Pasaulē
Citur

Krievijas dome aicina veikt ekonomiskus pasākumus pret Latviju 16


Krievijas Valsts dome.
Krievijas Valsts dome.
Foto – LETA/AFP

Krievijas Valsts dome otrdien pieņēmusi paziņojumu, kurā nosoda Latvijas likumu grozījumus, kas paredz pakāpenisku pāreju uz mācībām latviešu valodā, un aicina pret Latviju veikt īpašus ekonomiskus pasākumus.

“Tiek pārkāptas Latvijas Republikas konstitūcijā pasludinātās un ar tās starptautiskajām saistībām apstiprinātās tiesības uz nacionālo minoritāšu dzimto valodu saglabāšanu un brīvu attīstību, kas ir vitāli aktuālas trešdaļai Latvijas iedzīvotāju, pirmām kārtām, krieviem un krievvalodīgajiem,” teikts paziņojumā.

“Bez pilntiesīgas skolas izglītības dzimtajās valodās, kuras Latvijā jau ir izslēgtas no oficiālā aprites un ir pakļautas apspiešanai plašsaziņas līdzekļos, nacionālo minoritāšu valodu prakse šajā valstī tiks samazināta vienīgi līdz sadzīviskai saziņai,” sacīts paziņojumā.

Tajā pausts viedoklis, ka paredzētā pāreja uz mācībām latviešu valodā “neatbilst starptautiskā Pakta par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām, starptautiskā Pakta par ekonomiskajām, sociālajām un kultūras tiesībām, Bērnu tiesību konvencijas, Vispārējās konvencijas par nacionālo minoritāšu aizsardzību un citu starptautisko līgumu principiem un normām”.

Turklāt Latvija, būdama Eiropas Savienības un Eiropas Padomes dalībvalsts, pārkāpj principus, kurus ievēro vairākums civilizēto valstu, uzskata Valsts dome.

Paziņojumā teikts, ka nav pieļaujama to cilvēku, kas pieder pie Latvijas nacionālajam minoritātēm, tiesības mācīties dzimtajās valodās, tostarp krievu valodā, un ierosināts apvienot demokrātisku valstu parlamentu pūles, lai aizstāvētu Latvijas nacionālās minoritātes no piespiedu asimilācijas.

Valsts dome arī paudusi solidaritāti ar Latvijas krievvalodīgo protestiem pret pāreju uz mācībām latviešu valodā.

Šādas Latvijas varas iestāžu rīcības dēļ pret Latviju ir jāīsteno īpaši ekonomiskie pasākumi, uzsvērts paziņojumā.

Debatēs pirms paziņojuma pieņemšanas deputāts no Komunistiskās partijas Sergejs Šargunovs sacīja, ka “nepieciešams noteikt ekonomiskos pasākumus attiecībā uz tiem politiķiem, kas īsteno šo mežonīgo nacistisko līniju, un attiecībā uz to biznesu, kas ir “jumts” šīm partijām”.

Valsts prezidents Raimonds Vējonis 1.aprīlī izsludinājis grozījumus Izglītības likumā un Vispārējās izglītības likumā, kas paredz pakāpenisku pāreju uz mācībām latviešu valodā.

Kā ziņots, 22.martā Saeima galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Izglītības likumā un Vispārējās izglītības likumā, kas paredz ar 2019./2020.mācību gadu mazākumtautību izglītības
iestādēs sākt pakāpenisku pāreju uz izglītību latviešu valodā vidusskolu posmā.

Pirmsskolā, sākot no piecu gadu vecuma, 2018./2019.mācību gadā tiks sākta jauno izglītības vadlīniju ieviešana, kas paredz būtiski palielināt latviešu valodas lomu mācīšanās procesā, nodrošinot mazākumtautību bērnu sekmīgu integrāciju sākumskolā.

Pakāpenisku pāreju uz mācībām latviešu valodā plānots sākt 2019./2020.mācību gadā – tad ir paredzēts sākt pāreju no esošajiem pieciem mazākumtautību izglītības modeļiem uz jauniem trim mazākumtautību izglītības modeļiem pamatizglītībā. Šajā pašā gadā tiks sākta secīga pāreja uz jaunu bilingvālās izglītības modeli 7.-9.klasēs, paredzot, ka ne mazāk kā 80% no mācību satura tiek mācīti valsts valodā, ieskaitot svešvalodas. Tāpat 2019./2020.mācību gadā valsts pārbaudījumi 9.klasēm notiks tikai latviešu valodā.

No 2020./2021.mācību gada vispārējās izglītības iestādēs 10. un 11.klasē visi vispārizglītojošie priekšmeti tiks pasniegti latviešu valodā, saglabājot mazākumtautību skolēniem iespēju dzimtajā valodā apgūt mazākumtautību valodu, literatūru un ar kultūru un vēsturi saistītus priekšmetus (moduļus).

Gadu vēlāk – no 2021./2022. mācību gada visā vidusskolas posmā visi vispārizglītojošie priekšmeti tiks mācīti latviešu valodā, tāpat saglabājot mazākumtautību skolēniem iespēju dzimtajā valodā apgūt mazākumtautību valodu, literatūru un ar kultūru un vēsturi saistītus priekšmetus (moduļus).

LA.lv