klāstā tiktu paciests televīzijas kanāls, kas pēkšņi pasāktu izplatīt kādas kaimiņzemes ideoloģiju un borēt, ka Krievijā viss ir bezgala draņķīgi. Tomēr vēl labāk būtu tikt skaidrībā par Putina teikto, ka “sabiedrībai un valstij ir tiesības sevi aizsargāt”. Ja nu gadījumā tādas ir arī Latvijai?

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+