Mobilā versija
+13.6°C
Malvīne, Malvis
Otrdiena, 27. jūnijs, 2017
10. janvāris, 2014
Drukāt

Krītas ES augstāko amatpersonu reitings


Foto - LETAFoto - LETA

Eiropas Savienības (ES) augstāko amatpersonu atbalsta reitings pērn daudzās bloka dalībvalstīs būtiski krities, noskaidrots pētījumu kompānijas “Gallup” veiktajās sabiedriskās domas aptaujās.

Spānijā un Grieķijā, kur bijusi nepieciešama starptautiskā finanšu glābšanas programma, atbalsts bloka vadībai noslīdējis līdz visu laiku zemākajam līmenim, kas, domājams, skaidrojams ar to, ka šo valstu iedzīvotāji bargos taupības pasākumus un ekonomiskās grūtības saista ar ES vadību.

Tomēr ne vienmēr zemais atbalsts ES augstākajām amatpersonām saistīts ar nepopulārajiem taupības pasākumiem un ekonomikas glābšanas pro­grammām. Arī tādās valstīs kā Lielbritānija, Čehija un Zviedrija ES vadību atbalsta mazāk nekā katrs trešais apjautātais. Turpretī Luksemburgā, Vācijā un Beļģijā vairums respondentu ES vadības darbu vērtē atzinīgi.

Igaunijā un Latvijā ES augstāko vadību atbalsta 46% apjautāto, bet Lietuvā šis rādītājs ir nedaudz augstāks – 47%.

Vislielākais ES vadības atbalstītāju īpatsvars ir 15 līdz 30 gadu veco eiropiešu vidū. 2011. gadā tikai nedaudzās bloka dalībvalstīs jauniešu vairākums neatbalstīja ES augstāko vadību.

Savukārt 2013. gadā 14 ES dalībvalstīs vairums šīs vecuma grupas respondentu izteica atzinību ES vadībai. Tomēr šķiet, ka nesenie notikumi negatīvi ietekmējuši jauniešu uztveri.

Pērn vairākās bloka dalībvalstīs, tostarp valstīs, kurām bija nepieciešama ekonomikas glābšanas programma, sarucis jauniešu atbalsts Briselei.

Tas, domājams, saistīts ar ES pieprasītajiem taupības pasākumiem, kuru dēļ ietekmētas jauniešu izredzes iegūt darbu un materiālo labklājību.

2013. gadā bezdarba līmenis 25 līdz 29 gadus vecu jauniešu vidū Grieķijā pieauga līdz 41%, Spānijā šis rādītājs sasniedza 34%, Portugālē 22%, Itālijā 20%, bet Īrijā 16%. Vēl drūmāka situācija nodarbinātības jomā ir vecuma grupā no 15 līdz 24 gadiem.

Pievienot komentāru

Francijas vēlētājus īpaši nesatraucot ES liktenisFrancijas vēlētājus īpaši nesatrauc Eiropas Savienības (ES) liktenis, komentējot Francijas parlamenta vēlēšanu rezultātus, uzskata Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes asociētais profesors Ojārs
Draugiem Facebook Twitter Google+