Mobilā versija
-1.6°C
Antonija, Anta, Dzirkstīte
Trešdiena, 7. decembris, 2016
5. oktobris, 2015
Drukāt

Krievijas opozicionārs lūdz politisko patvērumu (12)

Savins

Dmitrijs Savins

Latvijā politisko patvērumu lūdzis Krievijas jaunās paaudzes nacionālists Dmitrijs Savins, kurš apgalvo, ka pēc viņa izteiktās kritikas par Krievijas īstenoto Krimas aneksijas politiku pret viņu vērsušās Krievijas varas iestādes. Neilgi pēc martā notikušās kratīšanas viņa dzīvoklī D. Savins pārcēlies uz Latviju un ir apmeties Liepājā, bet tagad lūdzis politisko patvērumu Latvijā. Dmitrijs Latviju vērtē kā draudzīgu valsti un uzreiz piekodina, ka Latvijas budžetu ar savu klātbūtni nenoslogošot. “Man ir ienākumi no publicistikas, jau tagad es Latvijā strādāju. Neuztraucieties, neesmu ieradies, lai izmantotu Latvijas sociālos labumus. Ja Krievijā notiks būtiskas pārmaiņas, atgriezīšos dzimtenē, kas man ir ļoti dārga,” teic Dmitrijs.

Dmitrijs iesniegumu par patvēruma piešķiršanu pirms nedēļas iesniedzis Valsts robežsardzē. Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP) izskata iesniegumus par patvēruma piešķiršanu Latvijā. Kā informē PMLP Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja vietniece Undīne Priekule, patvēruma pieprasītājus PMLP vērtē vidēji sešus līdz deviņus mēnešus, atteikuma gadījumā viņiem ir iespēja iesniegt pārsūdzību. Iestādes pārstāve skaidro, ka tiek izvērtētas ziņas, kuras pieteicējs sniedzis robežsardzes pārstāvjiem.

“Negribēju braukt prom no Krievijas, kas ir mana dzimtene. Cerēju, ka situācija mainīsies un atgriezīšos, bet pašlaik jūtu, ka man nav citas izvēles kā lūgt patvērumu,” stāsta Dmitrijs. Viņš savulaik darbojās politiskajā kustībā “Jaunais spēks”, kuras ideoloģiskā nostāja ir labēji konservatīva un ir opozīcijā Kremlim. Ar Dmitriju iepazinos pirms trim gadiem, kad viņš viesojās Latvijā un bija ticies ar dažiem politiķiem no Nacionālās apvienības. Toreiz viņš bija pārsteigts par padomiskajām 9. maija svinībām Rīgā, kurā pietrūcis cieņas izrādīšanas kritušajiem. Dmitrijs ir trīsdesmitgadnieks, dzimis Aizbaikālā, bet vēlāk apmeties Sanktpēterburgā, kur nodarbojies ar publicistiku un bijis sabiedriskais aktīvists. Krievija, viņaprāt, varas darbību dēļ vairs nav uzskatāma par nacionālu valsti. Krievijas īstenoto Krimas aneksiju viņš uzskata par savai valstij postošu. “Krimas aneksija nesīs Krievijai tikai postu. Nav uz labu brāļu karš ar Ukrainu,” uzskata Dmitrijs. Viņš publicējis vairākus rakstus par Krimas un Ukrainas jautājumiem Kijevā bāzētajā portālā “petrimazepa.com”. Savu uzskatu dēļ esot zaudējis arī daļu draugu Krievijas nacionālistu vidē, tomēr par to nesūkstās. Dmitrijs uzskata, ka publikācijas ukraiņu portālā un dažādi publiskie izteikumi bijuši iemesls tam, lai 5. martā viņa dzīvoklī Sanktpēterburgā kratīšanu veiktu Krievijas Izmeklēšanas komiteja, kurai līdzi bijuši Federālā drošības dienesta darbinieki. “Pie manis atnāca varas iestāžu pārstāvji ar formālu iemeslu, ka mana dzīvesvieta jāpārbauda saistība ar kādu slepkavību. Tas bija iegansts, lai veiktu pie manis kratīšanu, jo par aizdomām saistībā ar šo Krimināllikuma pantu varas iestādes pārrunas neveic, bet gan cilvēkus apcietina,” atceras Dmitrijs. Kratīšanas laikā Krievijas varas iestāžu pārstāvji interesējušies par viņa datu nesējiem, jo sevišķi liela interese bijusi par materiāliem, kas saistīti ar Ukrainu.

 

Mācās latviešu valodu

Lēmumu doties prom no Krievijas ietekmējis arī tas, ka Sanktpēterburgā arestēts un notiesāts Krievijas Labējā sektora līderis Maksims Kaļiņičenko un notikusi vēršanās pret citiem opozīcijas aktīvistiem, kuri neuzskata, ka Putina izvēlētais ceļš būtu īstais Krievijai. Tāpat viņu varas iestādes aicinājušas sniegt liecības par veciem veiktajiem izteikumiem pret Vidusāzijas imigrantu pieplūdumu Krievijā. “Sapratu, ka pret mani tiek fabricēta lieta, jo varas iestādes nevarēja atrast pie kā “piesieties”, tādēļ atrada iemeslu – manus 2013. gada izteikumus. Laikam neko jaunāku nespēja sameklēt,” domā Dmitrijs.

Marta beigās viņš ieradies Latvijā, kur viņam palīdzējuši iedzīvoties un atrast dzīvokli vietējie nacionāli konservatīvi noskaņotie aktīvisti, kuru vārdus Dmitrijs gan drošības apsvērumu dēļ lūdz neminēt. Dmitrijs apmeties Liepājā – kā dzīvesvietu šo pilsētu viņš izvēlējies tāpēc, ka tajā ir lētākas īres cenas. Latvijā viņš iegādājies jaunu portatīvo datoru, lai varētu rakstīt publikācijas un turpināt pelnīt naudu. Pirms lēmuma pieņemšanas par patvēruma lūgšanu viņš ceļojis uz Bosniju un Hercegovinu, kā arī uz Serbiju un Melnkalni. Tomēr pēc brauciena viņš secinājis, ka vislabāk būtu lūgt patvērumu Latvijā. “Sapratu, ka pasaules uzskatos Latvija ir tuvāka Rietumeiropai. Kaut arī Latvijā ir bijis padomju periods, sabiedrība šeit ir eiropeiska,” vērtē Dmitrijs. Ikdienas dzīve Latvijā Dmitrijam patīk, jo sevišķi ikdienas laipnība latviešu kultūrā, piemēram, viņam esot pārsteigums, ka ierēdņi mūsu valstī pret iedzīvotājiem izturoties atsaucīgi. “Neatceros, ka Latvijā būtu piedzīvojis kādas negācijas vai problēmas. Pats arī neesmu konfliktējošs.” Latvijā viņš cer attīstīt sadarbības projektus starp Latviju un Ukrainu, kā arī turpināt pelnīt maizi ar publicistiku.

Viņš mācās arī latviešu valodu no pašmācības līdzekļiem. “Zinu, ka Liepājā būs bezmaksas latviešu valodas kursi, plānoju tajos apgūt valodu. Dzīvot valstī ilgāku laiku un nezināt tās valodu man šķiet nepieņemami. Neesmu pārliecināts, vai varēšu nākotnē latviešu valodā sasniegt tādu līmeni, lai runātu par filosofiskiem darbiem, taču droši vien varēšu uzturēt ikdienas sarunas un saprast dokumentus latviešu valodā,” saka Dmitrijs.

 

“Putins ir lielākais tautas ienaidnieks”

Pagaidām viņš nezina, kad atgriezīsies Krievijā, kuru ļoti mīl kā savu dzimteni, taču viņam nepatīk tur valdošais režīms un ir bažas par savu drošību. Par Krievijas politiku viņš ir skarbs. “Esmu Krievijas patriots, taču Putins un viņa režīms ir lielākie krievu tautas ienaidnieki,” uzsver Dmitrijs. Jautāju viņam: Krievijai ir daudz resursu, vai tie netiek izmantoti labklājības celšanai? “Tie cilvēki, kas ir pie varas un kontrolē resursus, savējo pulkam tiešām ir radījuši “labklājības valsti”. Varas elite darbojas kā padomju partijas nomenklatūra. Krievijas ekonomika arī tiek veidota pēc PSRS parauga. Tai ir plānveida raksturs, ir savi varas atbalstīti uzņēmumi, bet jaunie uzņēmēji Krievijā ir apspiesti, jo nepiedalās šajā sistēmā,” apgalvo D. Savins. Kremlis ar Krimas aneksiju ir pārkāpis vairākus tabu. “Ar šo rīcību Krievijas elite meta publisku izaicinājumu ASV un Eiropai. Tas bija pašnāvniecisks solis. Dēļ tā sauktajām atbildes sankcijām Krievija vairs nevar garantēt saviem pilsoņiem, kam ir smagas veselības problēmas, labākās zāles. Vai tiešām it kā iedomātu nacionālo interešu vārdā mēs šādi upurējam savus cilvēkus?”

Pievienot komentāru

Komentāri (12)

  1. izrādīsies tāds pats kā Mamīkins?

  2. no musorosborņika dzirdu!!! Ja tev te nebūtu “tolks”, tevis te nebūtu, ĀKSTS!!!!

  3. латыши – заберите всю подобную плесень, хоть какой-то будет от вас толк – хотя бы в качестве мусоросборника…

    • Олег, raksti latviski citādi pats esi tikai мусоp, kurš publiskā telpā nelieto cienīgu valsts valodu.
      Mājās pirst vari arī arābu valodā.

  4. Pareizāk būtu teikts – šamais ņem vagu no mūsdienu lielākā nacista Vladimira Vladimiroviča un ar ko viņš stiķējas vai nestiķējas, lai tiek skaidrībā DP, kas ir arī viņu darbs.

  5. Российские нацисты в принципе хорошо стыкуются с антироссийскими нацистами. Тут нет ничего удивительного. В 1941-1944-м было также.

  6. С новой гнидой вас! 🙂

  7. яяяяяя

  8. Lūgumu varētu izskatīt tikai ar ļoti stingriem priekšnosacījumiem : nekāda politiskā darbība Latvijas teritorijā, nepiedalīšanās vietējo krievu politiskajās aktivitātēs, nepiedalīšanās Krievijas politiskās opozīcijas politiskajā cīņā no Latvijas teritorijas.

  9. Esam labi pret visiem.
    Vai vairāki opozicionāri var izsaukt uguni uz Latviju ?

  10. ocerednaja prodaznaja skura.

  11. cerams, ka viņš arī ir tas, par ko uzdodas …

Draugiem Facebook Twitter Google+